Administrācija
Viduslaiku un jauno laiku vēstures nodaļa
20. gadsimta pētniecības nodaļa
Arheoloģijas nodaļa
Arheoloģisko materiālu krātuve
Etnoloģijas nodaļa
Etnogrāfisko materiālu krātuve
Bioarheoloģijas nodaļa
Bioarheoloģisko materiālu krātuve
Dendrohronoloģijas laboratorija

AKTUALITĀTES


Ievietots 22.06.2022.
 LU Latvijas vēstures institūta Zinātniskās padomes sēde 27. jūnijā plkst. 13.00 Kalpaka bulv. 4, 121. telpā
Darba kārtība:
1. Par bāzes un snieguma finansējuma projektu (A. Karlsone)
2. Dažādi


Ievietots 16.06.2022.
Izsludināta pieteikšanās vasaras skolā “Latvija-Ukraina: vēstures un kultūras krustpunkti”
Aicinām piedalīties starptautiskajā jauno zinātnieku vasaras skolā “Latvija-Ukraina: vēstures un kultūras krustpunkti”, kas notiks Latvijas vēstures institūtā no 2022. gada 1. līdz 5. augustam.
Vasaras skolas mērķis ir apzināt kopīgas tendences Latvijas un Ukrainas vēstures un kultūras attīstībā. Skolas norisi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
    Skolai ir paredzēti četri tematiskie bloki:
1) kultūrvēsturisko procesu pētniecības teorētiskie jautājumi: pētījuma priekšmets, metodoloģiskās pieejas, metodes;
2) kultūrvēsturiskās vides veidošanās process Latvijas un Ukrainas teritorijās un tā specifika;
3) kultūras mantojuma apzināšanas un saglabāšanas problēmas Latvijā un Ukrainā;
4) Latvijas un Ukrainas jauno zinātnieku pētījumi un sasniegumi.
Vasaras skolas laikā būs gan lekcijas, gan praktiskās nodarbības.
     Dalības iespējas:
1) ar lekciju (40 min) – tēma ir jāpiesaka līdz 04.07.;
2) ar praktisko nodarbību (40 min) – līdz 04.07. ir jāiesniedz nodarbības tēma ar īso aprakstu;
3) ar referātu (15 min) – doktorantiem un zinātniskā grāda pretendentiem, tēma ir jāpiesaka līdz 04.07.;
4) brīvklausītāji varēs pieteikties līdz 22.07.
Dalībai skolā var pieteikties, rakstot: tatjana.bogdanovica@lu.lv



Ievietots 14.06.2022.


LU LVI pētniece Ziemeļu etnoloģijas un folkloras konferencē RE:22, Reikjavikā    
No 2022. gada 13. līdz 16. jūnijam LU Latvijas vēstures institūta pētniece Dr. hist. Ilze Boldāne-Zeļenkova piedalās Ziemeļu etnoloģijas un folkloras konferencē (RE:22. Nordic Ethnology and Folklore Conference) Islandes Universitātē Reikjavikā, Islandē. 
     Ilze (pēcdoktorantūras projekts Nr.1.1.1.2/VIAA/3/19/516  “Etnogrāfiskie un frīku šovi Latvijas teritorijā 19. un 20. gs. mijā – starp zinātni, izklaidi un homofobiju”) referēs par tematu “Live Human Exhibitions in the Territory of Latvia: Re-Discovered Events”. 
Konferences tīmekļvietne:  šeit   
Konferences programma: šeit


Ievietots 10.06.2022.

Sveicam Aiju Macāni ar promocijas darba aizstāvēšanu!
2022. g. 7. jūnijā LVI zinātniskā asistente Aija Macāne aizstāvēja promocijas darbu Gēteborgas universitātē (Zviedrijā) par tēmu “Līdzgaitnieki akmens laikmetā: cilvēki un dzīvnieki mednieku-vācēju kapos Eiropas ziemeļaustrumos” (“Stone Age Companions: Humans and animals in hunter- gatherer burials in north-eastern Europe”).
Promocijas darbs
Darba anotācija latviski
Paziņojums par darba aizstāvēšanu  


Ievietots 07.06.2022.
LU Latvijas vēstures institūta Zinātniskās padomes sēde 20. jūnijā plkst. 13.00 Kalpaka bulv. 4, 121. telpā
Darba kārtība:
1. Monogrāfiju izskatīšana virzīšanai uz LU HSZP
1.1. "Latvijas labā. Politiskā darbība trimdā 1940.–80. gados" (K. Beķere)
1.2. "Latvieši – virsnieki Krievijas impērijas armijā 19. gadsimta otrajā pusē – 1914. gadā" (Ē. Jēkabsons)
1.3. "Drošības aspekti Latvijas vēsturē no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām" (G. Zemītis)
2. LU LVI īstenoto projektu vadītāju atskaites
2.1. LZP FLPP "Vēstures politizācija: postfaktuālās pieejas Latvijas un Krievijas attiecībām XX gadsimtā, instrumentalizācija, izaicinājumi demokrātijai, mācības un pretlīdzekļi" (A. Lerhis)
2.2. Pēcdoktorantūras projekts "Etnogrāfiskie un frīku šovi Latvijas teritorijā 19. un 20. gs. mijā – starp zinātni, izklaidi un homofobiju” (I. Boldāne-Zeļenkova)
2.3.  Pēcdoktorantūras projekts  "Pārvērtējot bezvalstiskuma pieredzi: pretestība un kolaborācija Latvijā padomju un nacistu okupācijas laikā (1940–1953)" (U. Neiburgs)
3. Anetes Karlsones kandidatūras virzīšana darbam Nemateriālā kultūras mantojuma padomē
4. Par bāzes un snieguma finansējuma projektu
5. Dažādi


Ievietots 07.06.2022.
LU Latvijas vēstures institūta Zinātniskās padomes sēde 13. jūnijā plkst. 08.30 Kalpaka bulv. 4, 121. telpā
Darba kārtība:
1. Par bāzes un snieguma finansējuma projektu (G. Straube)
2. Par Valda Bērziņa virzīšanu LZA korespondētājlocekļa amatam
3. Dažādi


Ievietots 07.06.2022.

Latvijas vēstures institūtā 2022. gada 6. jūnijā viesojās Valsts prezidents Egils Levits
Vizītes laikā Valsts prezidents Egils Levits tika iepazīstināts ar Latvijas vēstures institūta pēdējo gadu panākumiem, krātuvju un pētniecisko darbu, kā arī vēstures zinātnieku izaicinājumiem. Valsts prezidents sarunā ar LVI darbiniekiem uzsvēra: “Latvijas sabiedrībai un valstij ir svarīgi pētīt un apzināt savu nacionālo vēsturi. Turklāt katrai vēsturnieku paaudzei šis vēstures izvērtējums ir jāveic no jauna, un tam jānodrošina atbilstošs finansējums”.
Vairāk par vizīti iespējams uzzināt: Valsts prezidents: valsts pienākums ir rūpēties un atbilstoši finansēt nacionālās vēstures pētniecību | Valsts prezidenta kanceleja (president.lv)
Foto: Toms Grīnbergs, LU



Ievietots 01.06.2022.
 LU Latvijas vēstures institūta Zinātniskās padomes ārkārtas sēde 6. jūnijā plkst. 08.00. MS Teams platformā  
Darba kārtība:
1. Par bāzes un snieguma finansējuma projektu (G. Straube)
2. Dažādi


Ievietots 25.05.2022.
 

LU LVI pētnieki Baltijas studiju veicināšanas apvienības (AABS) konferencē Sietlā  
No 2022. gada 26. līdz 29. maijam LU Latvijas vēstures institūta pētnieki Dr. hist. Ilze Boldāne-Zeļenkova un Dr. hist. Uldis Neiburgs piedalīsies Baltijas studiju veicināšanas apvienības (Association for the Advancement of Baltic Studies) (AABS) 28. konferencē "Baltijas studijas krustcelēs" (Baltic Studies at a Crossroads) Vašingtona Universitātē Sietlā, ASV.
     I. Boldāne-Zeļenkova (pēcdoktorantūras projekts Nr.1.1.1.2/VIAA/3/19/516  "Etnogrāfiskie un frīku šovi Latvijas teritorijā 19. un 20. gs. mijā – starp zinātni, izklaidi un homofobiju”) referēs par tematu “A History of the Exotic Shows in Riga, 1859-1915”, bet U. Neiburgs (pēcdoktorantūras projekts Nr.1.1.1.2/VIAA/4/20/738  “Pārvērtējot bezvalstiskuma pieredzi: pretestība un kolaborācija Latvijā padomju un nacistu okupācijas laikā (1940-1953)” uzstāsies ar ziņojumu “Nazi Collaborator or Anti-Soviet Resistance Fighter? The Case of Lieutenant Kārlis Mūsiņš”.
     Konferences laikā norisināsies arī apaļā galda diskusijas par vēstures izmantošanu politiskiem mērķiem Baltijas valstu, Eiropas un Krievijas vēstures naratīvu kontekstā, kā arī par aktuāliem izaicinājumiem Baltijas vēstures pētniecībā starptautiskās, starpkulturālās un starpdisciplinārās  jomās. Paneļdiskusijas par jaunākajiem vēstures pētījumiem būs veltītas Latvijas transformācijai no PSRS impērijas perifērijas par nacionālu valsti un ar tiem saistītiem vēstures, kultūras un politikas procesiem, kā arī padomju un amerikāņu attiecību iekšpolitisko un starptautisko dimensiju ietekmi Baltijas jautājumā PSRS sabrukuma periodā. Konferencē tiks izvērtēta arī Baltijas kolekciju Ziemeļamerikā izpētes līdzšinējā pieredze un nākotnes perspektīvas un daudzi citi aktuāli zinātnes jautājumi.   
Konferences programma: https://convention2.allacademic.com/one/aabs/aabs22/


Ievietots 24.05.2022.
Izsludināta pieteikšanās starptautiskajai zinātniskajai konferencei “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi VIII”
Starptautisko konferenci “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi VIII” 2022. gada 24.–25. novembrī rīko LU Latvijas vēstures institūts un Valmieras muzejs, sadarbībā ar Vītauta Dižā Universitāti Kauņā, Lietuvas Vēstures institūtu un Tartu universitātes Vēstures un arheoloģijas institūtu. 
Aicinām vairāku zinātņu nozaru jaunos pētniekus piedalīties starptautiskajā konferencē un prezentēt savas ar vēsturi saistītās un izpētītās tēmas.
Sīkāka informācija
Pieteikšanās šeit: https://ieej.lv/ZbM1T


Ievietots 18.05.2022.
 Raidījums "Zināmais nezināmajā" par etnogrāfiskajiem un frīku šoviem Latvijas teritorijā
Latvijas vēstures institūta pētniece Dr. hist. Ilze Boldāne-Zeļenkova pēcdoktorantūras projekta ietvaros piedalījās LR1 raidījumā "Zināmais nezināmajā", stāstot par izstādi "Eksotiskā citādība", kā arī etnogrāfiskajiem un frīku šoviem. Raidījumu iespējams noklausīties šeit: Etnogrāfiskie un "frīku šovi" Latvijas teritorijā 19. un 20. gs. mijā / LR1 / / Latvijas Radio 1 (lsm.lv)


Ievietots 13.05.2022.
 Ēriks Jēkabsons ievēlēts Eiropas zinātņu akadēmiju federācijas Padomē 
Latvijas vēstures institūts lepojas ar kolēģa, vadošā pētnieka Dr. hist. Ērika Jēkabsona ievēlēšanu Eiropas zinātņu akadēmiju federācijas Padomē.
Vairāk informācijas 

Ievietots 06.05.2022.

 Vēsturnieks Dr. hist. Uldis Krēsliņš  (18.08.1966–03.05.2022) mūžībā
Ziņa par Ulda aiziešanu mūžībā atnāca negaidīta. Kā salna pavasarī.
     Uldis Krēsliņš dzimis 1966. gada 18. augustā Rīgā, studējis LU Vēstures un filozofijas fakultātes vēstures nodaļā. 2001. gadā aizstāvējis doktora disertāciju par tēmu “Aktīvais nacionālisms Latvijā 1922–1934”. Tajā pašā gadā Uldis Krēsliņš ievēlēts par pētnieku LU Latvijas vēstures institūtā 20. gadsimta vēstures nodaļā.
     Turpinot disertācijas tēmu, Uldis Krēsliņš sagatavoja monogrāfiju “Aktīvais nacionālisms Latvijā, 1922–1934”, kuru Latvijas vēstures institūta apgāds laida klajā 2005. gadā.
     20. gadsimta vēstures jautājumi, īpaši Latvijas Republikas demokrātijas periods (1920–1934) palika Ulda uzmanības lokā visā viņa pētniecībai atvēlētajā laikā. Par šo tēmu viņš publicējis vairākus zinātniskus rakstus latviešu, angļu, vācu, lietuviešu un krievu valodā. 2013. gadā viņam tika uzticēts sagatavot rakstu “Latvija parlamentārisma periodā”  akadēmisko rakstu krājumam “Latvieši un Latvija”, kas būtībā nozīmēja, ka Uldis ir atzīts par ievērojamāko šī perioda speciālistu Latvijā.
     2002.–2003. gadā viņam bija dota iespēja docēt studiju kursus “Fašistiskās kustības Austrumeiropā starpkaru periodā” Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē un “Politiskās partijas” Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātē.
     No 2016. līdz 2018. gadam Uldis Krēsliņš bija LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas loceklis. Šeit viņa izpētes tēma bija “LPSR Valsts drošības komitejas represīvās psihiatrijas prakse: divdesmitā gadsimta sešdesmitie līdz astoņdesmitie gadi”.
     Pēdējos gados Uldis Valsts pētījumu programmas projekta “Indivīds, sabiedrība un vara Baltijas reģiona vēstures lūzuma punktos“ ietvaros pētīja Latvijas drošības nodrošinājumu Latvijas Republikā demokrātijas periodā, referējot divās zinātniskajās  konferencēs un publicējot referātu tēzes. Nav šaubu, ka nākotnē varējām gaidīt Ulda monogrāfiju par šo tēmu.
     Tāpat kā daudziem no mums, kuri savu dzīvi nolēmuši ziedot vēstures pētniecībai, arī Uldim nācās sadalīt savus spēkus starp vairākām darbavietām. Paralēli pētnieka darbam LU Latvijas vēstures institūtā Uldis strādāja skolā. Bērni ieguva labu, zinošu skolotāju, zinātne zaudēja tās Ulda darba stundas, kuras citos apstākļos varētu ziedot pētniecībai.
     Rakstot šīs rindas ir grūti uzrakstīt vārdu “bija”. Diemžēl nu tas ir jādara. Uldis bija labs un izpalīdzīgs kolēģis. Viņa zinātniskie raksti ir uzticami un avotos balstīti. Tāds viņš bija arī kā kolēģis. Tādu arī viņu atcerēsimies.
Guntis Zemītis



Ievietots 19.04.2022.

Ceļojošā izstāde “Eksponētā citādība”
2022. gada 21. aprīlī   plkst. 16.00 LU Akadēmiskajā bibliotēkā  (Rīgā, Rūpniecības ielā 10) atklās ceļojošo izstādi “Eksponētā citādība”, kas veltīta 19. un 20. gadsimta sākumā Centrālajā un Austrumeiropā notikušajām eksotisko citādību eksponējošām izrādēm – izklaidējošiem un par cilvēces un kultūru daudzveidību informējošiem pasākumiem. Izstādes norisi Latvijā organizē LU Akadēmiskā Bibliotēka un LU Latvijas vēstures institūts. Kuratori: Dagnoslavs Demskis un Dominika Čarņecka (Polijas Zinātņu akadēmijas Arheoloģijas un etnoloģijas institūts). Izstāde būs skatāma līdz 2022. gada 20. maijam.
     Starptautiskā zinātnieku komanda Polijas Zinātņu akadēmijas Arheoloģijas un etnoloģijas institūta pētnieku vadībā vairākus gadus pētījusi 19. un 20. gadsimta kultūras fenomenu – neeiropeiskas izcelsmes personu demonstrēšanu plašām Eiropas pilsētu auditorijām. Lai gan šī joma vairāk asociējas ar Eiropas rietumu daļas metropolēm, tomēr minēto izklaides veidu pārstāvošās, ceļojošās trupas un īslaicīgās izrādes ar ne-eiropiešu iesaisti bija aplūkojamas arī Centrālajā un Austrumeiropā. Izstādē “Eksponētā Citādība” aplūkojamie attēli un apraksti atklāj eksotisko citādību demonstrējošo izrāžu daudzveidību Krievijas, Vācijas un Austroungārijas impērijās – mūsdienu Krievijā, Austrijā, Ungārijā, Polijā, Čehijā, Slovēnijā, Latvijā – un iepazīstina ar vietējās auditorijas reakciju.       
     Papildu informācija:
Dr.hist. Ilze Boldāne-Zeļenkova, LU Latvijas vēstures institūta pētniece
boldane@lu.lv, +371 26593299
Ielūgums uz izstādi

Ievietots 12.04.2022.

LU Latvijas vēstures institūts atceras
Māksliniecei Martai Jāņkalniņai -100
Mākslinieces Martas Jāņkalniņas darba mūžs bija nesavtīga kalpošana Latvijas arheoloģijai vairāk kā pusgadsimta garumā, dodot nenovērtējamu ieguldījumu arheoloģiskā mantojuma saglabāšanā nākošajām paaudzēm.
     M. Jāņkalniņa dzimusi 1922. gada 12. aprīlī Jelgavā. Viņa mācījusies Rīgas 3. vidusskolā, no 1944. līdz 1951. gadam studējusi Mākslas akadēmijā, bet 70. gados papildinājusi savas zināšanas Poligrāfiķu Tautas universitātes grāmatu mākslinieciskās noformēšanas kursos.
     Visu savu darba mūžu M. Jāņkalniņa aizvadījusi LU Latvijas vēstures institūtā, darbu tajā uzsākot 1952. gadā (toreiz Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstures un materiālās kultūras institūts). Viņa darbu sāka kā kartogrāfe Materiālās kultūras sektorā, kas kas vēlāk tika pārdēvēts par Arheoloģijas nodaļu. Vēlākos gados viņa izvirzījās par vadošo nodaļas mākslinieci.
     M. Jāņkalniņa drīz vien apliecināja sevi kā prasmīgu dažādu izrakumu laukumā atsegto slāņu, celtniecības palieku un citu objektu zīmētāju, atrodot paņēmienus kā melnbaltā grafiskā zīmējumā parādīt atsegto objektu raksturu un atšķirības kultūrslāņa krāsu intensitātēs. Pirmo arheoloģisko izrakumu pieredzi M. Jāņkalniņa ieguva E. Brīvkalnes vadītajos izrakumos Tērvetes pilskalnā un Asotes pilskalnā, kas tika veikti E. Šnores vadībā.  1954.–1958. gada izrakumu sezonas M. Jāņkalniņai pagāja A. Stubava vadītajos Ķentes pilskalna un apmetnes izrakumos.
     Nākošais gadu desmits M. Jāņkalniņai bija saistīts ar arheoloģiskajām ekspedīcijām Daugavas krastos. Sākot ar 1960. gadu, gari mēneši aizritēja Pļaviņu HES appludināmās zonas pieminekļu fiksācijas darbos – sākumā Ē. Mugurēviča vadītajos Oliņkalna pilskalna un Lokstenes pils izrakumos, vēlāk arī Kokneses pilī, pilskalnā un apmetnē, kur izrakumus vadīja A. Stubavs. Tiem seko ne mazāk apjomīgi izrakumi Rīgas HES zonā (1967.–1971. g). Šajā periodā M. Jāņkalniņa darbojās A. Stubava vadītajās Salaspils skanstes, pils un apmetnes izrakumu ekspedīcijās.
     Izrakumi HES zonās bija plaši, arheologi centās pagūt izpētīt pēc iespējas vairāk, pirms nozīmīgos arheoloģiskos objektus segs Daugavas ūdeņi. Ekspedīciju sezonas sākās agri pavasarī un beidzās vēlā rudenī, kad zeme bija jau sasalusi un zīmējot sala rokas. Par zīmēšanas darbu lielo apjomu liecina skaitļi: Kokneses senvietu kompleksā uzzīmēti 563 plāni, Salaspils pilī –367 plāni, Salaspils skanstē – 169 plāni, Oliņkalnā un Lokstenē – 261 plāns. Saspringto darbu iedvesmoja unikālie arheoloģiskie atradumi un veldzēja krāšņie dabas skati Daugavas senlejā.
     Noslēdzoties izrakumu sezonai, darbs turpinājās Rīgā, t. s. Kaķu mājā, kur atradās institūta arheologu darba telpas. Īsajā ziemas periodā institūta arheologi rakstīja disertācijas, zinātniskos rakstus un monogrāfijas. M. Jāņkalniņas dienas aizritēja, gatavojot grafiskos attēlus šiem darbiem.  Viens no pirmajiem pētījumiem, kuram ilustrācijas sagatavo M. Jāņkalniņa, bija Ē. Mugurēviča monogrāfija “Austrumlatvija un kaimiņu zemes 10.–13. gs. (1965), kurā iekļautas 10 senlietu tabulas un 40 teksta zīmējumi. Tālāk seko darbi viens pēc otra: J. Graudoņa monogrāfija “Latvija vēlā bonzas un agrajā dzelzs laikmetā” (1967). A. Zariņas monogrāfija “Seno latgaļu apģērbs” (1970). Milzīgs darbs ilustrāciju sagatavošanā tiek ieguldīts apjomīgajam kolektīvajam izdevumam “Latvijas PSR arheoloģija” (1974). M. Jāņkalniņai pieder lielais vairums no šajā izdevumā publicētajām senlietu tabulām, laukumu plānu un objektu (celtņu vietu, pavardu, krāšņu, nocietinājumu) zīmējumiem. Pēc diviem gadiem izdotajai A. Stubava monogrāfijai “Ķentes pilskalns un apmetne” (1976) M. Jāņkalniņa gatavojusi ne tikai ilustratīvo materiālu (55 teksta zīmējumi, 16 senlietu tabulas), bet veidojusi arī poligrāfisko noformējumu, par kuru māksliniece saņēma augstu novērtējumu – pirmās pakāpes diplomu. 1977. gadā iznāk Ē. Mugurēviča monogrāfija par Oļiņkalna pilskalnu un Lokstenes mūra pili (1977), kurai māksliniece sagatavojusi 69 teksta attēlus  un senlietu zīmējumus, kas apkopoti 51 tabulā.
     M. Jāņkalniņas senlietu zīmētprasmes augsti novērtēja arī akmens un bronzas laikmeta pētnieki, īpaši meistarīgos kaula un raga priekšmetu grafiskos attēlus.  Mākslinieces zīmējumus atradīsim I. Lozes akmens laikmetam veltītājās grāmatās (1979, 1988, 2008, u. c.), F. Zagorska monogrāfijā “Zvejnieku kapulauks” (1987), monogrāfijā par bronzas laikmeta Ķivutkalna kapulauku (1985) un daudzos zinātniskajos rakstos, kas publicēti “Arheoloģijā un etnogrāfijā” un citos rakstu krājumos.
     90. gados, kad M. Jāņkalniņa varētu izbaudīt pelnīto atpūtu, viņa turpina savu iemīļoto darbu – ilustrāciju gatavošanu publikācijām, tostarp arī ārzemju rakstiem un referātiem. Liels M. Jāņkalniņas ilustrāciju skaits papildina izdevumu “Latvijas senākā vēsture: 9. g. t. pr. Kr. –1200. g. (2001). Dažus no izdevumiem, kuros ietvertas mākslinieces ilustrācijas viņa pati nepiedzīvo – kā  Ē. Mugurēviča darbu “Viduslaiku ciems un pils Salaspils novadā” (2008), I. Lozes grāmatu par Lubāna ezera mitrāja neolīta dzintara apstrādi (2008). M. Jāņkalniņas zīmējumi turpina rotāt arī jaunākus izdevumus, piem. monogrāfiju par Lubāna mitrāja apdzīvotību akmens laikmetā (2015) u. c.
     Ilustrācijās spoži izpaužas M. Jāņkalniņas grafiķes talants. Mākslinieces melnbaltajos tušas zīmējumos nepārprotami uztverams senlietas materiāls, forma, tekstūra, ornaments. Tos raksturo arī zīmēto priekšmetu precizitāte izmēros. Pēc zīmējumiem bez piepūles starp līdzīgām senlietām identificējams zīmētā priekšmeta oriģināls. M. Jāņkalniņas zīmētās senlietu tabulas izceļas ar kompozicionālu un vizuālu līdzsvaru – katram priekšmetam tabulā atrasta piemērotākā vieta. M. Jāņkalniņas zīmējumi – paraugs ikvienam, kas darbojas arheoloģijā. Latvijas arheologu publikācijās ievietotos zīmējumus, allaž augstu novērtēja un izteica atzinīgus vārdus arī kaimiņzemju arheologi.
    Mākslinieces darba mūžs ir bijis ļoti ražīgs un veikums ir milzīgs. Izrakumu laukumu un objektu grafiskie attēli skaitāmi simtos, bet zīmēto senlietu skaits sniedzas tūkstošos. Tos pat nav iespējams saskaitīt, jo padomju perioda publikācijās nemēdza norādīt pie katra zīmējuma tā autoru, arī uz izrakumu laukumu plāniem autors ne vienmēr sevi ir norādījis. Liela daļa no M. Jāņkalniņas  grafiskajiem  zīmējumiem glabājas LU Latvijas vēstures institūta Arheoloģisko materiālu krātuvē un joprojām tiek izmantoti gan pētniecībā, gan publikāciju ilustrēšanā.
     M. Jāņkalniņa joprojām dzīvo arī to cilvēku siltās atmiņās, kuriem bija lemts strādāt kopā ar viņu. Māksliniece vienmēr bija mierīga un šķietami atturīga, bet īstenībā laipna, sirsnīga un atsaucīga.  Viņa ar savu mieru un humoru prata savā apkārtnē radīt mierīgu atmosfēru, ar savu dzīves gudrību – palīdzēt kolēģiem dzīves likstās. M. Jāņkalniņa bija cilvēks ar dziļu inteliģenci, plašām zināšanām, kurās nebija vietas padomju ideoloģijai.
    M. Jāņkalniņa ar savu darbu un personību ir atstājusi neizdzēšamas pēdas Latvijas arheoloģijā un ierindojusies ne tikai Latvijas, bet arī visas Baltijas ražīgāko un izcilāko arheoloģisko publikāciju ilustrētāju vidū. Viņas atstātais mantojums ir vērtība, kas saglabājama nākotnei.
     Mākslinieces M. Jāņkalniņas ražīgais darba mūžs noslēdzās 2006.gada 24. aprīlī. Viņa apbedīta Rīgā, I Meža kapos blakus savam dzīvesbiedram māksliniekam Voldemāram Jāņkalniņam  un viņa vecākiem.

Materiālu sagatavoja Antonija Vilcāne.


Ievietots 28.03.2022.
 LU LVI Zinātniskās padomes sēde sēde 28. martā plkst. 13.30 MS Teams platformā  
Darba kārtība
1. Par vēlēšanām akadēmiskajā amatā
2. Dažādi
Pirms sēdes, plkst. 13.00 notiks seminārs akadēmiskā amata pretendentam.


Ievietots 09.03.2022.

Gada vēsturnieks 2021 – LU Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece Ineta Lipša 
Balvu “Gada vēsturnieks Latvijā 2021” ir ieguvusi Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece Dr. hist. Ineta Lipša, informē Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība. Sveicam un lepojamies!
     Gada vēsturnieku Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība nominē kopš 2001. gada, veicot sabiedrisku aptauju.
Foto: Toms Grīnbergs, LU


Ievietots 23.02.2022.
 LU LVI izsludina konkursu uz akadēmiskā amata vietu
LU LVI Zinātniskā padome, uzklausot direktora Gvido Straubes priekšlikumu, izsludinājusi konkursu uz vienu zinātniskā asistenta vietu. Sludinājums pieejams: https://www.vestnesis.lv/op/2022/34.AKK2 Pieteikšanās līdz 17. martam, darba uzdevumi un pieteikšanās nosacījumi atrodami: https://www.lu.lv/par-mums/vakances/lu-akademiskie-amati-lvi-17022022-17032022/


Ievietots 21.02.2022.
 LU Latvijas vēstures institūta Zinātniskās padomes ārkārtas sēde 28. februārī plkst. 13.00. MS Teams platformā  
Darba kārtība:
1. Stratēģijas darba grupas darba rezultātu iesniegšanas pagarinājums (G. Straube)
2. Atbildīgā par institūta Bāzes un snieguma finansējumu maiņa (G. Straube)
3. Dažādi


Ievietots 17.02.2022.


Ievietots 26.01.2022.

 LU LVI pētnieki Daugavpils Universitātes starptautiskajā konferencē
2022. gada 27. un 28. janvārī Latvijas vēstures institūta pētnieki Dr. hist. Ilze Boldāne-Zeļenkova un Dr. hist. Uldis Neiburgs ar referātiem piedalīsies Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes starptautiskajā zinātniskajā konferencē.
     DU HF XXXII zinātnisko lasījumu sekcijā “Vēsture: avoti un cilvēki” I. Boldāne-Zeļenkova (pēcdoktorantūras projekts Nr.1.1.1.2/VIAA/3/19/516  "Etnogrāfiskie un frīku šovi Latvijas teritorijā 19. un 20. gs. mijā – starp zinātni, izklaidi un homofobiju”) uzstāsies ar ziņojumu “Dzīvās izstādes Latvijā 19. gadsimta otrajā pusē: avoti un to izpētes iespējas”, bet U. Neiburgs (pēcdoktorantūras projekts Nr.1.1.1.2/VIAA/4/20/738  “Pārvērtējot bezvalstiskuma pieredzi: pretestība un kolaborācija Latvijā padomju un nacistu okupācijas laikā (1940-1953)”) referēs par tematu “Padomju kaujinieku vienība „Sarkanā bulta” Kurzemē (1944–1945): izcelsme, darbība, novērtējums”.
Konferences programma https://lasijumi.du.lv/files/HF_XXXII_Zin_las_2022_programma.pdf



Ievietots 25.01.2022.

 Noslēdzies pētniecības projekts par pretošanos un kolaborāciju Latvijā Otrā pasaules kara laikā  
Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūtā noslēdzies Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts “Pārvērtējot bezvalstiskumu: Pretošanās un kolaborācija Latvijā Otrā pasaules kara laikā” (lzp-2020/2-0212).   Projekts norisinājās no 2020. gada 1. decembra līdz 2021. gada 31. decembrim un tika īstenots sadarbībā ar LU Vēstures un filozofijas fakultātes, LU Filozofijas un socioloģijas institūta, Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra, Latvijas Kara muzeja, Nacionālās pretošanās kustības muzeja, muzeja “Ebreji Latvijā”, Latgales Kultūrvēstures muzeja un citu institūciju pētniekiem.  
     Balstoties vēstures un socioloģijas zinātnes teorētiskajās un metodoloģiskajās atziņās, projektā pretošanās un kolaborācija tika izvērtēti kā divi konceptuāli savstarpēji saistīti, bet morāli atšķirīgi rīcības virzieni. Īpaša pētnieku uzmanība tika pievērsta Latvijas iedzīvotāju nonākšanai padomju un nacistu okupācijas varu mijiedarbības situācijās, t.sk. nacionālo partizānu un padomju militāro formējumu pretstāvei un tai sekojošai pašaizsardzības vienību izveidei un iesaistei nacistu noziegumos 1941. gada vasarā; ģenerāļa J. Kureļa militārās grupas izveidei un darbībai 1944. gada vasarā un rudenī Vidzemē un Kurzemē un pretošanās kustības plāniem, saistītiem ar Latvijas faktiskās suverenitātes atjaunošanu brīdī, kad Vācijas armija atstātu, bet PSRS karaspēks vēl nebūtu ieņēmis Latvijas teritoriju. Eiropas atšķirīgā vēsturiskā pieredze un konflikti starp dažādām ar to saistītām mūsdienu akadēmiskām, atmiņu un politiskām institūcijām tika izvērtēti, pievēršoties 2018. gadā Beļģijas pilsētā Zedelgemā atklātā starptautiskus saspīlējumus raisoša latviešu karagūstekņiem veltītā pieminekļa izsauktās rezonanses problemātikai.
     Projekta ietvaros publicēti un/vai sagatavoti publicēšanai 5 oriģināli zinātniski raksti starptautiski citējamos un citos recenzējamos izdevumos, uzrakstīta zinātniskā monogrāfija un veikts promocijas pētījums vēsturē, kā arī nolasīti 9 referāti starptautiskās un vietējās zinātniskās konferencēs Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Vācijā. Projekta pētnieki 2021. gadā piedalījās LU LVI zinātniskajos lasījumos par pretošanās, kolaborācijas un holokausta tematiku; konferencē par aktuāliem nacionālās pretošanās kustības vēstures un atceres jautājumiem, kas tika rīkota sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju; LU LVI organizētajā diskusijā par latviešu karagūstekņu komemorācijas Zedelgemā un Eiropas sašķeltās vēsturiskās atmiņas problemātiku un vēl citās akadēmiskās un publiskās vēstures aktivitātēs Latvijā un ārzemēs.
     Projekta laikā veiktā Latvijas Otrā pasaules kara vēstures pētniecība ir ļāvusi apzināt un pārinterpretēt virkni jaunu vēsturisku faktu attiecībā uz pretošanās un sadarbības saiknēm padomju un nacistu okupētajā Latvijā, tā nodrošinot arī konceptuālu un inovatīvu interpretējošu teorētisko ietvaru šīs tēmas izpētē. Projekta rezultāti sekmēs 20. gadsimta 40. gados notikušo politiskās, militārās un civilās pretošanās un kolaborācijas prakšu iekļaušanu sabiedriskās atmiņas veidošanā un nostiprināšanā mūsdienu demokrātisko vērtību sistēmā.
     Projektu finansēja Latvijas Zinātnes padome.
Uldis Neiburgs  


Ievietots 24.01.2022.

 Izcilais latviešu vēsturnieks Andrievs Ezergailis mūžībā 2022. gada 22. janvārī savās mājās Itakā, Ņujorkas štatā ASV no mums uz visiem laikiem šķīries Latvijā un ārzemēs labi pazīstamais, 1930. gada 10. decembrī Jēkabpils apriņķa Rites pagastā dzimušais vēsturnieks un holokausta pētnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis un Lielās medaļas laureāts, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Andrievs Ezergailis. Latvijas vēstures institūta apgādā angļu un latviešu valodā klajā nākušajai A. Ezergaiļa zinātniskajai monogrāfijai “Holokausts vācu okupētajā Latvijā 1941-1944” (1996/1999) ir fundamentāla un nepārspējama nozīme Latvijas holokausta vēstures apjēgsmē un pētniecībā. Virknei citu viņa publicēto grāmatu (“The 1917 Revolution in Latvia”, “The Latvian impact on the Bolshevik Revolution. The first phase: September 1917 to April 1918” u.c.), dokumentu krājumu (“Latviešu leģions: Varoņi, nacisti vai upuri?”, “Stockholm Documents: The German Occupation of Latvia 1941-1945. What Did America know?” u.c.)  un simtiem rakstu un eseju ir paliekoša nozīme XX gadsimta vēstures izpētē Latvijas un starptautiskajā akadēmiskajā vidē un plašākā sabiedrībā. Latvijas vēstures institūts dziļi sēro kopā ar Andrieva Ezergaiļa tuviniekiem, draugiem un kolēģiem – visiem, kam ir bijusi laime un iespēja būt un darboties kopā ar šo erudīto, labestīgo un aizrautīgo zinātnieku, kuru savās sirdīs un prātos  paturēsim vienmēr.
Lai gaišs augšupceļs un mūžīgs miers, Andriev!
http://www.ezergailis.com/andrievs.html


Ievietots 14.01.2022.

 LU Latvijas vēstures institūtam – 86
14. janvārī aprit 86 gadi kopš LU Latvijas vēstures institūta dibināšanas. Kā starpkaru periodā un padomju okupācijas apstākļos, tā arī mūsdienās – aizvien ar savu ķerru uz kalnu virsotnēm!

Sveiciens institūta esošajiem un bijušajiem darbiniekiem, kolēģiem, draugiem un domubiedriem!

Attēls: Asotes pilskalns, E. Šnores izrakumi 1953. gadā. (VI 15, 157. lieta, 2256. kadrs. Glabājas Latvijas vēstures institūta  Arheoloģisko materiālu krātuvē)


Ievietots 12.01.2022.
 LU Latvijas vēstures institūta Zinātniskās padomes sēde 17.  janvārī, plkst. 12.00 MS Teams platformā  
Darba kārtība:  
1. Bāzes un snieguma finansējuma projekta atskaite par 2021. gadu (G. Gerhards)
2. Par 2021. gadā paveikto un institūta darbības virzieniem 2022. gadā (G. Straube)
3. Par monogrāfijas izvirzīšanu LU suminājuma rakstam (G. Straube) 
4. G. Zemīša monogrāfijas "Drošības aspekti Latvijas vēsturē no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām" izskatīšana (G. Zemītis). 
5. Par 2022. gada komunikācijas plāniem (G. I. Bikše)
6. Par LU LVI Zinātniskās padomes darbu 2022. gadā (I. Boldāne-Zeļenkova)
7. Dažādi


Ievietots 10.12.2021.
 LU Latvijas vēstures institūta Zinātniskās padomes sēde 16. decembrī, plkst. 14.15 MS Teams platformā
Darba kārtība:
1. Par vēlēšanām akadēmiskajā amatā
2. LVIŽ aktualitātes (E. Eihmane, G. Straube)
3. Dažādi

LU Latvijas vēstures institūta seminārs 16. decembrī, plkst. 10.30
10.30–13.10 I daļa. Doktorantu un doktora grāda pretendentu promocijas darba izstrādes progresa ziņojumi (E. Plankājs, D. Legzdiņa, A. Gusačenko, K. Zariņš, G. I. Bikše, T. Bogdanoviča, V. Dāboliņš, A. Ērkšķe, I. Doniņa)
13.10–13.45 pārtraukums
13.45 II daļa. Amata pretendentu seminārs


Ievietots 09.12.2021.
 Lidas Balevicas piemiņai  
2021. gada 24. oktobrī no dzīves šķīrās Latvijas vēstures institūta ilggadējā pētniece Lida Balevica. Viņa piedzima 1933. gada 12. janvārī Saldus pagasta “Vecvagaros” Jēkaba un Veronikas ģimenē. Vecāki bija laukstrādnieki. Viņas bērnības gadi sakrīt ar Otrā pasaules kara notikumiem, it sevišķi lieli pārdzīvojumi bija t.s. “Kurzemes katlā”. Skolas gaitas viņa sāka Cieceres pamatskolā, vēlāk Lutriņu pamatskolā, bet 1952. gadā pabeidza Saldus vidusskolu un tā paša gadā rudenī sāka studijas Latvijas Valsts Universitātē Vēstures fakultātē. L. Balevica sekmīgi kārtoja eksāmenus un saņēma pat personālu stipendiju. Viņu ļoti cienīja kursa biedri, viņa veica sabiedrisko darbu fakultātē un arī Universitātē, 1956. gadā viņa apprecējās ar savu kursa biedru Zigmundu, kurš pieņēma viņas uzvārdu.
     1957. gadā L. Balevica absolvēja Vēstures-filoloģijas fakultāti un 1957. gada rudenī sāka strādāt pat jaunāko zinātnisko līdzstrādnieci Zinātņu akadēmijas Vēstures institūtā. Viņas darbs saistījās ar Latvijas agrāro vēsturi 20. gadsimta sākumā. Viņa publicēja vairākus nopietnus zinātniskos darbus un divas recenzijas.
     1966. gadā viņa aizstāvēja vēstures zinātņu kandidāta disertāciju, to 90. gadu sākumā pielīdzināja doktora grādam. Uz vēstures zinātņu kandidāta disertācijas pamata 1970. gadā bija publicēta monogrāfija “Lauksaimniecība Vidzemē un Kurzemē Pirmā pasaules kara priekšvakarā”. Savā zinātniskajā darbībā viņa mācījās no vecāko pētnieku darbiem, konsultējās arī pie ekonomistiem. Sevišķi daudz viņa ieguva, piedaloties Austrumeiropas agrārās vēstures pētnieku konferencēs (simpozijos), kas notika katru gadu kādā no PSRS pilsētām, 1970. gadā arī Rīgā – Jūrmalā. Viņa piedalījās ar rakstiem arī Latvijas PSR Mazajā enciklopēdijā. 1975. gadā viņa piedalījās vācu vēsturnieku konferencē Marburgā, ar ko viņa ļoti lepojās.
     Lielās izmaiņas Latvijā neatstāja viņu malā. Viņa iestājās Latvijas Tautas frontē un Latvijas Zinātnieku savienībā. 90. gadu sākumā viņa iesaistījās projektā “Latvijas pētnieks skolā” un 1994. gadā iznāca grāmata “Latvijas Republikas lauksaimniecība Latvijas Republikas gados”, kas bija domāta vēstures skolotājiem. Tas bija saturīgs konspektīvs materiāls par visām ar lauksaimniecību saistītām problēmām, kas vēl nav zaudējis savu nozīmi līdz mūsu dienām.
     1993. gadā viņa aizgāja pensijā, bet nezaudēja interesi par institūta darbu un morāli palīdzēja saviem bijušajiem kolēģiem. Lida Balevica katru gadu savā dzimšanas vai vārda dienā rīkoja uzņemšanu saviem draugiem un bijušajiem kolēģiem.
     Tagad, kad es braucu trolejbusā pa Brīvības ielu, es allaž uzņemu skatu uz viņas dzīvokļa logiem, atceroties Lidu un tos draudzīgos saietus, ko viņa organizēja.  
Ēriks Žagars



Ievietots 07.12.2021.
 13. decembrī plkst. 10.00 MS Teams platformā sasaukta LU LVI Darbinieku pilnsapulce 
Darba kārtība 
1. Par aktualitātēm LU LVI (G. Straube) 
2. Par 2021. gada budžeta izlietojumu (K. Beķere) 
3. Par projektu pieteikumu kontroli un inventāra piederību (A. Lujāne) 
4. Par LU LVI komunikāciju Facebook, mājaslapā un jaunās mājaslapas izstrādi (G. I. Bikše) 
5. Dažādi 



Ievietots 26.11.2021.br>
Andrejs Vasks ievēlēts par LZA īsteno locekli
Ceturtdien, 25. novembrī Latvijas Zinātņu akadēmijas Rudens pilnsapulcē LU LVI vadošais pētnieks Andrejs Vasks ievēlēts par LZA akadēmiķi.  Sveicam un lepojamies!
Foto Toms Grīnbergs, LU


Ievietots 15.11.2021.
 LU LVI izsludina konkursu uz akadēmiskā amata vietu
LU LVI Zinātniskā padome, uzklausot direktora Gvido Straubes priekšlikumu, izsludinājusi konkursu uz vienu vadošā pētnieka vietu. Sludinājums pieejams: https://www.vestnesis.lv/op/2021/218.AKK3
Pieteikšanās līdz 10. decembrim, darba uzdevumi un pieteikšanās nosacījumi atrodami:
https://www.lu.lv/par-mums/vakances/lu-akademiskie-amati-1011-10122021/
 
Ievietots 11.11.2021.

Dainai Bleierei piešķirts Triju zvaigžņu ordenis
Triju zvaigžņu ordeņa kapituls piešķīris augstāko iespējamo valsts apbalvojumu Latvijas vēstures institūta pētniecei Dainai Bleierei. Institūta kolēģi sirsnīgi sveic ar nozīmīgā novērtējuma saņemšanu! Papildu informācija pieejama šeit. Foto: Toms Grīnbergs, LU


Ievietots 09.11.2021.
 Starptautiskā zinātniskā konference “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi VII”
Starptautisko konferenci “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi VII” 2021. gada 12.–13. novembrī rīko LU Latvijas vēstures institūts un Valmieras muzejs, sadarbībā ar Vītauta Dižā Universitāti Kauņā, Lietuvas Vēstures institūtu un Tartu universitātes Vēstures un arheoloģijas institūtu. Šogad konferencē dalību pieteikuši 28 referenti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. 
Konferences programma pieejama šeit.
Konference notiks tiešsaistes platformā ZOOM, taču ikvienam ir iespēja sekot līdzi konferences norisei arī Valmieras muzeja youtube.com kanālā: https://saite.lv/yIfJD

Ievietots 08.11.2021.
 LU Latvijas vēstures institūta Zinātniskās padomes sēde 15. novembrī, plkst. 10.30 MS Teams platformā
Darba kārtība
1. Par kandidāta izvirzīšanu LU Padomes locekļu vēlēšanām;
2. Par darbu izvirzīšanu Latvijas Zinātņu akadēmijas rīkotajam konkursam “Nozīmīgākie zinātnes sasniegumi Latvijā 2021. gadā”;
3. Par darbinieku pilnsapulces sasaukšanu;
4. Dažādi.


Ievietots 08.11.2021.

 Prezentācija par LZP FLPP projektu "Cilvēks dinamiskā ainavā: Latvijas piejūras smiltāju biogrāfija"
LVI realizētais LZP FLPP projekts "Cilvēks dinamiskā ainavā: Latvijas piejūras smiltāju biogrāfija" (lzp 2018/1 0171) tuvojas noslēgumam. Ar prezentāciju par projektā veiktajiem pētijumiem un rezultātiem var iepazīties šeit.



Ievietots 01.11.2021.


 Latvijas vēstures institūta pētnieki publiskā diskusijā Briselē
Latvijas Republikas Patstāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā Briselē 2021. gada 5. novembrī plkst. 18.30 notiks Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta un Latviešu biedrības Beļģijā organizēta Mg.hist. Jāņa Tomaševska un Dr. sc. comm. Mārtiņa Kaprāna  publiskā lekcija “Latviešu karagūstekņu piemiņa Zedelgemā – simbols sašķeltajai Eiropas vēstures atmiņai?”.
     Pasākums, kura noslēgumā paredzēta arī diskusija, norisināsies LU LVI īstenotā Latvijas Zinātnes padomes projekta “Pārvērtējot bezvalstiskumu: Pretošanās un kolaborācija Latvijā Otrā pasaules kara laikā” (lzp-2020/2-0212) ietvaros. Projekta pētnieki apmeklēs arī bijušās karagūstekņu nometnes vietu un 2018. gadā atklāto pieminekli “Latvijas stāvstrops brīvībai” Zedelgemā, kas tieši šogad izraisījis starptautiska mēroga saspīlējumu. 
Plašāka informācija


Ievietots 27.10.2021.
 LU Latvijas vēstures institūta Zinātniskās padomes sēde 1. novembrī, plkst. 10.30 MS Teams platformā
Darba kārtība
1. Par vēlēšanu izsludināšanu akadēmiskajam amatam (G. Straube)
2. Par LU LVI Stratēģiju (G. Straube)
3. Dažādi


Ievietots 26.10.2021.
In memoriam Lida Balevica (16.02.1933.-24.10.2021.)
LU Latvijas vēstures institūts sēro par vēsturnieces, bijušās kolēģes Lidas Balevicas došanos mūžībā.
     L. Balevicas zinātniskās intereses saistījās ar Latvijas 20. gs. sākuma agrārās vēstures izpēti. Šai tēmai veltīta viņas vēstures zinātņu kandidāta disertācija un 1970. gadā iznākusī monogrāfija “Lauksaimniecība Vidzemē un Kurzemē Pirmā pasaules kara priekšvakarā”, kā arī daudzi zinātniski raksti.
     Visdziļākā līdzjūtība tuviniekiem …
     Sit tibi terra levis!


Ievietots 05.10.2021.

 Latvijas vēstures institūta publiskā lekcija Latgales Kultūrvēstures muzejā    
Piektdien, 8. oktobrī plkst. 15.00 Rēzeknē, Latgales Kultūrvēstures muzejā notiks LU Latvijas vēstures institūtā īstenotā Latvijas Zinātnes padomes projekta “Pārvērtējot bezvalstiskumu: Pretošanās un kolaborācija Latvijā Otrā pasaules kara laikā” (lzp-2020/2-0212) pētnieka Dr. sc. comm. Mārtiņa Kaprāna publiskā lekcija “Kolaborācija un pretošanās Otrajā pasaules karā: sociālā atmiņa un politiskā aizmiršana Latvijā”.             
     Projekta pētnieki piedalīsies arī vēsturnieka Kaspara Stroda zinātniskajā redakcijā apgādā “Latvijas Mediji” šogad izdotās padomju karagūstekņu nometnē “Stalag 347” Rēzeknē ieslodzītā sarkanarmieša Aleksandra Orehova dienasgrāmatas “Mēs visi esam gūstekņi” atvēršanā un kopā ar Latgales Kultūrvēstures muzeja speciālistiem apmeklēs piemiņas vietas, kas saistītas ar Otrā pasaules kara notikumiem un to atceri Rēzeknē un tās apkārtnē. 
Plašāka informācija
Ievietots 29.09.2021.

 Starptautiska zinātniskā konference “Indivīds, sabiedrība un vara Baltijas reģiona vēstures lūzuma punktos”
Baltijas reģiona vēsture ir bijusi bagāta ar dažādiem lūzuma un pagrieziena punktiem. Konference piedāvā paraudzīties uz plašu parādību loku, kuras bijušas novērojamas un ietekmējušas vēstures lūzuma punktus: sociālās kontroles mehānismu darbību, to daudzveidību un ietekmi uz indivīdu, sabiedrību un valsts politiku; etnisko grupu lomu, vietu Latvijā; Eiropas, sava laika politisko centru un Latvijas teritorijas kontaktiem, to rezultātā radušos kultūras, prasmju un reliģisko strāvojumu mijiedarbību. 
     Valsts pētījumu programmas  “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” projekta “Indivīda, sabiedrības un valsts mijiedarbība kopējā Latvijas vēstures procesā: vērtību konflikti un kopīgu vērtību veidošanās vēsturiskos lūzumu punktos” noslēguma konferencē projekta pētnieki savos ziņojumos iepazīstinās ar projektā veikto pētījumu rezultātiem. Konferencē piedalīsies arī vēsturnieki no Polijas, Igaunijas un Lietuvas. 
     Konference būs vērojama tiešsaistē LU tīmekļvietnē. Klausītājus aicinām piedalīties klātienē, tikai iepriekš piesakoties  kristine.bekere@lu.lv  un uzrādot sadarbspējīgu sertifikātu.
     Konferences programma pieejama šeit.


Ievietots 10.09.2021.



Arheoloģiskie izrakumi Lubānas mitrāja Aboras apmetnē
Latvijas zinātnes padomes projekta Nr. Izp 2020/2-0032 “Iztikas stratēģija un pirmā demogrāfiskā pāreja Lubāna ezera mitrājā: Aboras vēlā neolīta apmetnes gadījums” ietvaros no 16.-31. augustam tika veikti arheoloģiskie izrakumi Lubānas mitrāja Aboras apmetnē. Dodoties uz izrakumiem dalībnieki apciemoja LZA korespondētājlocekli, Emeritēto zinātnieci- arheoloģi Ilzi-Birutu Lozi pansionātā “Ziedu gravas”.
     Izrakumus vadīja Mg. hist. Dardega Legzdiņa, izrakumu tehniskais vadītājs bija Mg. hist. Eduards Plankājs. Izrakumos bez projekta dalībniekiem piedalījās pieredzējuši arheologi – Dr. hist. Rūdolfs Brūzis un  Gints Liepiņš, paleobotāniķe Aija Ceriņa, kā arī Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes bakalaura un maģistra studiju programmu studenti - Kārlis Fogelis, Gundega Skagale, Anna Batraga, Antra  Kozlova, Enija Zaķe.
     Izrakumi tika veikti 35 m2 lielā platībā, atklājot bagātīgu neapstrādāta dzintara un dzintara rotu, krama un akmens priekšmetu klāstu. Tika iegūti interesanti keramikas lausku atradumi, kā arī fragmentārs antropoloģiskais un zooarheoloģiskais materiāls. Ar iegūtā keramikas materiāla izpēti nodarbosies projekta un izrakumu dalībniece Mg. hist. Vanda Visocka.
     Abas izrakumu nedēļas ekspedīcijas saimnieciskos jautājumus palīdzēja risināt biedrības “Aborieši” dibinātājs, lubānietis Māris Valainis, kuram izrakumu noslēgumā par nesavtīgo atbalstu izrakumu realizācijā tika izteikta Latvijas Universitātes rektora pateicība. Savukārt, Lubānas puses iedzīvotāji bija pateicīgi arheologiem par veikto darbu un par Lubānas mitrāja nozīmes Latvijas senvēstures izpētē atgādinājumu.  
  Materiālu sagatavoja G. Zariņa

Ievietots 10.09.2021.

 LVI darbinieku referāti Eiropas arheologu asociācijas konferencē
No 6.-11. septembrim Ķīlē norisinās 27 Eiropas arheologu asociācijas (European Association of Archaeologists) virtuālā konference, kurā ar vienu vai vairākiem referātiem piedalās projekta dalībnieki. Mg. hist. Dardega Legzdiņa un Dr. hist. Gunita Zariņa piedalās ar referātu ”Fresh Perspective on the Late Neolithic Abora Site in Latvia”, Mg. hist. Eduards Plankājs un Mg. hist. Dardega Legzdiņa “New 14C Dates of Dog associated Bone Groups in the Late Iron Age Liv Cemeteries, Latvia”, Mg. hist. Vanda Visocka “History of Hillfort Research in Latvia: Development of Methods and Interpretations”.   
 Materiālu sagatavoja G. Zariņa


Ievietots 03.09.2021.

 LU LVI pētnieks piedalās Starptautiskās mutvārdu asociācijas konferencē
LU Latvijas vēstures institūta pētnieks Dr. hist. Uldis Neiburgs 26. augustā piedalījās Starptautiskās mutvārdu vēstures asociācijas (IOHA) 21. starptautiskajā zinātniskajā virtuālajā konferencē “Harmony and Disharmony: Bringing Together Many Voices" ar referātu "Resistance Movement in Latvia during World War II: between Oral History, Social Memory, and Academic Research”.  Referāts sagatavots pēcdoktorantūras projektā “Pārvērtējot bezvalstiskuma pieredzi: pretestība un kolaborācija Latvijā padomju un nacistu okupācijas laikā (1940-1953)” (Nr.1.1.1.2/VIAA/4/20/738). 
     Atklājot pretrunas un meklējot kopsaucējus starp vēstures zinātnes atklājumiem un mūsdienu sociālās atmiņas izpratni, referātā tika analizēta demokrātiskās pretošanās kustības - Latvijas Centrālās padomes un ģenerāļa Kureļa militārās grupas darbība, kas 1943.-1944. gadā centās panākt Latvijas valstiskās suverenitātes atjaunošanu piemērotā brīdī starp Vācijas armijas atkāpšanos un PSRS karaspēka iebrukumu Latvijas teritorijā. Padomju totalitārisma apstākļos vairākus gadu desmitus objektīvi pētījumi par pretošanās kustību Centrālajā un Austrumeiropā nebija iespējami, tāpat kā neiespējami bija iekļauties Rietumu pētnieciskajā diskursā un sabiedriskās domas veidošanā par šo laiku. 
     Pēdējos gados ir tapusi virkne pētījumu par bruņoto un nevardarbīgo pretošanos Latvijā. Nozīmīgu vietu tajos ieņem mutvārdu vēstures avoti un to izpēte. Tā ir īpaši svarīga situācijā, kad daudzi nacistu okupācijas laika dokumenti ir iznīcināti, bet pēckara padomju vēstures avoti pretošanās kustību Latvijā attēlo ideoloģizētā un izkropļotā veidā. Tieši mutiski vai rakstiski sniegtās cilvēku atmiņu liecības nereti ir tās, kas palīdz aizpildīt tukšumus vai precizēt dažādas izcelsmes oficiālajos dokumentos atšķirīgi aprakstītās vai interpretētās vēstures norises un apliecina mutvārdu vēstures nozīmīgumu humanitāro zinātņu darbības laukā.


Ievietots 25.08.2021.
 LU Latvijas vēstures institūta Zinātniskās padomes sēde 31. augustā plkst. 10.00 Kalpaka bulv. 4, 1. stāva zālē
Darba kārtība:  
1. Senatoru kandidātu izvirzīšana vēlēšanām LU Satversmes sapulcē 2021. gada 24. septembrī. Priekšlikums par LVI direktora Gvido Straubes kandidatūru 
2. Pār bāzes un snieguma finansējuma projektu 2021. gadā (G.Gerhards) 
3. Par Satversmes sapulces delegātu apstiprināšanu brīvajām vietām 
4. Dažādi 


Ievietots 06.07.2021.

Latvijas vēstures institūta pētnieks Uldis Neiburgs saņēmis LZA korespondētājlocekļa diplomu Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA)
5. jūlijā pasniedza diplomus jaunajiem akadēmijas locekļiem, kas tika ievēlēti 2020. gadā. LZA korespondētājlocekļa diplomu saņēma Latvijas vēstures institūta pētnieks Uldis Neiburgs. Apsveicam!


Ievietots 28.06.2021.

Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts 3. jūlijā plkst. 11.00 Limbažos rīko zinātniskos lasījumus “Limbaži padomju un nacistu okupācijas varu krustpunktā (1941): cerības un vilšanās”   
     Lasījumi veltīti 1941. gada 4. jūlija Limbažu kaujas 80-gadei un holokaustā nogalināto Limbažu ebreju piemiņai. Tie norisināsies Latvijas Zinātnes padomes projekta “Pārvērtējot bezvalstiskumu: Pretošanās un kolaborācija Latvijā Otrā pasaules kara laikā” (lzp-2020/2-0212) ietvaros un sadarbībā ar Limbažu novada pašvaldību,  Limbažu muzeju un Limbažu Galveno bibliotēku. Zinātnieku referāti un diskusijas būs veltītas Vācijas-PSRS kara sākumam, bezvaras periodam un okupācijas varu maiņai 1941. gada jūnijā-jūlijā; nacionālajiem partizāniem un Limbažu kaujai; pašaizsardzības komandantūrām un to iesaistei holokaustā; 1941. gada vasaras notikumu pieminēšanai un nospiedumiem Latvijas sabiedrības sociālajā atmiņā. Lasījumos piedalīsies vēsturnieki un sociālās atmiņas pētnieki Valdis Kuzmins (Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija), Juris Pavlovičs (Limbažu muzejs), Iļja Ļenskis (Muzejs “Ebreji Latvijā”), Dr. hist. Dzintars Ērglis, Dr. sc. comm. Mārtiņš Kaprāns, Dr. hist. Uldis Neiburgs, Jānis Tomaševskis (LU Latvijas vēstures institūts), Dr. sc. comm. Didzis Bērziņš (LU Filozofijas un socioloģijas institūts) un citi.   
     Plašāka informācija un vēsturnieka J. Tomaševska komentārs šeit. 
     Zinātnisko lasījumu programma 

Ievietots 21.06.2021.

Pētniece Ilze Boldāne-Zeļenkova piedalās SIEF2021 kongresā
  Pirmdien, 21. jūnijā LU LVI īstenotā pēcdoktorantūras projekta Nr.1.1.1.2/VIAA/3/19/516  "Etnogrāfiskie un frīku šovi Latvijas teritorijā 19. un 20. gs. mijā – starp zinātni, izklaidi un homofobiju” ietvaros pētniece Ilze Boldāne-Zeļenkova piedalās Helsinku Universitātē organizētajā SIEF2021 kongresā, panelī Urb04 "What is a wall for? City-making places reframing" ar referātu “Displaying Otherness: Does the space matters?”. Informācija par kongresu un programma pieejama šeit.

Ievietots 17.06.2021.
 Raidījums "Zināmais nezināmajā" par monogrāfiju “Karš un sabiedrība Latvijā 1914–1920”
Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks, profesors Dr.hist. Ēriks Jēkabsons raidījumā  "Zināmais nezināmajā" 2021. gada 1. jūnijā stāstīja par monogrāfiju “Karš un sabiedrība Latvijā 1914–1920” un sociālās dzīves aspektiem Latvijā kara laikā. Ierakstu iespējams noklausīties šeit.

Ievietots 08.06.2021.
 LU LVI Zinātniskā padome ievēl pētnieci un divas zinātniskās asistentes
LU LVI Zinātniskās padomes 2021. gada 3. jūnija sēdē uz sešiem gadiem ievēlēta pētniece – Daina Bleiere – un divas zinātniskās asistentes – Inga Doniņa un Ginta Ieva Bikše. Apsveicam!


Ievietots 31.05.2021.
 LU Latvijas vēstures institūta Zinātniskās padomes sēde 3. jūnijā plkst. 14.30 Kalpaka bulv. 4, 125. telpā
Darba kārtība:
1. Par vēlēšanām akadēmiskajos amatos
2. Dažādi  


Ievietots 27.05.2021.
 28. maijā plkst.14.00 MS Teams platformā sasaukta LU LVI Darbinieku pilnsapulce
Darba kārtība
1. Par darba drošību LU (I. Daugule)
2. Par aktualitātēm LU LVI (G. Straube)
3. Par Latvijas Vēstures Institūta Žurnālu (E. Eihmane)
4. Dažādi


Ievietots 27.05.2021.
LU Latvijas vēstures institūta Zinātniskās padomes sēde 27. maijā, plkst. 14.00 MS Teams platformā  
Darba kārtība:
1. Doktorantu un doktora grāda pretendentu progresa ziņojumi (A. Ērkšķe, T. Bogdanoviča, Z. Broka-Lāce, I. Doniņa, A. Gusačenko)
2. Pēcdoktorantūras projekta atskaite (I. Boldāne-Zeļenkova)
3. Par Latvijas Vēstures Institūta Žurnālu (E. Eihmane)
4. Dažādi


IeIevietots 20.05.2021.
LU Latvijas vēstures institūta pētnieks Dr. hist. Uldis Neiburgs piedalīsies Liepājas Universitātes 24. starptautiskās zinātniskās konferences strong>“Sabiedrība un kultūra: krīzes un to pārvarēšanas ceļi” plenārsēdē ar ziņojumu “Pretoties vai nepretoties: Ģenerāļa Kureļa grupa padomju un nacistu okupāciju krustcelēs (1944)”. Referāts sagatavots pēcdoktorantūras projektā “Pārvērtējot bezvalstiskuma pieredzi: pretestība un kolaborācija Latvijā padomju un nacistu okupācijas laikā (1940-1953)” (Nr.1.1.1.2/VIAA/4/20/738).
Konferences programma 


Ievietots 12.05.2021. r> LU Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Dr. hist. Guntis Zemītis piedalīsies LU Bibliotēkas tematisko lekciju ciklā un uzstāsies ar lekciju “Astronomiskās un dabas parādības aizvēsturē Ziemeļeiropā: atspoguļojums vēstures avotos un arheoloģiskajā materiālā”.   Lekcija notiks 20. maijā plkst. 16.00, un to varēs vērot Facebook tiešraidē.

Ievietots12.05.2021.
 “Latvijas arheoloģijas rokasgrāmatas“ atvēršana
13. maijā 15.00 Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ZOOM platformā un Facebook lapā 
www.facebook.com/LNVMuzejs notiks izdevniecības “Zinātne” izdotās grāmatas “Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata” svinīga atvēršana. Pasākumā piedalīsies LU LVI vad. pētniece Gunita Zariņa,  LU LVI vad. pētnieks Andrejs Vasks, LNVM direktors Arnis Radiņš, LU prorektore humanitāro un izglītības zinātņu jomā, profesore Ina Druviete, “Latvijas arheoloģijas rokasgrāmatas”  mākslinieciskās koncepcijas autors – mākslinieks Mārtiņš Plotka, VKKF Kultūras mantojuma, Dizaina un arhitektūras nozaru kuratore Vita Vilka, SIA “ITERA Latvija” prezidents un valdes priekšsēdētājs, LZA goda mecenāts Juris Savickis, apgāda “Zinātne” vadītāja Ingrīda Segliņa, Latvijas Arheologu biedrības valdes priekšsēdētājs Mārcis Kalniņš, Ludzas novada Tūrisma informācijas centra vadītāja Līga Kondrāte,  biedrības “Kroma kolna bruoliste” vadītājs Aleksandrs Lubāns, “Latvijas arheoloģijas rokasgrāmatas” redkolēģijas locekļi un recenzenti.
Pasākuma darba kārtība

Ievietots 05.05.2021.
LU LVI darbu zinātniskās sekretāres amatā sāk Ginta Ieva Bikše 
Ar 2021. gada 1. maiju LU Latvijas vēstures institūta zinātniskā asistenta p. i. Ginta Ieva Bikše sāk pildīt zinātniskās sekretāres pienākumus. Ginta Ieva Bikše kopš 2019. gada 1. aprīļa strādā LU LVI VPP projektā “Indivīda, sabiedrības un valsts mijiedarbība kopējā Latvijas vēstures procesā: vērtību konflikti un kopīgu vērtību veidošanās vēsturiskos lūzumu punktos” un šobrīd studē Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes vēstures doktora studiju programmā.
Ievietots 30.04.2021.

Kārlim Kangerim piešķirts Triju zvaigžņu ordenis
Pirms valsts svētkiem Triju zvaigžņu ordeņa kapituls piešķīris augstākos valsts apbalvojumus dažādu profesiju pārstāvjiem, starp tiem arī LU LVI pētnieks Kārlis Kangeris. Apsveicam!
Papildu informācija pieejama šeit: https://www.vestnesis.lv/op/2021/83.37
Foto: Toms Grīnbergs, LU


Ievietots 27.04.2021.

 Zinātnieku nakts 2021 aktivitātēs piedalās arī Latvijas vēstures institūts
Jau šo piektdien, 30. aprīlī, no plkst. 18.00 līdz 23.00 attālināti norisināsies pasākums "Zinātnieku nakts 2021", teju 20 paralēlās tiešraidēs piedāvājot ap 200 dažādas Latvijas zinātnieku sagatavotas aktivitātes bērniem un pieaugušajiem. Šogad pasākumu par tēmu “Zinātnes sasniegumi nākotnei” vietnē zinatniekunakts2021.lv organizē Latvijas Universitāte.
     LU LVI pasākumā piedalās ar Zemgales reģionālās TV 2018. gadā sagatavoto filmu par institūtu, kas skatītājus iepazīstinās ar LVI darbību, un pētnieces Ilzes Boldānes-Zeļenkovas sagatavoto posteri, kas atspoguļo atsevišķus pēcdoktorantūras projektā Nr. 1.1.1.2/VIAA/3/19/516 "Etnogrāfiskie un frīku šovi Latvijas teritorijā 19. un 20. gs. mijā - starp zinātni, izklaidi un homofobiju” sasniegtos rezultātus.
     Informācija par Zinātnieku nakti 2021

Ievietots 23.04.2021.
 LU Latvijas vēstures institūts izsludina konkursu
- uz vienu pētnieka (Dr.) amata vietu – vēsture un arheoloģija  
     darba uzdevumi  
- uz divām zinātniskā asistenta amata vietām – vēsture un arheoloģija  
     darba uzdevumi 1  
     darba uzdevumi 2 ​​​​​​​​​​​​​​ 
     Ar akadēmiskā amata darba uzdevumiem un konkursa pieteikumu noformēšanu atbilstoši "Nolikuma par akadēmiskajiem un administratīvajiem amatiem Latvijas Universitātē" prasībām pretendenti/-es var iepazīties šeit.    
Pieteikšanās termiņš ir 22. maijs. 
Konkursam iesniedzamo dokumentu reģistrācija Latvijas Universitātes Personālvadības departamentā Raiņa bulvārī 19, 127. telpā, Rīgā, LV-1586. 
Sludinājums “Zinātnes Vēstnesī” šeit, LU tīmekļvietnē šeit.


Ievietots 23.04.2021.

 
Iznākusi monogrāfija “Karš un sabiedrība Latvijā 1914–1920”   
LU Latvijas vēstures institūtā, profesora Dr.hist. Ērika Jēkabsona vadībā īstenotā LZP FLPP “Karš un sabiedrība Latvijā 1914.–1921. gadā” ietvaros iznākusi jauna autoru kolektīva monogrāfija “Karš un sabiedrība Latvijā 1914–1920”.   Šī monogrāfija ir pirmais mēģinājums Latvijas historiogrāfijā apkopojoši analizēt Pirmā pasaules kara un Neatkarības kara ietekmi uz sabiedrību. Kā karš iespaido sabiedrības ikdienu? Kādas ir kara izraisītās krīzes izpausmes? Pārtikas trūkums, slimības, pieaugošais noziedzības līmenis, izmaiņas gan dzimšu attiecībās, gan augstskolu klausītāju (studentu) jeb topošās nācijas elites dzīvē un galveno tautas tradicionālo svētku tradīcijās, atzīmēta arī kara ietekme uz ārzemēs dzīvojošiem latviešiem.  
     Latvijas situācija 1914.–1920. gadā neapšaubāmi bija sevišķi sarežģīta, pat unikāla visas Eiropas mērogā, un tā noder par izcilu piemēru, lai atspoguļotu militāri politiskos un sociālos procesus arī Eiropā kopumā, jo Latvijas teritorija un sabiedrība īsā laika posmā tika pakļauta ne vien intensīvai karadarbībai, bet arī masu deportācijām, Vācijas okupācijai, boļševiku režīmam, epidēmijām, sociālai katastrofai, pilsoņu kara elementiem, cīņai par neatkarību ar vairākiem ienaidniekiem. 
     Grāmata nopērkama LU Apgādā, kā arī jautājiet grāmatnīcās. Apgādā cena – 19,04 EUR. Informācija par visu Apgāda grāmatu iegādi, zvanot uz 29333919. 
Informāciju sagatavoja – LU Akadēmiskais agāds      


Ievietots 23.04.2021.
LU Latvijas vēstures institūta Zinātniskās padomes sēde 22. aprīlī, plkst. 14.00 MS Teams platformā   
Darba kārtība: 
1. Par vēlēšanām akadēmiskajos amatos 
2. Dažādi       


IIevietots 23.04.2021.
Iznācis unikāls izdevums - "Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata" 
Apgādā "Zinātne" iznācis unikāls Latvijas Universitātes (LU) Latvijas vēstures institūta sagatavots izdevums Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata. Šī darba izstrādi noteica nepieciešamība pēc jauna apkopojoša darba, kurā ir sniegta koncentrēta, jaunākajās zinātniskajās atziņās balstīta informācija par Latvijas arheoloģiju visā tās daudzveidībā. Izdevums ir līdz šim plašākais apkopojums par Latvijas arheoloģiju sākot no vēlā paleolīta līdz 20. gadsimtam, kas paredzēts plašam lasītāju lokam. 
     Atsevišķās nodaļās raksturota arheoloģija, tās virzieni 19.–20. gadsimtā, ar arheoloģiju saistītās zinātnes, kā arī Latvijas arheoloģijas vēsture. Tāpat izsmeļoši raksturotas arheoloģiski pētītās vietas – gan dzīvesvietas, piemēram, apmetnes, pilskalni un pilis, gan apbedījumu vietas, kā arī arheoloģiskie depozīti, sakrālās vietas, fosilie tīrumi, manufaktūru vietas u.c. senie objekti. Plaši aplūkotas atrastās senlietas – rotas, ieroči un darbarīki. Viena no grāmatas nodaļām veltīta seno etnisko grupu raksturojumam – to pētniecības vēsturei un atziņām mūsdienās. Darbu noslēdz pārskats par arheoloģisko materiālu un dokumentācijas krātuvēm Latvijā. Izdevuma starptautiskie recenzenti atzīmē, ka ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijas austrumu reģionā šī ir pirmā enciklopēdiska rakstura publikācija par arheoloģijas tēmu, kuras mērķauditorija ir ne tikai aizvēstures pētnieku kopiena, bet arī plašāka sabiedrība, studenti, skolēni, muzeji, kultūras darbinieki. 
     Grāmatas tekstu izstrādē piedalījās visi šodien strādājošie arheologi, kā arī paleoģeogrāfi, paleobotāniķi, numismāti, bioarheologi un vēsturnieki – pavisam 48 autori no LU Latvijas vēstures institūta, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, LU Vēstures un filozofijas fakultātes, LU aģentūras “Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts”, LU Humanitāro zinātņu fakultātes, LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes, Latvijas Kultūras akadēmijas, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja. 
     Grāmatas atbildīgie redaktori ir LU Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece Gunita Zariņa (viņa arī šī projekta vadītāja) un institūta vadošais pētnieks Andrejs Vasks, bet redkolēģijā ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja arheoloģijas departamenta vadītājs Jānis Ciglis, LU Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece Antonija Vilcāne un Latvijas Kultūras akadēmijas profesors Juris Urtāns. Grāmatas dizaina autors ir mākslinieks Mārtiņš Plotka. Kopumā tas biju visu iesaistīto pušu pašaizliedzīgs darbs piecu gadu garumā, ko gan nebūtu bijis iespējams realizēt bez Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālā atbalsta daudzos konkursos un programmās. 
     Atbalstu projekta realizācijā sniedza arī Latvijas Universitāte un LU Latvijas vēstures institūts. Grāmatas sagatavošana izdošanai un publicēšana bija iespējama pateicoties Latvijas Zinātņu akadēmijas goda mecenāta Jura Savicka nesavtīgajam finansiālajam atbalstam, par ko izdevuma sastādītāji ir dziļi pateicīgi. Bez šī nozīmīgā atbalsta šādu enciklopēdisku darbu nebūtu bijis iespējams izdot. 
     Sagatavoja LU LVI vadošā pētniece Dr.hist.  Gunita Zariņa 
 


Ievietots 23.04.2021.
LU Latvijas vēstures institūta Zinātniskās padomes sēde 15. aprīlī, plkst. 14.00 MS Teams platformā   
Darba kārtība: 
1. Par institūta zinātniskās sekretāres apstiprināšanu; 
2. Par konkursa izsludināšanu akadēmiskajiem amatiem; 
3. Zinātniskās asistentes Innas Gīles promocijas darba izskatīšana; 
4. Doktora grāda pretendentu atskaite; 
5. Dažādi. 


Ievietots 21.04.2021.
LU LVI vēsturnieki piedalīsies tiešsaistes diskusijā “Latvieši – politiskā vai kultūras nācija?"
Šī gada 5. maijā plkst. 15:00 notiks Turaidas muzejrezervāta direktores, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) goda locekles Annas Jurkānes rosinātā tiešsaistes diskusija “Latvieši – politiskā vai kultūras nācija?” Diskusiju organizē LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa (HSZN) sadarbībā ar VPP “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” projekta “Indivīda, sabiedrības un valsts mijiedarbība kopējā Latvijas vēstures procesā: vērtību konflikti un kopīgu vērtību veidošanās vēsturiskos lūzumu punktos” dalībniekiem.
   Diskusiju vadīs LU LVI vadošais pētnieks un LZA HSZA priekšsēdētājs Guntis Zemītis, tajā piedalīsies LVI direktors Prof. Gvido Straube un pētniece Anita Čerpinska.
Plašāka informācija


Ievietots 24.03.2021.

2021. gada 1. martā LU LVI sāk īstenot pēcdoktorantūras projektu “Pārvērtējot bezvalstiskuma pieredzi: Pretestība un kolaborācija Latvijā padomju un nacistu okupācijas laikā (1940–1953)” (Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/738).
Projekta vadītājs – Dr. hist. Uldis Neiburgs;
Projekta konsultants – Dr. sc. comm. Mārtiņš Kaprāns.   
     Projekta mērķis: Izpētīt un pārinterpretēt sadarbību un pretošanos padomju un nacistu okupācijas varām Latvijā 1940.–1953. gadā. Šim nolūkam tiks veikti četri salīdzinoši gadījuma pētījumi, saistīti ar dažādām politiskām, militārām un sociālām grupām vai indivīdiem: 1) Pretpadomju partizāni/pašaizsardzības vienības Vācijas–PSRS kara sākumā 1941. gada jūnijā–jūlijā; 2) Latvijas Centrālā padome, ģenerāļa J. Kureļa grupa un leitnanta R. Rubeņa bataljona nepakļaušanās Rendas un Zlēku kaujās 1944. gada novembrī–decembrī; 3) Padomju kaujinieki nacistu okupētajā Latvijā; 4) Nacionālie partizāni pēc Otrā pasaules kara. Līdztekus tiks pētīta Latvijas iedzīvotāju pretošanās, kolaborācijas un izdzīvošanas pieredzes diskursa attīstība sabiedrības kolektīvajā atmiņā pēc valstiskuma atjaunošanas 1990./1991. gadā.
Projekta īstenošanas laiks: 01.03.2021.–30.06.2023.
Pamatinformācija plakāta formā
Plašāka informācija


Ievietots 16.03.2021.

Latvijas Universitātes pētnieki piedalīsies Valsts Prezidenta rīkotā diskusijā par nacionālo pretošanās kustību
Godinot nacionālās pretošanās kustības dalībniekus, Valsts prezidents Egils Levits 17. martā plkst. 14.00 rīko tiešsaistes konferenci “Cīņa par Latviju. Nacionālās pretestības kustības izpēte un atcere”.
     Konferenci ievadīs Valsts prezidenta E. Levita svinīga uzruna, kam sekos Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētnieka Dr. sc. comm. Mārtiņa Kaprāna vadīta diskusija par aktuāliem Latvijas nacionālās pretošanās kustības vēstures un atceres problēmjautājumiem. Tajā piedalīsies LU Latvijas vēstures institūta pētnieks Dr. hist. Uldis Neiburgs, kā arī Mg. hist. Zigmārs Turčinskis un Latvijas Nacionālā arhīva vecākais eksperts Dr. hist. Gints Zelmenis. 
     Vēsturnieku diskusija organizēta sadarbībā ar Latvijas Zinātnes padomes projektu “Pārvērtējot bezvalstiskumu: Pretošanās un kolaborācija Latvijā Otrā pasaules kara laikā” (lzp-2020/2-0212) un tā pētniekiem M. Kaprānu un U. Neiburgu. 
     Tiešsaistes konferencei iespējams sekot portālā www.delfi.lv, tīmekļvietnē www.president.lv, kā arī Valsts prezidenta Facebook, Twitter un YouTube kontos.
     Ievas Gardas-Rozenbergas sagatavotā preses relīze šeit
     Konferences programma

Piemiņas plāksne 1949. gada 17. martā Īles kaujā kritušajiem nacionālajiem partizāniem. Foto: Līga Landsberga



Ievietots 12.03.2021.
Latvijas iedzīvotājiem ir atšķirīga attieksme pret abu okupācijas režīmu atbalstītājiem - secināts FLPP projekta "Pārvērtējot bezvalstiskumu: Pretošanās un kolaborācija Latvijā Otrā pasaules kara laikā” (Nr. lzp-2020/2-0212) ietvaros veiktajā iedzīvotāju aptaujā
Latvijas iedzīvotājiem ir atšķirīga attieksme pret vietējiem cilvēkiem, kas Otrā pasaules kara laikā atbalstīja padomju vai nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas režīma izveidošanu un nostiprināšanu Latvijā. Par to liecina 2021. gada februārī veiktās aptaujas rezultāti, kas iegūti, sadarbojoties LU Latvijas vēstures institūtam un pētījumu kompānijai “Norstat”.  Tiešsaistes aptaujas izlase – 1004 respondenti. 
Papildu informācija un Dr. sc. comm. M. Kaprāna komentārs šeit.


Ievietots 10.03.2021.r>
Gada vēsturnieks 2020 - LU Latvijas vēstures institūta zinātniskais asistents Andrejs Gusačenko
Balvu “Gada vēsturnieks Latvijā 2020” ir ieguvis Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta zinātniskais asistents Mag. hist. Andrejs Gusačenko, informē Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība. Balvas ieguvējs tiek noskaidrots sabiedriskā aptaujā, kuru biedrība organizē jau desmito gadu.
Vairāk lasiet: https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/64955/


Ievietots 08.03.2021.
 LU LVI izsludina konkursu uz akadēmisko amatu vietām
LU LVI Zinātniskā padome, uzklausot direktora Gvido Straubes priekšlikumus, izsludinājusi konkursu uz sešām vadošā pētnieka un vienu zinātniskā asistenta vietu. Sludinājums pieejams: https://www.vestnesis.lv/op/2021/44.AKK3 Pieteikšanās līdz 3. aprīlim, darba uzdevumi un pieteikšanās nosacījumi atrodami: https://www.lu.lv/lv/par-mums/vakances/lu-ppmf-lu-df-un-lu-lvi/ 


Ievietots 08.03.2021
 11. martā, plkst. 10.00 LU 79. starptautiskās konferences sekcija “Arheologu un etnogrāfu pētījumi Latvijā 2018.-2020. gadā”
LU Latvijas vēstures institūta organizētās sekcijas referāti atspoguļos pēdējos trīs gados veikto izrakumu un apzināšanas ekspedīciju darba rezultātus un pētīto problēmu loku. 
     Seno iedzīvotāju aktivitāšu un izmantoto dabas resursu vietas, keramikas rotājošo elementu simboliskā nozīme un loma akmens laikmeta kopienu identitātes uzturēšanā, apdzīvotības problēmas, jauno laiku arheoloģijas attīstības perspektīvas, jaunu tēmu un arheoloģiskā materiāla interpretāciju meklējumi – jautājumi, ko referātos aplūkos arheologi. Savukārt, etnogrāfi prezentēs veikumu, kas saistīts ar Latgales tekstīliju, tostarp arī katoļu baznīcu liturģisko tekstīliju, apzināšanu un izpēti. Etnogrāfu pētīto tēmu lokā novitāte ir etnogrāfisko un frīku šovi Latvijā 19. un 20.gs. mijā.

Konferences sekcijas vadītāji: Dr. hist. Antonija Vilcāne, Dr. hist. Guntis Gerhards

Konferences programma pieejama šeit.

Konferences tiešraide skatāma  https://www.facebook.com/latvijasvesturesinstituts


Ievietots 25.02.2021.
26. februārī, plkst. 10.00 LU 79. starptautiskās konferences sekcija "Indivīds un vara Baltijas kultūrtelpā"
Indivīda un varas attiecības Baltijas reģionā mainījušās vairākkārtīgi. Šis jautājums saglabājis aktualitāti arī mūsdienās. To sevišķi aktualizējusi Covid-19 vīrusa izplatība un ar to saistītie ierobežojumi. Cik tālu vara var ierobežot indivīdu? Kāda ir vēsturiskā pieredze? LU 79.  starptautiskās zinātniskās konferences LU Latvijas vēstures institūta organizētajā sekcijā “Indivīds un vara Baltijas reģionā” referenti meklēs atbildes uz šiem un citiem jautājumiem un piedāvās savas interpretācijas. Konferences sekcijas vadītāji - Gvido Straube un Guntis Zemītis
Konferences programma pieejama šeit.
Konferences tiešraide skatāma  https://www.facebook.com/latvijasvesturesinstituts& 
Konferences tēzes pieejamas šeit.

Ievietots 18.02.2021.>
LU 79. starptautiskās konferences plenārsēdē LU LVI vadošajai pētniecei Ievai Osei pasniegts suminājuma raksts

Ievietots 17.02.2021.
LU LVI Zinātniskās padomes sēde 18. februārī plkst. 15.00 MS Teams vietnē
Darba kārtībā  
1. Par LU atbalstu zinātnisko projektu pieteicējiem (L. Liepiņa, LU Zinātnes departaments)
2. Par konkursa izsludināšanu uz akadēmisko amatu vietām (G. Straube, LU LVI direktors)
3. Dažādi


Ievietots 17.02.2021.
17. februārī LU LVI zinātniskais asistents Andrejs Gusačenko piedalās Latvijas Kara muzeja organizētajā konferencē "Nacionālo minoritāšu loma Latvijas Neatkarības karā un Latvijas armijas tapšanā”.
Konferences programma. Pasākums norisināsies tiešsaistē no plkst.10 līdz plkst.13 un būs vērojams Aizsardzības ministrijas “Facebook” kontā. Saite uz tiešraidi: šeit


Ievietots 16.02.2021.
 17. februārī, plkst. 10.00 MS Teams vietnē LU 79. starptautiskās konferences plenārsēde "Letonika un tās izaicinājumi 2020. gadā". LU LVI tajā pārstāvēs vadošais pētnieks Dr.hist. Guntis Gerhards ar ziņojumu "Pētījumi Letonikā LU Latvijas vēstures institūtā 2020. gadā". Plenārsēdes programma


Ievietots 16.02.2021.
17. februārī, plkst. 15.00 tiešraidē no Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) notiks zinātnisko rakstu krājuma “Valsts valstī. Latvija – Krievijas impērijas provinces 19. gadsimtā” (sastādītājs - LU LVI direktors Dr.hist. Gvido Straube) atvēršana. Tā būs skatāma LNB mājaslapā un Facebook lapā. Vairāk LU tīmekļvietnē


Ievietots 12.02.2021.br> LU LVI rīkotā LU 79. starptautiskās konferences sekcija "Indivīds un vara Baltijas kultūrtelpā", 26. februārī plkst. 10.00, MS Teams platformā. Konferences tiešraide būs skatāma  LU LVI Facebook lapā.
Programma

Ievietots 12.02.2021.
Sakarā ar Latvijas vēstures institūta Apgāda likvidāciju, piedāvājam iegādāties Apgāda izdotās grāmatas ar 50% atlaidi no mājas lapā norādītās cenas. Ar grāmatu sarakstu iespējams iepazīties šeit.  
Par iegādes iespējām interesēties: tel. 26759389, 26731843.

Ievietots 08.02.2021.
 11. februārī plkst. 15:00 MS Teams platformā Zinātniskās padomes sēde 
Darba kārtībā
1. Zinātniskās padomes priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka vēlēšanas
2. Dažādi


Ievietots 08.02.2021.
 Darbu uzsāk LU LVI Zinātniskā padome
Ar LU rektora I. Muižnieka 02.02.2021. izdoto rīkojumu 1-4/56 apstiprināta institūta Zinātniskā padome šādā sastāvā:  pētniece Ph.D. Kristīne BEĶERE,  vadošais pētnieks Ph.D. Valdis BĒRZIŅŠ;  vadošā pētniece Dr.hist. Daina BLEIERE; pētniece Dr.hist. Ilze BOLDĀNE-ZEĻENKOVA;  vadošais pētnieks Dr. hist. Guntis GERHARDS;  pētniece Dr.hist. Mārīte JAKOVĻEVA;  vadošā pētniece Dr.hist. Anete KARLSONE;  pētnieks Dr.hist. Uldis NEIBURGS;  vadošā pētniece Dr.hist. Ieva OSE;  vadošais pētnieks Dr.hist. Guntis ZEMĪTIS un LU VFF profesors Dr.hist. Ēriks JĒKABSONS. Veiksmi darbā!


Ievietots 04.02.2021.

LU LVI uzsākts projekts “Iztikas stratēģijas un pirmā demogrāfiskā pāreja Lubāna ezera mitrājā: Aboras vēlā neolīta apmetnes gadījums”  
Uzsākot LZP projekta lzp-2020/2-0032 “Iztikas stratēģijas un pirmā demogrāfiskā pāreja Lubāna ezera mitrājā: Aboras vēlā neolīta apmetnes gadījums” realizāciju veikta plašas Lubānas mitrāja arheoloģisko izrakumu putnu kaulu kolekcijas pārvešana no LU Bioloģijas institūta Salaspilī, Miera ielā 3, kā arī dzīvnieku kaulu materiāla nogādāšana no Lielvārdes ielas 24 uz LU LVI Bioarheoloģisko materiālu krātuvi Kalpaka bulvārī 4. Pašlaik Eduards Plankājs veic Aboras apmetnes arheoloģiskajos izrakumos iegūta arheozooloģiskā materiāla sugu noteikšanu. Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā atlasīti Aboras apmetnes keramikas paraugi lipīdu un radiokarbona analīžu veikšanai. Noslēgts līgums par keramikas lipīdu analīžu veikšanu ar Tartu Universitāti. Izvērtēts un atlasīts antropoloģiskais materiāls stabilo izotopu analīzēm. Notiek materiālu apkopošana un projektā plānoto publikāciju izstrāde.
     Visi projekta dalībnieki iesnieguši tēzes un piedalās ar referātiem projekta dalībnieces, LU doktorantes Vandas Visockas organizētajā sekcijā "Sabiedrības un indivīda veselība cauri laikam: izpētes iespējas un problemātika vēstures un arheoloģijas zinātnē"/"Health of society and individuals through time: perspectives and problematics in history and archaeology" šī gada LU 79. starptautiskajā konferencē.    
     Projekta dalībnieki izstrādā tēzes un plāno ar referātiem piedalīties 27. Eiropas Arheologu asociācijas konferencē ( 27th EAA Annual Meeting) 8.-11. septembrī Ķīlē un 3. starptautiskajā Radiokarbona un apkārtējās vides konferencē (3rd International Radiocarbon in the Environment Conference -RIE III)  Polijā Glivicē (Gliwice) no 5. līdz 9.jūlijam.
     Projekta dalībnieks, LU doktorants Eduards Plankājs, izturot lielu konkursu, saņēmis Ernesta Felsberga piemiņas stipendiju LU doktorantiem humanitāro zinātņu jomā un Nippona fonda Roiči Sasakavas jauno līderu stipendiju LU humanitāro un sociālo zinātņu studiju programmu maģistrantūras un doktorantūras studentiem savu arheozooloģisko pētījumu veikšanai.
     Materiālu sagatavoja projekta vadītāja Gunita Zariņa.


Ievietots 03.02.2021.
  
Uzsākts pētniecības projekts par pretošanos un kolaborāciju Latvijā Otrā pasaules kara laikā  
Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūtā uzsākts jauns Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts “Pārvērtējot bezvalstiskumu: Pretošanās un kolaborācija Latvijā
     Otrā pasaules kara laikā” (lzp-2020/2-0212). Otrā pasaules kara sākums, kad nacistiskā Vācija un Padomju Savienība bija sabiedrotās, nesa lielu postu virknei Austrumeiropas valstu. Iznīcinot to suverenitāti, politiskās un sociālās elites, šīs zemes nokļuva t.s. bezvalstiskuma zonā un bieži vien atradās dubultās agresijas draudos. Arī Latvijas sabiedrība centās pārdzīvot divu okupācijas režīmu klātbūtni, pielāgojoties, pretojoties vai sadarbojoties.
     Latvijas vēsturē līdz šim vairāk ir pētīti atsevišķi pretošanās un kolaborācijas teorētiskie, praktiskie un salīdzinošie aspekti, bet šajā projektā tās tiks izvērtētas kā divi konceptuāli savstarpēji saistīti, bet morāli atšķirīgi rīcībspējas virzieni. Līdztekus tiks analizēta arī Latvijas iedzīvotāju izdzīvošanas stratēģiju pieredzes diskursa attīstība mūsdienu sabiedrības biogrāfiskajā un kolektīvajā atmiņā pēc valstiskuma atjaunošanas 1990./1991. gadā. Tas sekmēs 20. gadsimta 40. gados notikušo politiskās, militārās un civilās pretošanās un kolaborācijas prakšu iekļaušanu sabiedriskās atmiņas veidošanā un nostiprināšanā mūsdienu demokrātisko vērtību sistēmā.
     Pētījums ir starpdisciplinārs, tas apvieno vēstures un atmiņas studijas un izmanto socioloģijas metodes. Arhīvu pētījumu pamatā ir sinhronā pieeja, kas koncentrējas uz militāras/politiskas un brīvprātīgas/taktiskas pretošanās un kolaborācijas izpēti. Savukārt galveno 1940. gadu pretestības/sadarbības diskursu analīze mūsdienu sociālajā atmiņā balstās diahronā pieejā. Projektam noslēdzoties, Latvijas un starptautiskajai akadēmiskajai videi tiks piedāvāts konceptuāli inovatīvs skatījums uz Otrā pasaules kara vēsturi Latvijā.
     Projekts tiek īstenots sadarbībā ar pētniekiem no LU Vēstures un filozofijas fakultātes, Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra, Sociālo attiecību pētījumu institūta, Latvijas Kara muzeja, Nacionālās pretošanās kustības muzeja un citām institūcijām.
     Pētniecības projekts norisinās no 2020. gada 1. decembra līdz 2021. gada 31. decembrim. Tā vadītājs ir LU Latvijas vēstures institūta pētnieks, Dr. hist. Uldis Neiburgs. Projektu finansē Latvijas Zinātnes padome.
     Materiālu sagatavoja projekta vadītājs Uldis Neiburgs.

Ievietots 01.02.2021.

LVIŽ redaktoru maiņa
2021. gadu žurnāls uzsāk redaktores Dr.hist. Evas Eihmanes vadībā. Vēlam veiksmi un izdošanos! Paldies iepriekšējai redaktorei Dr.hist. Kristīnei Antei par ieguldīto darbu, laiku un pūlēm žurnāla attīstības veicināšanā! Iznācis Latvijas Vēstures Institūta Žurnāla 2020. gada otrais numurs.

Ievietots 14.01.2021.


Ievietots 08.01.2021.
 Uzsākta pieteikšanās LU 79. starptautiskajai konferencei
Šogad LU 79. konferences ietvaros LU Latvijas vēstures institūts organizē divas sekcijas:

2021.gada 26. februārī sekcija “Indivīds un vara Baltijas reģionā”
Indivīda un varas attiecības Baltijas reģionā mainījušās vairākkārtīgi. Jautājums saglabā aktualitāti arī mūsdienās, to sevišķi aktualizējusi Covid-19 vīrusa izplatība un ar to saistītie ierobežojumi. Cik tālu vara var ierobežot indivīdu? Kāda ir vēsturiskā pieredze? Sekcijai nav noteiktu hronoloģisko rāmju.
Sekcijas vadītāji  Gvido Straube un Guntis Zemītis  
Pieteikšanās konferencei  līdz  2021. gada 25. janvārim.
Pieteikšanās anketa:  https://www.konference79.lu.lv/programma/humanitaras-zinatnes/latvijas-vestures-instituts/individs-un-vara-baltijas-kulturtelpa/registracija/

2021. gada 11. martā sekcija “Arheologu un etnogrāfu pētījumi Latvijā 2018.-2020.gadā”, 
kurai aicināti pieteikties referenti par tēmām:
1) arheoloģisko un etnogrāfisko  ekspedīciju darba  rezultāti; 
2) atsevišķu problēmu izpēte arheoloģijā un etnogrāfijā LZP grantos u.c. projektos 2018.-2020.g. 
Sekcijas vadītāji: Antonija Vilcāne un Guntis Gerhards
Pieteikšanās konferencei  līdz  2021. gada 25. janvārim.
Pieteikšanās anketa: https://www.konference79.lu.lv/programma/humanitaras-zinatnes/latvijas-vestures-instituts/arheologijas-petijumi-latvija-2018-2020-gada/registracija/     

Konference notiks attālināti. Katrai sekcijai tiks gatavots tēžu krājums.



Ievietots 29.12.2020.



Ievietots 29.12.2020.
 28. decembrī plkst.11.00 MS Teams platformā sasaukta LU LVI Darbinieku pilnsapulce
Darba kārtība
1. Par LU LVI aktualitātēm 2020. gadā
2. Dažādi  

21. decembrī plkst. 10.00 MS Teams platformā sasaukta LU LVI Zinātnieku pilnsapulce
Darba kārtībā  
1. LU LVI Zinātniskās padomes vēlēšanas
2. Dažādi

18. decembrī plkst.10.00 MS Teams platformā sasaukta LU LVI Zinātnieku pilnsapulce
Darba kārtība  
1. Par LU LVI Zinātniskās padomes vēlēšanām
2. Dažādi


Ievietots 29.12.2020.

Iznācis 10. rakstu krājums "Senā Rīga"
Decembra sākumā pie lasītājiem nonācis VPP ietvaros sagatavotais 10. rakstu krājums "Senā Rīga" (sast. Ieva Ose). Tā izdošanu rekomendējušas LU LVI Zinātniskā padome (2020. gada 20. novembra sēde) un LU Humanitāro un sociālo zinātņu padome (2020. gada 3. decembra sēde).
Vairāk par grāmatu: https://www.zinatnesgramatas.lv/lv/s%C4%81kums/sen%C4%81-r%C4%ABga-10--sast--dr-hist--ieva-ose-4e275b

Ievietots 29.12.2020.
27. novembrī LU LVI pētnieks Uldis Neiburgs ievēlēts par LZA korespondētājlocekli.
Apsveicam!


Ievietots 24.11.2020.
27. un 28. novembrī, tiešsaistē konference "Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi" 
Nedēļas nogalē LU LVI un Valmieras muzejs aicina piedalīties ikgadējā konferencē "Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi", kas nu jau sesto gadu sniedz iespēju jaunākajiem kolēģiem iepazīstināt sabiedrību ar savu pētījumu rezultātiem. Šis gads būs īpašs gan ar to, ka konference notiks tiešsaistē, gan ar to, ka tajā piedalīsies arī jaunie zinātnieki no Igaunijas un Lietuvas. Konferences tēma - "Pagrieziena punkti Baltijas jūras reģiona vēsturē: cilvēki, idejas, notikumi". Konference būs skatāma Valmieras muzeja Youtube kanālā.
Programma

Ievietots 24.11.2020.

Klajā nācis "Jauno vēsturnieku zinātnisko lasījumu" piektais krājums

LU Akadēmiskais apgāds ar Richarda Zariņa piemiņas fonda un Valmieras muzeja finansiālu atbalstu izdevis piekto krājumu "Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi". Tajā iekļauti desmit maģistrantu un doktorantu raksti, kas tapuši no starptautiskā konferencē ar tādu pašu nosaukumu nolasītiem referātiem. Valmieras muzejā notiekošā konference ir ikgadējs zinātniskās dzīves notikums, ko nodrošina LU LVI un Valmieras muzejs, LU un Valmieras muzeja savstarpējā sadarbības līguma ietvaros. Krājumā iekļauti Aigas Bērziņas, Ilonas Jekeles, Zanes Krūmiņas, Edgara Plētiena, Elīnas Rasnaces, Viestura Rasnača, Gundegas Skagales, Kaspara Stroda, Jāņa Tomaševska un Gunta Vāvera raksti. Jauno zinātnieku pētījumu hronoloģiskās robežas sniedzas no viduslaikiem līdz mūsdienām, dažādos diskursos vērtējot kulta akmeņus, sfarģistiku, administratīvās vienības, pašvaldību vēlēšanu norisi, sabiedriskās organizācijas, militāro vienību darbību, noziedzību un sporta vēsturi.

Ievietots 24.11.2020.
20. novembrī - LU LVI Zinātniskās padomes sēde
Darba kārtībā:
1. Institūtā sagatavoto darbu virzīšana izskatīšanai LU Humanitāro un sociālo zinātņu padomē un publicēšanai:   1.1. rakstu krājums "Senā Rīga" 10. sēj.;  
1.2. kolektīvā monogrāfija "Sabiedrība un karš Latvijā, 1914-1920"
2. Dažādi

Ievietots 11.11.2020./em>
LU LVI vadošajam pētniekam Guntim Zemītim piešķirts augstākais Latvijas valsts apbalvojums
Valsts prezidents Egils Levits un Ordeņu kapituls 2020. gada 30. oktobrī nolēma atbilstoši Valsts apbalvojumu likuma 11. pantam par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā apbalvot ar Triju Zvaigžņu ordeni un iecelt par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku vēsturnieku, arheologu, bijušo Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta direktoru, Biznesa augstskolas “Turība” profesoru, akadēmiķi Dr. hist. Gunti Zemīti. Apsveicam un lepojamies!
Avots: https://www.president.lv/lv/valsts-apbalvojumi/triju-zvaigznu-ordenis/jaunakie-pieskirtie-apbalvojumi#gsc.tab=0


Ievietots 11.11.2020.
    
Vēsturnieki un arheologi piedalās starptautiskā zinātniskā konferencē Liepājā
12. un 13. novembrī institūta zinātnieki Muntis Auns, Aiga Bērziņa, Valdis Bērziņš, Ilze Boldāne-Zeļenkova, Edvīns Evarts, Dzintars Ērglis, Elīna Guščika, Ainārs Lerhis un Māris Zunde piedalās ar ziņojumiem LiepU starptautiskā zinātniskā konferencē "Sabiedrība un kultūra: cilvēks ekosistēmā".
Programma.

Ievietots 05.11.2020.
 Aizstāvēts promocijas darbs

Apsveicam LU Latvijas vēstures institūta pētnieci Kristīni Beķeri ar promocijas darba "Latvijas neatkarības idejas uzturēšana trimdā no 1940. gadu vidus līdz 1980. gadu otrai pusei: politiskā darbība” aizstāvēšanu!
Foto: G. Zemītis

Ievietots 29.10.2020.
 Promocijas darba aizstāvēšana vēstures un arheoloģijas nozarē  
2020. gada 5. novembrī plkst. 14.00 Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un arheoloģijas nozares promocijas padomes atklātā sēdē tiešsaistē Microsoft Teams platformā KRISTĪNE BEĶERE aizstāvēs promocijas darbu “Latvijas neatkarības idejas uzturēšana trimdā no 1940. gadu vidus līdz 1980. gadu otrai pusei: politiskā darbība” zinātniskā doktora grāda (Ph.D.) vēsturē un arheoloģijā iegūšanai.
Recenzenti: Dr.hist. Ēriks Jēkabsons (LU), Dr. Metjū Kots (Upsalas universitāte, Zviedrija); Dr. Andrejs Plakans (Aiovas štata universitāte, ASV).
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Bibliotēkā Raiņa bulv. 19.
Lūdzam interesentus reģistrēties sēdei līdz 30. oktobrim, rakstot ziņu: sigita.sne@lu.lv


Ievietots 29.10.2020.

Vēsturniekam Heinriham Strodam veltīta konference  
30. oktobrī plkst. 9.00, LU Bibliotēkā, Kalpaka bulv.4, 215. telpā notiks vpp "Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai" projekta "Indivīda, sabiedrības un valsts mijiedarbība kopējā Latvijas vēstures procesā: vērtību konflikti un kopīgu vērtību veidošanās vēsturiskos lūzumu punktos" sadarbībā ar LU Bibliotēku rīkotā konference "LU emeritētais profesors Heinrihs Strods: vēsturnieks un laikmetu maiņas." Starp referentiem arī LU LVI direktors Gvido Straube un projekta pārstāves, vadošās pētnieces Anete Karlsone un Inese Runce. Programma pielikumā.   Aicinājums interesentiem – ņemot vērā valstī noteiktos ierobežojumus, konferencē "LU emeritētais profesors Heinrihs Strods: vēsturnieks un laikmetu maiņas'' piedalīties attālināti. 
Konferencei varēs sekot līdzi tiešraidē Latvijas Universitātes mājaslapā (2. kanālā, iesakām izmantot pārlūku Firefox)  vai  LLU Bibliotēkas profilā facebook.com.
 Konferences programma


Ievietots 29.10.2020.

Valsts pētījumu programmas projekta vadības un doktorantu atskaite par vidusposmā paveikto  
27. oktobrī ZOOM platformā notika Latvijas Zinātnes padomes un Izglītības un zinātnes ministrijas rīkotā valsts pētījumu programmas (VPP) "Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai" vidusposma konference,  kurā piedalījās un par līdz šim paveikto VPP projektā "Indivīda, sabiedrības un valsts mijiedarbība kopējā Latvijas vēstures procesā: vērtību konflikti un kopīgu vērtību veidošanās vēsturiskos lūzumu punktos" informēja projekta vadītājs Guntis Zemītis un projekta darba grupu vadītāji Daina Bleiere, Anita Čerpinska, Vladislavs Volkovs un Irēna Saleniece. Virtuālajā vidē bija apskatāms arī doktorantu sagatavotais attēlplakāts (poster). Programma pieejama šeit.


Ievietots 29.10.2020.

22. oktobrī pētniece Ilze Boldāne-Zeļenkova piedalījās Lietuvas vēstures institūta ZOOM platformā rīkotajā starptautiskajā konferencē “Izaicinājumi etnogrāfijā: etnogrāfi un etnogrāfiskās zināšanas” (Challenges in ethnography: ethnographers and ethnographic knowledge), kurā iepazīstināja kolēģus ar sava pētījuma līdzšinējiem rezultātiem. Viņa akcentēja, ka neraugoties uz to, ka dzīvo izstāžu pastāvēšanas laikā (19.gs. 2. puse un 20. gs. sākums) tajās eksponētie cilvēki bija daudzu zinātnieku – antropologu, aizvēstures pētnieku, mediķu un anatomu – izpētes objekti, etnogrāfiem, nozarē izmantoto pētniecības metožu dēļ,  tās sniedzas minimālas ziņas. Mūsdienās šīs izstādes tiek pētītas, skarot tādas jomas kā konkrētas etniskas grupas tūres, eksponēšanas vietas un veidi, izstāžu rīkotāju (impresāriju) dzīves gājums, mediju reakcija uz šo performanci.
Šajā konferencē LU LVI pārstāvēja arī vadošā pētniece Anete Karlsone, prezentējot LU Bāzes un snieguma finansējuma projekta ietvaros sagatavoto ziņojumu “Eksperimentālās etnogrāfijas metode – jauna pieeja vēsturiskā materiāla pētniecībai” (Method of Experimental Ethnography – A New Approach to the Study of Historical Material).
Konferences programma


Ievietots 29.10.2020.
 Vadošā pētniece Anete Karlsone piedalās starptautiskā konferencē “Radošais mantojums lietojumā – mūsdienu tautas dizains”
15. un 16. oktobrī Anete Karlsone piedalījās Ungārijas Humanitāro pētījumu centra Etnoloģijas institūta un Ungārijas Zinātņu akadēmijas Izcilības institūta attālināti organizētajā starptautiskajā konferencē "Creative Heritage in the Making – Contemporary Folk Design", kurā nolasīja LU Bāzes un snieguma finansējuma projekta ietvaros sagatavoto referātu “Sieviešu tradicionālo rokdarbu  apguve, praktizēšana un attīstība mūsdienu Latvijā” (Women's Traditional Handicarfts: Learning, practicing and developing in Latvia Today).
Konferences programma


Ievietots 29.10.2020.

LU LVI pētnieki piedalās starptautiskā, starpdisciplinārā konferencē “Reģions: Vēsture, kultūra, valoda”
15. oktobrī ZOOM platformā notika Šauļu Universitātes organizētā starptautiskā konference “Reģions: Vēsture, kultūra, valoda” (The Region: History, Culture, Language), kurā piedalījās pētnieki Kristīne Beķere, Uldis Krēsliņš un Dzintars Ērglis. Kristīnes Beķeres ziņojums “Ārvalstu latviešu finansiālā palīdzība kara upuriem un Latvijas valsts institūcijām, 1914-1921” (Financial Help for War Victims and Latvian State Institutions by Latvians Abroad, 1914–1921) sagatavots FLPP “Karš un sabiedrība Latvijā, 1914-1921” ietvaros. Dzintara Ērgļa referāts “Pareizticība Latvijā: Dundagas draudze Ziemeļkurzemē (1918–1940)” (Orthodoxy in Latvia: Dundaga Congregation in the Northern Courland (1918–1940)) un Ulda Krēsliņa ziņojums “Latvijas un Lietuvas Rēriha biedrību kontakti un aktivitātes “Teosofiskajā pretpadomju pagrīdē” 1940. gados”(Contacts and Activities of the Latvian and Lithuanian Roerich Societies in the “Theosophical Anti-Soviet Underground” in 1940ies: According to the Materials of the LSSR MGB Case) tapuši, strādājot LU bāzes un snieguma finansējuma projektā.
Konferences programma 

Ievietots 29.10.2020.
Ērikam Jēkabsonam par izcilību zinātnē pasniegta Benedikta Poļa (Benedykt Polak) balva   
10. oktobrī Jagaiļa Universitātē (Krakovā, Polijā) LU LVI vadošais pētnieks Ēriks Jēkabsons saņēma Benedikta Poļa balvu – augstu Polijas valsts atzinību par sasniegto izcilību Polijas un poļu vēstures izpētē. 
Benedikta Poļa balva pasniegta akadēmiķiem, zinātniekiem un tulkiem par izcilību zinātnē un poļu kultūras popularizēšanu pasaulē.
Plašāka informācija


Ievietots 29.10.2020.

Vadošā pētniece Ieva Ose un pētniece Mārīte Jakovļeva starptautiskā zinātniskā konferencē Kuldīgā
17. un 18. septembrī LU LVI vadošā pētniece Ieva Ose un pētniece Mārīte Jakovļeva piedalījās Kuldīgas muzeja rīkotajā starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Kurzemes un Zemgales hercogistes laiks – unikāls periods pasaules vēsturē”. Ieva Ose referēja par tēmu “Kuldīgas senatnes pieminekļi Valfrīda Fromholda-Treija zīmējumos”, Mārītes Jakovļevas prezentācijas nosaukums – “Kuldīga kā Kurzemes hercogu rezidence un pārvaldes centrs”. Abas zinātnieces piedalījās konferencē VPP projekta "Indivīda, sabiedrības un valsts mijiedarbība kopējā Latvijas vēstures procesā: vērtību konflikti un kopīgu vērtību veidošanās vēsturiskos lūzumu punktos" ietvaros. Konferences programma



Ievietots 23.10.2020.
 Valsts pētījumu programmas "Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai" vidusposma konference 27.okt. laikā no plkst. 10.00 - 17.00 > Plašāka informācija
Zoom saite: https://us02web.zoom.us/j/81406173394?pwd=YlNYWmNZVnhhYSs5TUNkNHhaMVlFUT09 Parole 369069


Ievietots 05.10.2020.
TATJANA BERGA (1944-2020)  
LU Latvijas vēstures institūta saime skumst par 2020. gada 2. oktobrī Volverhemptonā (Anglija) mūžībā aizgājušo sirsnīgo kolēģi, arheoloģi un numismāti, habilitēto vēstures doktori Tatjanu Bergu. Vairāk nekā 50 gadus T. Berga bijusi uzticīga Latvijas vēstures institūtam. Viņas kā arheologa lielākais veikums saistīts ar arheoloģisko pieminekļu izpēti Daugavas krastos starp Daugavpili un Krāslavu un daudzu gadu darbu Valmieras mūra pilī un vecpilsētā, dodot nozīmīgu ieguldījumu viduslaiku apbedīšanas tradīciju, kā arī Livonijas perioda pilsētu izpētē. T. Bergas zinātniskās intereses saistījās ar numismātikai svarīgu periodu – 9.–13. gadsimtu, laiku, kad veidojās naudas un svaru sistēma Livonijā.

Noliecam galvas pateicībā par Tatjanas atstāto zinātnisko mantojumu un izsakām līdzjūtību tuviniekiem.

Sit tibi terra levis!

Dr.hist. Antonijas Vilcānes rakstītais nekrologs izlasāms šeit




Ievietots 05.09.2020.

LU Darbinieku kopsapulcē sumina Latvijas vēstures institūta direktorus
4. septembrī LU Akadēmiskā centra Zinātnes mājā notikušajā LU Darbinieku kopsapulcē LU rektors Indriķis Muižnieks sveica jaunievēlēto LU LVI  direktoru Gvido Straubi un izteica pateicību līdzšinējam  institūta direktoram Guntim Zemītim. Pievienojamies apsveikumiem!


Ievietots 03.09.2020.

 Norisināsies nozīmīga starptautiska konference par sabiedrību Latvijā Pirmā pasaules kara un Neatkarības kara laikā    
17. un 18. septembrī LU Humanitāro un sociālo zinātņu centrā Kalpaka bulv. 4, 215. telpā norisināsies nozīmīga starptautiska konference par sabiedrību Latvijā Pirmā pasaules kara un Neatkarības kara laikā. Konference tiek organizēta LU LVI īstenotā  LZP FLPP Nr. lzp-2018/2-0147 „Karš un sabiedrība Latvijā, 1914-1921” (vad. Ē. Jēkabsons) ietvaros. 
Detalizētāka informācija par konferenci
Programma

Ievietots 06.08.2020.
Iznācis zinātnisko rakstu krājuma “Arheoloģija un etnogrāfija” 31. laidiens
Tajā apkopoti 13 zinātniskie raksti par numismātiku, arheoloģiju un etnogrāfiju. Krājumā ievietoti Latvijas, Polijas, Vācijas, Zviedrijas, Igaunijas, Krievijas numismātu un arheologu pētījumi, kas atspoguļo visa Baltijas reģiona numismātiskās problēmas un paver Latvijas pētniekiem un lasītājiem iespējas skaidrot kopīgo un atšķirīgo naudas sistēmas attīstībā, saimniecisko, kultūras un politisko parādību izmaiņās dažādos laikos, sākot no romiešu perioda līdz pat 18. gadsimtam. Savukārt publicētie tradicionālās kultūras pētnieku raksti sniedz ieskatu par podniecības attīstību Vidzemē 17.-19.gs. un 19. gs.- 20.gs. pirmās puses izšūšanas mākas attīstību Latvijā.
     Laidiens veltīts numismātei un arheoloģei Dr. hist. Tatjanai Bergai dzīves 75. gadskārtā un ietver arī viņas zinātniskās darbības aprakstu, publikāciju un arheoloģisko izrakumu pārskatu sarakstu.
     Rakstu krājums izdots ar VKKF finansiālu atbalstu.
     Arheoloģija un etnogrāfija. 31. laid.: Veltījums numismātei Dr. hist. Tatjanai Bergai dzīves 75. gadskārtā. / Sast. Antonija Vilcāne, Viktors Dāboliņš. – Rīga: Zinātne, 2020. – 216 lpp.; il. ISBN 978-9934-549-97-7
     Krājums nopērkams apgāda “Zinātne” grāmatu kioskā, Rīgā, Akadēmijas lauk.1.

 
Ievietots 05.08.2020.
Viespētnieks LU Latvijas vēstures institūtā
Laikā no 2020. gada 25. jūnija līdz 24. jūlijam LU LVI uzturējās Nacionālā Hellēnistikas pētniecības fonda Vēstures pētījumu institūta (Atēnas, Grieķija) vadošais pētnieks Georgios Kadaras, kurš Latvijas Valsts stipendijas ietvaros institūta Arheoloģisko materiālu krātuvē  veica pētījumu par tēmu “Slāvu-baltu attiecības 5. - 7. gs.”


Ievietots 05.08.2020.
LU LVI Zinātniskā padome ievēl piecus pētniekus
LU LVI Zinātniskās padomes 2020. gada 14. jūlija sēdē uz sešiem gadiem ievēlēti pieci pētnieki – Rūdolfs Brūzis, Mārīte Jakovļeva, Uldis Krēsliņš, Uldis Neiburgs un Antonija Vilcāne. Apsveicam!


Ievietots 05.08.2020. 
Iznācis jaunākais Latvijas Vēstures Institūta Žurnāla numurs
Tajā lasiet sekojošām tēmām veltītus rakstus “Triumfa arkas tēma Rīgas arhitektūrā” (H.Tumans), “Latvijas Universitātes dibināšanas juridiskie aspekti” (S.Osipova),  “Sieviete un atturības kustība starpkaru Latvijā: biedrības “Baltā Lenta” darbības piemērs (1923-1941)” (G. Vāveris),  “Latviešu luterāņu draudzes Lielbritānijā, 1945-1963” (V. Tēraudkalns) , kā arī Ērika Jēkabsona sagatavoto avota publikāciju “Amerikas Palīdzības administrācijas darba sākums Liepājā 1919. gada 9.-22. aprīlī: amerikāņu liecības”, recenzijas, pārskatu par LU LVI darbu 2019. gadā u.c. LVIŽ jaunākais numurs pieejams institūta tīmekļvietnē (https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2020.htm), drukātā formātā to var iegādāties LU LVI - Rīgā, Kalpaka bulvārī 4, 208. istabā, tālr. 67034867.
Ievietots 13.07.2020.
LU LVI Zinātniskās padomes sēde notiks 14. jūlijā plkst. 13.30 LU Humanitāro un sociālo zinātņu centrā, 215. telpā.
Darba kārtība
1. Par vēlēšanām pētnieka amatā
2. Par izdevuma "Arheoloģija un Etnogrāfija" 31. laidiena apstiprināšanu publicēšanai (A. Vilcāne)
3. Par LU LVI aktuāliem jautājumiem (G. Straube)
4. Dažādi
Pirms sēdes, plkst. 10.30 notiks seminārs akadēmisko amatu pretendnetiem.


Ievietots 08.06.2020.
Zemgalē LU LVI arheologi piedalās jauna arheoloģijas pieminekļa atklāšanā

Pateicoties LU Latvijas vēstures institūta zinātniskā asistenta Normunda Jēruma iegūtajām ziņām par senlietu atradumiem, Tērvetes Dabas parka teritorijā atklāts jauns arheoloģijas piemineklis Zemgalē.  Lai noteiktu jaunatklātās senvietas raksturu un teritoriju, šī gada jūnijā Nacionālās kultūras mantojuma pārvalde, kuru pārstāvēja Mārcis Kalniņš, piedaloties arheologiem no LU Latvijas vēstures institūta (Normunds Jērums, Eduards Plankājs, Guntis Zemītis) un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (Vitolds Muižnieks), veica pārbaudes izrakumus Tērvetē. Rezultātā veikts viens no negaidītākajiem pēdējo gadu atklājumiem Latvijas arheoloģijā.
     Izpētīta 11,5 kvadrātmetrus liela platība un atrasti seši ugunskapi, no kuriem  viens ir dubultkaps  – vienkopus apbedīti sieviete un vīrietis, ar bagātīgu līdzi doto rotu un sadzīves priekšmetu klāstu.
     Ar senlietām īpaši izceļas pirmais atrastais ugunskaps, kur ir daudz dažādu sieviešu rotu – putniņu piekariņi, važiņrotas, aproces, kakla riņķi, gredzeni, arī nazītis.
     Šis ir pirmais atklātais 12.–13. gadsimta ugunskapu lauks zemgaļu apdzīvotajā teritorijā, kas būtiski maina līdzšinējos uzskatus par zemgaļu senāko vēsturi – vai nu šajā laikā notikusi zemgaļu pāreja uz ugunskapiem, vai tā laika lielākā zemgaļu centra – Tērvetes – tuvumā apmetušies  kādas  Baltijas somu sentautas pārstāvji.


Ievietots 25.05.2020
Par LU LVI direktoru apstiprināts Dr.hist. GVIDO STRAUBE
Š.g. 25. maijā LU Senāts akceptēja LU LVI Zinātniskās padomes 13. maija sēdes lēmumu un  apstiprināja profesoru Dr.hist. Gvido STRAUBI par LU Latvijas vēstures institūta direktoru uz turpmākajiem četriem gadiem.
Uz sadarbību!


Ievietots 24.05.2020.
LU izsludina sešas pētnieka (Dr.) amata vakances vēstures un arheoloģijas nozarē
Š.g. 22. maijā LU izsludināja pieteikšanos sešām amata vakancēm vēstures un arheoloģijas nozarē, trīs no tām apakšnozarē arheoloģija un trīs – Latvijas vēsture.
Vairāk informācijas un darba uzdevumus skat.:
https://www.vestnesis.lv/op/2020/98.AKK1
https://www.lu.lv/par-mums/vakances/lvi-akademiskie-amati-22052020-22062020/

Ievietots 24.05.2020.
1. maijā LU LVI uzsākts pēcdoktorantūras projekts

2020. gada maijā LU LVI sāk īstenot projektu „Etnogrāfiskie un frīku šovi Latvijas teritorijā 19. un 20. gs. mijā – starp zinātni, izklaidi un homofobiju” (Nr.1.1.1.2/VIAA/3/19/516). Projekta vadītāja Dr.hist. Ilze Boldāne-Zeļenkova; zinātniskā konsultante – Dr.hist. Ineta Lipša.
Projekta mērķis: Izpētīt 19. un 20. gs. mijā Eiropā imperiālisma un kolonizācijas politikas ietekmē izplatīto un modernisma garam raksturīgo eksotisko etnisko grupu un cilvēku ar anatomiskām īpatnībām eksponēšanas praksi Krievijas impērijas Baltijas guberņās un šo dzīvo izstāžu lomu vietējās sabiedrības zināšanu, izklaides ieradumu un priekšstatu par citādo veidošanā, tā ietvaros vairojot pēcdoktorantes zinātnisko kapacitāti un projektu menedžēšanas kompetenci.
Projekta īstenošanas laiks: 01.05.2020.-30.04.2023.
Pamatinformācija plakāta formā
Plašāka informācija

Ievietots 24.03.2020.
LU Latvijas vēstures institūta darbība epidēmijas apstākļos
Saistībā ar COVID-19 izplatību LU Latvijas vēstures institūta darbība pamatā tiek nodrošināta attālināti, šajos apstākļos galveno uzmanību pievēršot publikāciju sagatavošanai. Lai risinātu aktuālus jautājumus, aicinām ar institūta administrāciju vispirms kontaktēties telefoniski vai pa epastu.


Ievietots 18.03.2020.
LATVIJAS UNIVERSITĀTE izsludina atklātu konkursu uz Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta direktora/-es amatu uz nepilnu darba laiku
 Prasības institūta direktora amata pretendentam/-tei:
·       Doktora zinātniskais grāds humanitārajās zinātnēs (priekšrocības pretendentam/-ei ar doktora grādu vēsturē)
·       Pieredze vadošā administratīvā amatā vēlama ne mazāka par 5 gadiem
·       Pieredze vadošā amatā konkrētajā nozarē ne mazāka par 6 gadiem
·       Pieredze zinātniskā darbā, kā arī pieredze projektu piesaistē un vadīšanā
·       Latvijas likumdošanas un zinātniskās darbības normatīvu pārzināšana
·       Valsts valodas zināšanas augstākajā līmenī, divu svešvalodu zināšanas ( priekšrocības pretendentam/-ei ar angļu valodas zināšanām)
·       Teicamas sadarbības, komunikācijas un prezentēšanas prasmes
·       Izstrādāta institūta attīstības stratēģijas un organizatoriskās darbības programma 4 gadiem.
Papildus informācija


Ievietots 10.03.2020.
17. martā Valsts prezidenta kanceleja un LU Latvijas vēstures institūts rīko forumu “Nacionālā pretošanās kustība Latvijas vēsturiskajā atmiņā”
Papildus informācija

Ievietots 10.03.2020.

 13. un 14. martā LU LVI aicina uz institūtā īstenotā VPP projekta vidusposma konferenci "ANTHROPOLOGY OF POLITICAL, SOCIAL AND CULTURAL MEMORY:  PRACTICES in CENTRAL AND EASTERN EUROPE"
Programma

Ievietots 10.03.2020.
Ēriks Jēkabsons atkārtoti kļūst par "Gada vēsturnieku Latvijā"
Svētdien, 8. martā Cafe Film Noir telpās Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība sveica LU LVI vadošo pētnieku Ēriku Jēkabsonu ar godam nopelnīto titulu "Gada vēsturnieks Latvijā 2019. gadā". Apsveicam!

Ē. Jēkabsons -  "Gada vēsturnieks Latvijā 2019. gadā" - raksta vēstījumu titula "Gada vēsturnieks Latvijā 2020. gadā" saņēmējam. Foto: Reinis Riekstiņš

Ievietots 06.03.2020.
Grāmatas “Latvijas Neatkarības karš 1918.-1919. gadā: Lielbritānijas kara flotes ziņojumi” atvēršana
Piektdien, 6. martā plkst. 15.00 LU Mazajā aulā notiks LU LVI vadošā pētnieka Ērika Jēkabsona un zinātniskā asistenta Klāva Zariņa sastādītā krājuma “Latvijas Neatkarības karš 1918.-1919. gadā: Lielbritānijas kara flotes ziņojumi” atvēršana. Programmā prof. Aivara Strangas priekšlasījums “1919. gads Latvijas vēsturē” un tikšanās ar grāmatas sastādītājiem.


Ievietots 03.03.2020.
LU LVI Zinātniskās padomes sēde notiks 10. martā plkst. 10.00  Kalpaka bulvārī 4, 121. telpā
Darba kārtībā:
1. Par vēlēšanu izsludināšanu uz  institūta direktora amatu, prasību  un darba uzdevumu apstiprināšanu;
2. Dažādi.
 

Ievietots 02.03.2020.

27. februārī VPP projekta "Indivīda, sabiedrības un valsts mijiedarbība kopējā Latvijas vēstures procesā: vērtību konflikti un kopīgu vērtību veidošanās vēsturiskos lūzumu punktos" vadītājs Guntis Zemītis pārstāv projekta grupas viedokli Kultūras ministrijas rīkotajā diskusijā/sarunā par jaunajām kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam.


Ievietots 24.02.2020.
26. februārī - LU 78. konferences sekcija "Humanitārās jomas pētījumi LU: 2019. gada ieguvumi un nākotnes ieceres"
Š.g. 26. februārī plkst. 12.00 LU Mazajā aulā LU 78. starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros tiek rīkota sekcija "Humanitārās jomas pētījumi LU: 2019. gada ieguvumi un nākotnes ieceres: LU pētniecības prioritārā tēma humanitārajās zinātnēs LETONIKA, DIASPORA UN STARPKULTŪRU KOMUNIKĀCIJA". LU Latvijas vēstures institūtu tajā pārstāvēs Dr.hist. Guntis Gerhards.
Programma


Ievietots 06.02.2020.

17. februārī plkst. 17.30 Kalpaka bulv. 4, 126. telpā notiks LU LVI īstenotā FLPP "Karš un sabiedrība, 1914-1921" darba grupas seminārs

Ievietots 06.02.2020.
6. februārī LZA 2019. gada sasniegumu zinātnē apbalvošanas ceremonija
Šī gada 6. februārī plkst. 16.00 LZA Portretu zālē tiks godināti balvas "2019. gada sasniegumi zinātnē" laureāti. Starp tiem arī LU LVI zinātnieki - Gunita Zariņa, Guntis Zemītis, Andrejs Vasks, Ieva Ose, Ēriks Jēkabsons un Ilze Boldāne-Zeļenkova - kolektīvās monogrāfijas "Latvija: kultūru migrācija" līdzautori. Sveicam!


Ievietots 06.02.2020.
LU LVI viesojās profesors Mirča Paduraru
5. februārī iepazīšanās vizītē LU LVI bija ieradies Jasu Aleksandru Joanna Kuzas universitātes Rakstniecības fakultātes etnoloģijas un folkloristikas profesors Mirča Paduraru (Mircea Paduraru, Jasi, Rumānija). Tikšanās laikā, kurā piedalījās LU LVI vadošā pētniece Anete Karlsone un pētnieces Aija Jansone un Ilze Boldāne-Zeļenkova, tika apspriesti kopīgie pētniecības temati un ieskicētas turpmākās sadarbības iespējas.


Ievietots 06.01.2020.

FLPP "Karš un sabiedrība 1914.-1921. gadā" darba grupas seminārs šī gada 6. janvārī plkst. 17.30 Kalpaka bulv. 4-126.

Ievietots 04.01.2020.

10. janvārī plkst. 14:00 Kalpaka bulvārī 4, 1. stāvā notiks Latvijas vēsturnieku II kongresa materiālu "Vēstures zinātne Latvijā - 27 gadi pēc neatkarības atjaunošanas. Joprojām krustcelēs?" atvēršanai veltīts seminārs.
Ielūgums


Ievietots 19.12.2019.

Neatkarības karam veltīta konference
Projekta “Karš un sabiedrība 1914-1921” ietvaros 2020. gada 17.-18. septembrī notiks starptautiska konference “Cilvēks un karš. Atzīmējot simtgadi kopš Neatkarības kara beigām Latvijā”. Kā jau norāda nosaukums, konference tiek rīkota, atzīmējot simts gadus kopš Neatkarības kara noslēguma Latvijā 1920. gada augustā. Konferencē projekta pētnieki un pieaicināti pašmāju un ārvalstu speciālisti analizēs, kādas sekas uz sabiedrību Latvijas teritorijā atstāja 1914.-1921. gadā notikušās karadarbības izraisītie procesi un norises.


Ievietots 18.12.2019.
20. decembrī plkst. 13.00 LU LVI Darbinieku pilnsapulce
Darba kārtībā
1. Par komandējumu iesniegšanas un noformēšanas kārtību (LU Dokumentu pārvaldības un Zinātnes departamenta pārstāvji);
2. LU LVI aktuālie jautājumi (G. Zemītis)

20. decembrī plkst. 10.00 LU LVI Zinātniskās padomes rīkotais seminārs institūta doktorantiem un grāda pretendentiem


Ievietots 12.12.2019.
16.-19. decembrī LU Bāzes un snieguma finansējuma projekta ietvaros Zenta Broka-Lāce piedalās Teorētiskās Arheoloģijas Grupas konferencē 2019, "Power, knowledge and the past”.
Programma

Ievietots 12.12.2019.

FLPP “Karš un sabiedrība 1914.-1921. gadā” darba grupas seminārs šī gada 16. decembrī plkst. 17.30 Kalpaka bulv. 4-126.

Ievietots 12.12.2019.

12.-13. decembrī VPP projekta "Indivīda, sabiedrības un valsts mijiedarbība kopējā Latvijas vēstures procesā: vērtību konflikti un kopīgu vērtību veidošanās vēsturiskos lūzuma punktos" ietvaros Inese Runce piedalās starptautiskajā zinātniskajā ekspertu konferencē "Religion and Politics: Secularism as a Challenge for Politics and Political Science"
Programma

Ievietots 09.12.2019.
13. decembrī LU LVI Zinātniskās padomes seminārs akadēmisko amatu pretendentiem un Zinātniskās padomes sēde
13. decembrī plkst. 12.00 LU Humanitāro un sociālo zinātņu pētījumu centrā Kalpaka bulv.4 1. stāva multifunkcionālajā zālē notiks LU LVI Zinātniskās padomes rīkots seminārs akadēmisko amatu pretendentiem.

Pēc semināra 121. telpā notiks LU LVI Zinātniskās padomes sēde.
Darba kārtībā:
1. Par vēlēšanām vadošā pētnieka amatā;
2. Par vēlēšanām pētnieka amatā;
3. Dažādi.


Ievietots 09.12.2019.
Kolektīvās monogrāfijas "Latvija: kultūru migrācija" atvēršana - Raiņa bulvārī 19, Mazajā aulā, 2019. g. 12. decembrī plkst. 15:00.
Ielūgums


Ievietots 07.12.2019.
Diasporas pētnieku seminārs
Š. g. 11. decembrī Latvijas vēstures institūtā, Kalpaka bulvārī 4, 121. telpā notiks "Baltic Heritage Network" un LU LVI rīkotais diasporas pētnieku seminārs.
Programma

Ievietots 28.11.2019.
 
Iznācis krājums “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi 4/2018”
LU Akadēmiskā apgāda paspārnē sagatavots, 2019. gada rudenī pie lasītājiem nonācis nu jau ceturtais krājums “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi”. Tajā apkopotie raksti tapuši, paplašinot ziņojumus, kas prezentēti 2018. gada 23. novembrī Valmieras muzejā notikušajā konferencē ar tādu pašu nosaukumu. Konference un tai sekojošs rakstu krājums ir LU Latvijas vēstures institūta (LVI) un Valmieras muzeja ilgstošas un veiksmīgas sadarbības rezultāts.
     Krājumā publicēti deviņi raksti no 21 konferencē prezentētā referāta. Rakstu krājums ir anonīmi recenzēts, to veica nozares speciālisti, zinātņu doktori no Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta, Vēstures un filozofijas fakultātes un Filozofijas un socioloģijas institūta, kā arī Daugavpils Universitātes, Latvijas Nacionālās bibliotēkas un citām zinātniski pētnieciskām institūcijām. Paldies recenzentiem par rūpīgo darbu!
     Rakstu krājums “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi IV” izstrādāts valsts pētījumu programmas “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” projekta “Indivīda, sabiedrības un valsts mijiedarbība kopējā Latvijas vēstures procesā: vērtību konflikti un kopīgu vērtību veidošanās vēsturiskos lūzumu punktos” (VPP-IZM-2018/1-0018) ietvaros, un tā izdošanu finansē Latvijas Universitātes Akadēmiskās attīstības projekts (AAP 2019/15) un Valmieras muzejs.


Ievietots 21.11.2019.
Ēriks Jēkabsons piedalās LTV raidījumā "1:1"
LU LVI vadošais pētnieks, vēsturnieks un Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris Ēriks Jēkabsons par Neatkarības karu, Brīvības cīņām, kino un vēsturi 1:1 sarunā ar Gundaru Rēderu.
Pieejams: https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/173130/11-gundars-reders-eriks-jekabsons


Ievietots 21.11.2019.
Rūdolfs Brūzis piedalās starpatutiskā arheologu forumā Lībekā
Laikā no 19. līdz 22. novembrim pētnieks Rūdolfs Brūzis piedalās starptautiskā arheologu forumā "Lübecker Kolloquium zur Stadtarchäologie im Hanseraum XI". Dalība konferencē notiek LU Akadēmiskā attīstības projekta ietvaros.
Papildu informācija par kolokviju: https://www.luebeck.de/de/presse/pressemeldungen/view/134529.


Ievietots 21.11.2019.
Antonija Vilcāne un Tatjana Bogdanoviča referē starptautiskā zinātniskā konferencē Baltkrievijā
Laikā no 19. līdz 22. novembrim arheoloģe, vadošā pētniece Antonija Vilcāne un vēsturniece, zinātniskā asistente Tatjana Bogdanoviča piedalās Baltkrievijas Nacionālās Zinātņu akadēmijas Vēstures institūtā rīkotā starptautiskā konferencē "Piedaugavas vēsture un arheoloģija", kas notiek vairākās Baltkrievijas pilsētās - Minskā, Vitebskā un Polockā. A. Vilcāne piedalās konferencē no projekta "Dzimte, dzimums un statuss dzelzs laikmetā Latvijas teritorijā: 7.-12. gs." (nr. lzp-2018/1-0395), bet T. Bogdanoviča - no VPP projekta "Indivīda, sabiedrības un valsts mijiedarbība kopējā Latvijas vēstures procesā: vērtību konflikti un kopīgu vērtību veidošanās vēsturiskos lūzumu punktos" (nr. VPP-IZM-2018/1-0018).


Ievietots 08.11.2019.

LU Latvijas vēstures institūts un Valmieras muzejs 29. novembrī aicina uz konferenci "Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi V"
Jau piekto gadu pēc kārtas aicinām uz konferenci "Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi", kas tradicionāli notiks Valmieras muzejā šī gada 29. novembrī. Pasākums notiek ar VPP projekta "Indivīda, sabiedrības un valsts mijiedarbība kopējā Latvijas vēstures procesā: vērtību konflikti un kopīgu vērtību veidošanās vēsturiskos lūzumu punktos" (Nr. VPP-IZM-2018/1-0018), LU akadēmiskās attīstības projekta un Valmieras muzeja atbalstu. Referātu tēzes pēc 15. novembra būs pieejamas LU Repozitorijā.
Konferences programma

Ievietots 04.10.2019.
Dardega Legzdiņa apgūst pieredzi Oksfordas Universitātes Arheoloģijas un mākslas vestures izpētes laboratorijā
Laikā no 2019. gada 3. novembra līdz 21. decembrim Dardega Legzdiņa uzturās Research Laboratory for Archaeology and the History of Art, Oxford University ar mērķi apgūt laboratorijas darbu procesu paraugu (arheoloģisko cilvēku zobu mikrogriezumi) sagatavošanā stabilo izotopu analīzēm. Pieredzes apguve notiek LZP FLPP "Sociālās transformācijas bronzas laikmetā Daugavas lejtecē" (lzp-2018/2-0127).

Ievietots 04.10.2019.
Anete Karlsone piedalās konferencē "Dyes in History and Archaeology", Amsterdamas Universitātē
LU LVI vadošā pētniece Anete Karlsone ar referātu "What is “bruzuļkoks”? or study on the dyewood discarded on the coast of the Baltic Sea" (Kas ir “bruzuļkoks”? vai pētījums par no Baltijas jūras izskalotajiem krāskokiem) piedalās starptautiskā zinātniskā konferencē DHA'38 (Dyes in History and Archaeology/ Krāsas vēsturē un arheoloģijā), kas no 2019. gada  6. līdz 11. novembrim notiek Amsterdamas Universitātē, Nīderlandē. Dalība konferencē notiek LU Bāzes projekta ietvaros.

Ievietots 04.10.2019.
Aigas Bērziņas referāts izskanēs LU pasākumā par godu Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai
15. novembrī Latvijas Universitātes (LU) Mazajā aulā, Raiņa bulv. 19, plkst. 14.00 norisināsies svinīgā sanāksme un koncerts. Svinīgo pasākumu ar uzrunu atklās LU rektora pienākumu izpildītājs profesors Indriķis Muižnieks un ar referātu “Bermontiādes simtgade: sieviešu pieredzes stāsti cīņā par Latvijas valsts neatkarību (1918-1920)” uzstāsies LU Latvijas vēstures institūta zinātniskā asistente Aiga Bērziņa.
Papildu informācija

Ievietots 29.10.2019.br> Kolēģiem Ērikam Jēkabsonam un Valteram Ščerbinskim piešķirts augstākais valsts apbalvojums. Sveicam un lepojamies!
Ordeņu kapituls 2019.gada 18.oktobrī nolēma par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā apbalvot:
ar Triju Zvaigžņu ordeni un iecelt par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri
Dr.hist. Ēriku Jēkabsonu
ar Atzinības krustu un iecelt par Atzinības krusta komandieri
Dr.hist. Valteru Ščerbinski
 

Ievietots 25.10.2019.
Konkurss uz akadēmisko amatu vietām
LU izsludina konkursu uz četrām akadēmisko amatu vietām vēstures un arheoloģijas zinātnes nozarē
  • vadošais pētnieks vēstures un arheoloģijas zinātnes nozarē ar specializāciju feminisma, seksualitātes un sociālās kontroles vēstures studijās
  • vadošais pētnieks vēstures un arheoloģijas zinātnes nozarē ar specializāciju valstiskuma attīstības un sabiedrības drošības aspektu studijās
  • pētnieks vēstures un arheoloģijas zinātnes nozarē ar specializāciju tekstiliju attīstības vēstures studijās
  • pētnieks vēstures un arheoloģijas nozarē ar specializāciju emigrācijas vēstures studijās
Papildu informāciju skat.: https://www.lu.lv/par-mums/vakances/akademiskie-amati-23102019-23112019/

Ievietots 25.10.2019.
Apstiprinātas LZP ekspertu komisijas
Humanitārajā un mākslas zinātņu ekspertu komisijā vēstures un arheoloģijas zinātnes nozari pārstāv Dr. hist. Inese Runce un Dr. hist. Gunita Zariņa.

Ievietots 24.10.2019.
Vadošās pētnieces Daina Bleiere un Ineta Lipša piedalās starptautiskā simpozijā Upsalā, Zviedrijā
25. oktobrī Upsalā Krievijas un Eirāzijas pētniecības institūta (Institute for Russian and Eurasian Studies - IRES) rīkotajā simpozijā “Friends, Neighbours and Competitors within the Soviet ‘Friendship of Nations’” (Darugi, kaimiņi un konkurenti padomju "tautu draudzības" ietvaros) savu pētījumu rezultātus prezentēs LU LVI vadošās pētnieces Daina Bleiere un Ineta Lipša.
Programma 

Ievietots 24.10.2019.

Guntis Zemītis un Jānis Lazdiņš aktualizē dzimtbūšanas tēmu Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes 7. starptautiskā zinātniskā konferencē "Tiesību zinātnes uzdevumi, nozīme un nākotne tiesību sistēmās" 
2019. gada 17. oktobrī valsts pētījumu programmas «Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai» projekta "Indivīda, sabiedrības un valsts mijiedarbība kopējā Latvijas vēstures procesā: vērtību konflikti un kopīgu vērtību veidošanās vēsturiskos lūzumu punktos" ietvaros tika sagatavoti un LU Juridiskās fakultātes 7. starptautiskajā zinātniskajā konferencē nolasīti divi referāti:
Jānis Lazdiņš  "Mūsdienu sabiedrības attīstība, balstoties uz demokrātiskām vērtībām Baltijā pēc dzimtbūšanas atcelšanas. The Origins of Civil Society Based on Democratically Legitimate Values in the Baltic after Abolitions of Serfdom."
Guntis Zemītis. "Dzimtbūšanas atcelšana Baltijā - modernās pasaules prasība. Abolition of Serfdom in the Boltics - a Demand Dictated by Modern World."

Ievietots 11.10.2019.
LU LVI Zinātniskās padomes sēde 14. oktobrī
LU LVI ZP sēde notiks š.g. 14. oktobrī plkst. 11.00 Kalpaka bulvārī 4, 121. telpā
Darba kārtība:
1. Par vēlēšanām akadēmiskajos amatos un darba uzdevumu apstiprināšanu.
2. Dažādi. 

Ievietots 11.10.2019.
Vadošā pētniece Anete Karlsone 11. un 12. oktobrī dalās savās zināšanās Tartu Universitātes rīkotajā "Native Crafts Autumn School 2019"
2019. gada 11. un 12. oktobrī Anete Karlsone lasa teorētiski-praktiskās lekcijas "Latviešu tautas tērps" [Latvian Folk Costume] un "Latviešu austās jostas" [Latvian Bands Weaving] Tartu Universitātes Viljandi kultūras akadēmijas organizētā "Native Crafts Autumn School 2019" Igaunijā.

Ievietots 11.10.2019.
Arheologi un bioarheologi piedalās Riņņukalna akmens laikmeta apmetnes izpētes projekta noslēguma konferencē Vācijā
Noslēdzoties Vācijas zinātnes padomes finansētajam projektam, kura ietvaros sadarbojas Baltijas un Skandināvijas arheoloģijas centrs (Šlēsvigā, Vācijā) ar Latvijas Universitāti, pētot Riņņukalna akmens laikmeta apmetni pie Burtnieku ezera, 16.-18. oktobrī norisināsies konference Vācijā, kurā no LU Latvijas vēstures institūta piedalās arheologi Ilga Zagorska, Mārcis Kalniņš un Valdis Bērziņš, kā arī bioarheologi Guntis Gerhards un Elīna Gordina-Pētersone.

Ievietots 11.10.2019.
LU Simtgades pasākuma atklāšanā Madonā piedalās vadošā pētniece Anete Karlsone
Ar priekšlasījumu "J.K.Broces zīmējumi kā avots apģērba vēstures pētniecībā" A. Kalsone piedalās Latvijas Universitātes Madonas filiālē LU simtgades pasākumu Latvijas reģionos ietvaros svinīgā LU Akadēmiskās bibliotēkas ceļojošās izstādes "Joha­na Kristofa Broces (1742–1823) devums Latvijas novadpētniecībā: Livo­nijas zīmējumu un aprakstu kolekcija Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā" atklāšanā, kas notiks otrdien, 15. oktobrī, no plkst. 11.00 Madonas novada bibliotēkas Lasītavā.



Ievietots 04.10.2019.

Noslēgts sadarbības līgums ar Valmieras muzeju
2019. gada 1. oktobrī noslēgts sadarbības līgums starp LU Latvijas vēstures institūtu un Valmieras muzeju. Līgums paredz sadarbību informācijas apmaiņā par zinātniskiem pētījumiem un pasākumiem; kopīgu konferenču, semināru un izstāžu rīkošanā; konsultāciju sniegšanā par vēstures pētīšanas metodiku, avotu un materiālu sistematizāciju un apkopošanu u.tml. Sadarbības līgums juridiski nostiprina abu institūciju jau īstenotās kopīgās aktivitātes, rīkojot ikgadējās konferences "Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi" un izdodot iepriekš recenzētu rakstu krājumu ar tādu pašu nosaukumu.

Ievietots 04.10.2019.
Bioarheologi piedalās starptautiskā konferencē Viļņā
Laikā no 4. līdz 5. oktobrim Viļņas Universitātē notiek starptautiska konference "Investigating bones: diet, health, environment in the Baltic region" ["Kaulu izpēte: uzturs, veselība un vide Baltijas reģionā"] , kurā LU Latvijas vēstures institūtu pārstāv vadošais pētnieks Guntis Gerhards, pētniece Elīna Pētersone - Gordina un zinātniskie asistenti Dardega Legzdiņa un Eduards Plankājs.
Konferences programma


Ievietots 01.10.2019.

LU LVI direktors Guntis Zemītis saņem Saeimas priekšsēdētājas Pateicības rakstu par ieguldījumu pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes 160. dzimšanas dienai veltītās ekspozīcijas izveidē.


Ievietots 01.10.2019.
Noslēgts sadarbības līgums par Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta dalību Baikāla arheoloģiskajā projektā
Tas paredz institūta dalību minētā projekta izstrādē ar Zvejnieku arheoloģiskā kompleksa arheoloģisko un antropoloģisko materiālu un tā pētījumu rezultātiem. Projekta realizācijā tiks veikta Latvijas akmens laikmeta iedzīvotāju uztura, demogrāfijas, mobilitātes, veselības, bērnu attīstības un dzīves paradumu izpēte. Šo jautājumu risināšanā tiks izmantotas stabilo izotopu un citas analītiskās metodes. Iegūtie rezultāti tiks salīdzināti ar citur Ziemeļeiropā un Baikāla reģionā iegūtajiem akmens laikmeta iedzīvotāju dzīvesveida rezultātiem.


Ievietots 27.09.2019.
Aicinām uz arheologa, profesora Dr. Nedžmi Karula (Necmi Karul)  vieslekciju 11. oktobrī plkst. 16.00
LU Latvijas vēstures institūts sadarbībā ar Turcijas vēstniecību ielūdz uz nozarei plaši pazīstamā Turcijas arheologa Dr. Nedžmi Karula vieslekciju par Göbeklitepe arheoloģisko pieminekli, kas pazīstams arī kā "Zero Point in Time" ("Laika atskaites punkts"), kas notiks šī gada 11. oktobrī plkst. 16.00 LU Humanitāro un sociālo zinātņu centrā Kalpaka bulv. 4, Microsoft zālē (215. telpa). Pēc vieslekcijas - pārrunas pie vīna glāzes.
Savu dalību pasākumā lūdzam pieteikt līdz šī gada 9. oktobrim.
Ielūgums
Informācija par Göbeklitepe arheoloģisko pieminekli
Informācija par profesoru N. Karulu


Ievietots 26.09.2019.
LU LVI viesi – Kanādas Albertas Universitātes Baikāla arheoloģiskā projekta īstenotāji

Laikā no 23. līdz 27. septembrim Kanādas Albertas Universitātes Baikāla arheoloģiskā projekta https://baikalproject.artsrn.ualberta.ca/ ietvaros LU LVI Bioarheoloģisko materiālu krātuvē  strādāja akmens laikmeta iedzīvotāju dzīvesveida pētnieki: Andžela Lieverse (Angela Lieverse) no Kanādas Saskatčevanas (Saskatchewan) Universitātes, Riks Šultings (Rick Schulting) no Oksfordas Universitātes un Daniels Temple (Daniel H. Temple) no Džordža Meisona universitātes (George Mason University) ASV. Viņu mērķis – iepazīties ar Zvejnieku akmens laikmeta kapulauka antropoloģiskā materiāla izpētes iespējām un piedalīties projekta ikgadējā konferencē Baikal Archaeology Project Workshop Individual life histories in long-term culture change: Holocene hunter-gatherers in Northern Eurasia kas no 26.-28. septembrim notiks LU Akadēmiskā centra Zinātņu mājā. LU Latvijas vēstures institūta darbinieki Gunita Zariņa un Ilga Zagorska piedalās šajā starptautiskajā projektā ar Zvejnieku arheoloģiskā kompleksa arheoloģisko un antropoloģisko materiālu. Pētījumos tiks veikta Latvijas akmens laikmeta iedzīvotāju uztura, demogrāfijas, mobilitātes, veselības, bērnu attīstības un dzīves paradumu izpēte. Šo jautājumu risināšanā tiks izmantotas stabilo izotopu un citas analītiskās metodes. Iegūtie rezultāti tiks salīdzināti ar citur Ziemeļeiropā un Baikāla reģionā iegūtajiem Akmens laikmeta iedzīvotāju dzīvesveida pētījumu rezultātiem.
Konferences programma

Ievietots 19.09.2019.
Muntis Auns un  Ginta Ieva Bikše piedalīsies zinātniskajos lasījumos "Dokumentārā mantojuma bagātības Latvijas arhīvos"
Šī gada 24. un 25. septembrī Kara muzeja telpās Smilšu ielā 20, Rīgā notiks LNA Latvijas Valsts vēstures arhīva starptautiskie zinātniskie lasījumi "Dokumentārā mantojuma bagātības Latvijas arhīvos". Starp referentiem - pētnieks Muntis Auns (LU Bāzes un snieguma finansējuma projekts / ZD2015/AZ85) un zinātniskā asistenta p.i. Ginta Ieva Bikše (VPP-IZM-2018/1- 0018). Pasākuma ietvaros notiks divu grāmatu atklāšana. Lasītājiem tiks nodotas vēsturnieka Aleksandra Ivanova monogrāfija „Latvijas arheogrāfija" un LVVA zinātnisko lasījumu referātu krājums „Svētki un svinēšana arhīvu dokumentos”.
Programma pieejama: https://www.arhivi.gov.lv/files/files/LVVA_Lasijumu_programma_2019.pdf 

Ievietots 16.09.2019.

FLPP "Karš un sabiedrība 1914.-1921. gadā" darba grupas seminārs šī gada 18. septembrī plkst.17.30 Kalpaka bulv.4-121


Ievietots 16.09.2019.

LU LVI ielūdz uz starptautisko konferenci “Pēckara bruņotā pretošanās Baltijas valstīs un Polijā: Cīņa par brīvību”, kas notiks šī gada, 19. septembrī Latvijas Universitātes Mazajā aulā, Raiņa bulvārī 19 no plkst. 10.00 līdz 18.00.
Konferenci rīko Latvijas Okupācijas muzejs, Polijas vēstniecība Latvijā, Igaunijas vēstniecība Latvijā, Lietuvas vēstniecība Latvijā, LU Latvijas vēstures institūts un valsts pētījumu programma "Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai”. Programmā paredzēti Latvijas, Polijas, Igaunijas un Lietuvas vēsturnieku referāti un četras dokumentālās filmas. Konferenci ievadīs Latvijas Okupācijas muzeja biedrības, LU Latvijas vēstures institūta vadītāju un valstu vēstnieku uzrunas.
Ielūgums
Konferences programma


Ievietots 12.09.2019.
Izstāde "Jānim Čakstem - 160"

Sagaidot Tautas padomes priekšsēdētāja, Satversmes sapulces priekšsēdētāja un pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes (1859 – 1927)  160. jubileju, LU Latvijas vēstures institūts, Valsts pētījumu programmas «Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai» projekta “Indivīda, sabiedrības un valsts mijiedarbība kopējā Latvijas vēstures procesā: vērtību konflikti un kopīgu vērtību veidošanās vēsturiskos lūzumu punktos” uzsāka sadarbību ar Jāņa Čakstes dzimtu, fondu “Jāņa Čakstes māja”, organizējot tematisku ekspozīciju par Jāņa Čakstes dzīvi, viņa politisko darbību un valstisko devumu. Izstādes sagatavošanu veica LU Latvijas vēstures institūts (izpildītāji Uldis Krēsliņš un Guntis Zemītis) sadarbība ar LR Saeimas Sabiedrisko attiecību nodaļu. Ekspozīcijā izmantoti materiāli no  Latvijas Valsts vēstures arhīva, Latvijas Kara muzeja un LU Bibliotēkas. Ekspozīcija būs pieejama laika periodā no 2019. gada 13. septembra līdz 27. septembrim.
     Jāņa Čakstes dzimta kopā ar Latvijas Saeimu organizē  virkni pasākumu Rīgā, LR Saeimā, Jelgavā un Jāņa Čakstes dzimtas mājās “Aučos”.  Papildu informācija


Ievietots 04.09.2019.

Līdz 15. oktobrim notiek pieteikšanās LU LVI sadarbībā ar Valmieras muzeju rīkotajai V zinātniskai konferencei “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi”
VPP «Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai» apakšprojekta "Indivīda, sabiedrības un valsts mijiedarbība kopējā Latvijas vēstures procesā: vērtību konflikti un kopīgu vērtību veidošanās vēsturiskos lūzumu punktos" (VPP-IZM-2018/1-0018)ietvaros LU LVI sadarbībā ar Valmieras muzeju 2019. gada 29. novembrī rīko konferenci “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi” un aicina pieteikties jaunos zinātniekus. Prasības dalībniekiem un pieteikšanās kārtība atrodama šeit.


Ievietots 02.09.2019.
   
LU LVI darbinieki piedalās gadskārtējā Eiropas Arheologu asociācijas 25. kongresā Bernē, Šveicē
Gadskārtējā Eiropas Arheologu asociācijas 25. kongresā, Bernē, Šveicē 2019. gada 4. – 7. augustā  būs pārstāvēta projekta "Dzimte, dzimums un statuss dzelzs laikmetā Latvijas teritorijā (7. – 12. gadsimts)" (lzp-2018/1-0395) LU  LVI zinātniskā grupa kopā ar projekta sadarbības partneri - Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru. Kongresā piedalās arī VPP "Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai" apakšprojekta "Indivīda, sabiedrības un valsts mijiedarbība kopējā Latvijas vēstures procesā: vērtību konflikti un kopīgu vērtību veidošanās vēsturiskos lūzumu punktos" (VPP-IZM-2018/1-0018) zinātniskā asistente Zenta Broka-Lāce un vadošais pētnieks Valdis Bērziņš.
https://www.e-a-a.org/eaa2019

Ievietots 25.06.2019.

Kristīne Beķere un Ēriks Jēkabsons  2019. gada 26. – 29.  jūnijā piedalās 13. Baltijas Studiju konferencē: Baltijas solidaritāte Gdaņskā, Polijā.
Konferences programma


Ievietots 18.06.2019.

Daina Bleiere un Uldis Neiburgs 2019. gada 26.-29. jūnijā piedalās 13. Baltijas Studiju konferencē:
Baltijas solidaritāte Gdaņskā, Polijā.
Konferences programma  


Ievietots 29.05.2019.

Darba grupas "Sociālās kontroles mehānismi: indivīda, sabiedrības un valsts attiecības" notiks š.g. 17. jūnijā
17. jūnijā plkst. 10.00 Kalpaka bulv. 4, 108. telpā notiks VPP Lu LVI realizētā projekta “Indivīda, sabiedrības un valsts mijiedarbība kopējā Latvijas vēstures procesā: vērtību konflikti un kopīgu vērtību veidošanās vēsturiskos lūzumu punktos” darba grupas "Sociālās kontroles mehānismi: indivīda, sabiedrības un valsts attiecības" (vad. Dr.hist. Daina Bleiere) seminārs.

Darba kārtībā:
1. Lietuvas Vēstures institūta vadošā pētnieka, Dr. Sauļus Grībkauska (Saulius Grybkauskas) lekcija "Padomju perioda pētījumi Lietuvā un Baltijas republiku tehnokrātu sadarbība padomju laikā".
2. Darba grupas dalībnieku atskaites par 2019.gada 1.pusgadā paveikto un par 2.pusgadā iecerēto.


Ievietots 29.05.2019.
LU Latvijas vēstures institūts aicina uz semināru “Pirmā Baltijas ieroču speciālista Māra Atgāža (1935–2018) devums Latvijas arheoloģijas attīstībā”
2019. gada 5. jūnijā plkst. 14.00
LU Humanitāro un sociālo zinātņu pētniecības centra 1. stāva 108. telpā
Kalpaka bulvārī 4, Rīgā
Programma


Ievietots 14.05.2019.
Grāmatas "Vidzemes 1624./1625. gada arklu revīzijas. Turaidas, Krimuldas un Siguldas pilsnovadi" atvēršana 2019. gada 16. maijā
Turaidas muzejrezervāts un LU Latvijas vēstures institūts ielūdz uz grāmatas "Vidzemes 1624./1625. gada arklu revīzijas. Turaidas, Krimuldas un Siguldas pilsnovadi" atvēršanu, kas notiks 2019. gada 16. maijā plkst.14.00 LU Humanitāro un sociālo zinātņu pētniecības centra konferenču zālē (215. telpa) Kalpaka bulv.4, Rīgā.
Ielūgums

Ievietots 24.04.2019.
Kolēģei Aijai Jansonei piešķirts Triju zvaigžņu ordenis
Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Ordeņu kapituls 2019. gada 8. aprīlī nolēma par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā piešķirt etnogrāfei Aijai Jansonei Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru un iecelt par ordeņa kavalieri. Apsveicam!!!

Ievietots 24.04.2019.
24. aprīlī notika LU darbinieku pilnsapulce
Darba kārtībā
1. Tikšanās ar rektora amata kandidātu, prof. Indriķi Muižnieku
2. Dažādi jautājumi

23. aprīlī notika LU Zinātniskās padomes sēde
Darba kārtībā
 1. Par vēlēšanām pētnieka amatā  (1 vieta; 3 pretendenti)
2. Par vēlēšanās zinātniskā asistenta amatā (1. vieta; 1 pretendents)
3. Pār bāzes un snieguma finansējuma projektu 2019. gadā.
4. Dažādi.


Ievietots 21.03.2019.
 
Pētnieki un tautastērpa valkātāji diskutēs, vai mūsdienās nepieciešams nospraust robežas tautastērpa izskatam un lietojumam
Sestdien, 23. martā plkst. 11.00 Magnum auditorijā Latvijas Universitātes Dabas mājā, Jelgavas ielā 1, Rīgā notiks publiska diskusija, kurā apģērba vēstures pētnieki un tautas tērpa lietotāji spriedīs par latviešu tautastērpu mūsdienās un tā attīstības perspektīvu. Diskusiju rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūtu valsts pētījumu programmas “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai”  ietvaros. Diskusijas moderators – Ansis Bogustovs.
Relīze   Programma


Ievietots 12.03.2019.
Kolēģis Uldis Neiburgs atzīts par 2018. gada vēsturnieku
Foto K. Zellis
Šī gada 8. martā, jau astoto gadu pēc kārtas, Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība, izvērtējot aptaujas rezultātus, publiskoja balvas "Gada vēsturnieks Latvijā 2018" laureāta vārdu. Šogad par uzvarētāju kļuvis LU Latvijas vēstures institūta darbinieks - vēsturnieks Uldis Neiburgs! Apsveicam!
Aptaujas un balvas "Gada vēsturnieks Latvijā" mērķis ir popularizēt vēsturi un pievērst sabiedrības uzmanību vēsturnieku devumam iepriekšējā gadā.
Par balvas saņēmēju 2017. gadā tika izvēlēta arheoloģe Elīna Guščika, 2016. gadā - asociētais profesors Jānis Taurēns, 2015. gadā - profesors Harijs Tumans, 2014. gadā - Dr.hist. Gustavs Strenga, 2013. gadā - profesors Aivars Stranga, 2012. gadā - profesors Ēriks Jēkabsons, 2011. gadā – Dr.hist. Kaspars Zellis.

ievietots 08.03.2019.
12. martā notiks LU LVI darbinieku pilnsapulce
2019. gada 12. martā plkst. 13.00 LU Humanitāro un sociālo zinātņu centrā, Kalpaka bulv.4, 215. telpā notiks LU LVI darbinieku pilnsapulce.
     Darba kārtībā
1. Apskats par FLPP un VPP rezultātiem – galvenās atziņas - ziņo Ingmārs Kreišmanis, LZP vecākais eksperts
2. Finansēts projekts – kas ir veiksmes atslēga? – pieredzē dalās LU LVI vadošais pētnieks Andrejs Vasks un LU LVI direktors Guntis Zemītis
3. Humanitāro zinātņu pārstāvju iespējas Apvārsnis 2020, Apvārsnis Eiropa un citos starptautiskos projektos - ziņo Laura Bužinska, Apvārsnis 2020 VIAA NKP vecākā eksperte
4. Zinātnisko institūciju starptautiskais izvērtējums – ziņo Guntis Zemītis
5. Dažādi

ievietots 25.02.2019.
Līdz 22. martam var pieteikties dalībai LU LVI izsludinātajā konkursā uz akadēmisko amatu vietām
LU Latvijas vēstures institūts izsludina konkursu uz vienu pētnieka amata vietu vēstures un arheoloģijas nozarē Latvijas vēstures apakšnozarē un vienu zinātniskā asistenta amata vietu vēstures un arheoloģijas nozarē arheoloģijas apakšnozarē. Pieteikšanās līdz 22. martam.
Papildu informācija un darba uzdevumi:  https://www.lu.lv/par-mums/vakances/akademiskie-amati-22022019/

ievietots 14.02.2019.
Ēnu diena LU Latvijas vēstures institūtā
13. februārī Ēnu dienas ietvaros LU LVI viesojās četri jaunieši – Aleksandrs, Manfrēds, Aleksa un  Marta Elizabete. Zēni sekoja direktora Gunta Zemīša gaitām, meitenes ēnoja arheoloģi Ingu Doniņu un bioarheoloģi Dardegu Legzdiņu.
     Paldies kolēģiem – Mārim Zundem, Aigaram Vāverem, Rūdolfam Brūzim, Līgai Lapai, Ērikam Jēkabsonam un Klāvam Zariņam par jauniešiem sniegto iespēju iepazīties ar vēsturnieka un arheologa profesiju un LU Bibliotēkas darbiniecei Jolantai Žemaitītei par noorganizēto ekskursiju pa Kerkoviusa namu!
 
Foto: I. Boldāne-Zeļenkova


Foto: Jolanta Žemaitīte, LU Bibliotēka

ievietots 14.02.2019.
Apbalvojumi LU LVI darbiniekiem
Gada sākumā LU LVI darbinieki saņēmuši augstu sava darba novērtējumu.
29. janvārī vēsturnieks Ainārs Lerhis saņēmis Ārlietu ministrijas Atzinības rakstu.
 
Foto: G. Zemītis

1. februārī LU darbinieku kopsapulcē rektors Indriķis Muižnieks un prorektore Ina Druviete pasniedza apbalvojumu LU LVI vadošajam pētniekam, profesoram Andrejam Vaskam par zinātniskās skolas izveidi.

Foto:  LU mājaslapa, © LU Komunikācijas un inovāciju departaments

8. februārī “2018. gada sasniegumi zinātnē” ceremonijā bioarheoloģe Gunita Zariņa un arheologs Andrejs Vasks saņēma LZA prezidenta Atzinības rakstu par “Uz DNS pētījumu bāzes iegūtām jaunām atziņām par Skandināvijas pirmiedzīvotāju migrācijas maršrutiem”.

Foto: J. Brencis

13. februārī LU 77. konferences sekcijas “LU pētniecības prioritārā tēma humanitārajās zinātnēs Letonika, diaspora un starpkultūru komunikācija (2016-2018)” ietvaros vēsturniece Līga Lapa saņēma LU prorektores Inas Druvietes Suminājuma rakstu par izcilāko grāmatu humanitāro zinātņu jomā Latvijas Universitātē.

Foto: V. Veilande

ievietots 12.02.2019.

In memoriam
Dzidra OZOLIŅA (24.09.1933.-10.02.2019.)

2019. gada 10. februārī mūžības ceļos devusies vēsturniece, redzamākā Latvijas pilsētu vēstures pētniece Dzidra Ozoliņa.
Dz. Ozoliņa dzimusi Rīgā 1933. gada 24. septembrī. Pēc LU Vēstures un filoloģijas fakultātes Vēstures nodaļas beigšanas (1957) viņa uzsāka darbu LPSR Zinātņu akadēmijas Vēstures un materiālās kultūras institūtā un, neraugoties uz valsts iekārtu un institūta nosaukumu maiņu, ar šo zinātniski pētniecisko institūciju bija saistīts viss viņas darba mūžs 43 gadu garumā. Savu karjeru viņa sāka kā vecākā laborante un noslēdza vadošās pētnieces amatā. Dz. Ozoliņas galvenais zinātniskās pētniecības objekts bija Latvijas pilsētu vēsture. Publicētas divas apjomīgas monogrāfijas – “Rīgas “pilsētas tēvi” un viņu komunālā politika 1877-1913” (1976) un “Liepājas pilsētas pašvaldība 1877-1913”(1990). Viņas darba pamatā vienmēr likts maksimāli bagāts vēstures avotu materiāls. Arī pēc došanās pelnītā atpūtā, Dz. Ozoliņa turpināja iesākto pētniecisko darbu, tā rezultātus publicējot “Latvijas Vēstures Institūta Žurnālā” un citos izdevumos.
Par savu darbu Dz. Ozoliņa saņēmusi Latvijas Valsts prēmiju un Latvijas ZA Prezidija prēmiju.
Sit tibi terra levis!

Izvadīšana notiks šī g. 20. februārī plkst. 14.00 no Krematorija Lielās zāles uz Raiņa kapiem. Izsakām visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem!

Dzidru Ozoliņu pieminot (Ē.Žagars)

ievietots 08.02.2019
Šī gada 13. februārī LU Humanitāro un sociālo zinātņu pētījumu centrā Kalpaka bulv. 4 plkst. 12.00-14.00 notiks LU 77. konferences sekcija "LU pētniecības prioritārā tēma humanitārajās zinātnēs Letonika, diaspora un starpkultūru komunikācija (2016-2018)".
Programma

ievietots 04.02.2019.
IN MEMORIAM. Raisa DENISOVA (30.08.1930.-31.01.2019.)

2019. gada 31. janvārī mūžībā devusies antropoloģe, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekle, profesore Dr.habil.hist. RAISA DENISOVA.
     Gandrīz visu darba mūžu R. Deņisova ir aizvadījusi vēstures institūtā. Pēc bioloģijas studijām Maskavas Valsts Universitātē (1954), viņa iestājās toreizējā PSRS Zinātņu akadēmijas Etnogrāfijas institūta aspirantūrā, kur 1958. gadā aizstāvēja vēstures zinātņu kandidāta disertāciju par austrumlatviešu un austrumlietuviešu antropoloģiskā sastāva izpēti. 1974. gadā viņa aizstāvēja vēstures zinātņu doktora disertāciju “Seno un mūsdienu baltu antropoloģija”.  1992. gadā R. Denisovai piešķirts habilitētās vēstures zinātņu doktores grāds. 1998. gadā viņa ievēlēta par Latvijas ZA goda locekli, 2000. gadā piešķirts valsts emeritētās zinātnieces nosaukums.
     Latvijas antropoloģijas vēsture laika posms no 20. gs. 50.-90. gadiem ir nepārprotami saistīta ar Raisas Denisovas vārdu. Pēc atgriešanās Latvijā (1957) R. Denisova uzsāka darbu LPSR ZA Vēstures institūtā, vadot antropoloģiskās ekspedīcijas (1965-1968) un Antropoloģisko pētījumu laboratoriju (1985), kā arī izveidojot Latvijā antropoloģisko pētījumu skolu. Viņas vadībā ir aizstāvētas divas zinātņu kandidāta un divas zinātņu doktora disertācijas. Radošās darbības sākumposmā antropoloģes pamattēmas bija akmens laikmeta iedzīvotāju cilmes un antropoloģiskā sastāva pētniecība un baltu tautu un Baltijas somu etniskās vēstures izpēte. No 1990. gada viņas zinātniskā darba tēmas bija Baltijas tautu etnoģenēze, Latvijas akmens un bronzas laikmeta iedzīvotāji, to demogrāfija, sociālā struktūra, ekoloģija, dzīves kvalitāte.
     Antropoloģe publicējusi vairāk nekā 200 zinātnisko darbu, tai skaitā piecas monogrāfijas un 23 publikācijas angļu valodā ārzemju izdevumos. R. Denisova par saviem pētījumiem ir referējusi 17 starptautiskos kongresos un konferencēs Latvijā, Igaunijā, Krievijā, Dienvidslāvijā, Ungārijā, Zviedrijā, Komi, Šveicē, Indijā, Somijā, Polijā, ASV. Veicot Latvijas iedzīvotāju antropoloģisko izpēti, sadarbojusies ar Somijas Sarkanā Krusta asins pārliešanas staciju, Oksfordas Universitātes Arheoloģisko laboratoriju, Tartu Universitāti.
Par paveikto Latvijas antropoloģijas laukā 2007. gadā Raisa Denisova saņēma prof. Jēkaba Prīmaņa piemiņas balvu.
Sit tibi terra levis!
     Atvadīšanās no Raisas Denisovas notiks 5. februārī plkst. 13.00 Rīgas Krematorija Mazajā atvadu zālē. Izsakām visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem.

ievietots 25.01.2019.
LVI Zinātniskās padomes sēde notiks š.g. 28. janvārī plkst. 10.00 Kalpaka bulvārī 4, 121. telpā.
Plānotā darba kārtība:
1.  Par LU Latvijas vēstures institūta 2018. gada pārskatu.
2. Par vēlēšanām akadēmiskajos amatos un darba uzdevumu apstiprināšanu.
3. Dažādi.

ievietots 22.01.2019.
Aicinājums uz diskusiju par latviešu tautastērpiem
Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūtu VPP “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai”  ietvaros rīko publisku diskusiju par latviešu tautastērpu mūsdienās un tā attīstības perspektīvu.
Diskusija norisināsies  2019. gada 23. martā plkst. 11.00 Magnum auditorijā Latvijas Universitātes Dabas mājā, Jelgavas ielā 1, Rīgā.
Papildus informācija

ievietots 11.01.2019.

2018. gada nogalē iznākusi Līgas Lapas monogrāfija "Kaujinieki un mežabrāļi 1905. gada revolūcijā Latvijā"
Monogrāfija stāsta par sarežģītu laika posmu mūsu tautas vēsturē - 1905. gada revolūciju, kas radīja priekšnoteikumus svarīgām pārmaiņām politiskajā un sociālajā attīstībā un uzkrāja pieredzi cīņā par nacionālas valsts izveidošanu. Reformu novēlošanās patvaldnieciskajā Krievijas impērijā un carisma pretdarbība radikālākām reformām ievirzīja  revolūciju vardarbīgā gultnē. Darbs ir veltīts 1905. gada revolūcijas dalībnieku aktīvākās daļas - kaujinieku un mežabrāļu darbības vērtējumam.
Grāmata izdota VPP Letonika ietvaros, izdevējs - Latvijas vēstures institūta apgāds.

ievietots 09.12.2018.
2018. gada 19. decembrī plkst. 10.00 LU LVI Kalpaka bulv.4, 121. telpā notiks LU LVI Zinātniskās padomes sēde.
Darba kārtībā:
1. LU LVI aktualitātes (G.Zemītis, G.Gerhards);
2. Dažādi.

2018. gada 19. decembrī plkst. 10.30 Kalpaka bulv. 4, 1. stāva multifunkcionālajā zālē notiks LU LVI Zinātniskās padomes rīkots seminārs
Darba kārtībā:
1. Doktorantu un zinātniskā grāda pretendentu progresa ziņojumi;
2. LU LVI vadošās pētnieces Dr.hist. Dainas Bleieres ziņojums "Projekts par kultūras pretestību komunistiskajiem režīmiem - rezultāti un iespējas tālākiem pētījumiem"

ievietots 08.12.2018.
Uz pirmo semināru sanāk VPP «Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai» projekta Nr. VPP-IZM-2018/1-0018 Indivīda, sabiedrības un valsts mijiedarbība kopējā Latvijas vēstures procesā: vērtību konflikti un kopīgu vērtību veidošanās vēsturiskos lūzumu punktos” izpildītāji
Šī gada 5. decembrī LU Latvijas vēstures institūtā uz pirmo darba semināru sapulcējās VPP projekta “Indivīda, sabiedrības un valsts mijiedarbība kopējā Latvijas vēstures procesā: vērtību konflikti un kopīgu vērtību veidošanās vēsturiskos lūzumu punktos” izpildītāji. Tā ietvaros projekta vadītājs Guntis Zemītis iepazīstināja ar projekta mērķi, uzdevumiem, darba grupām, sasniedzamajiem rezultātiem un precizēja izpildītāju atbildības jomas. Prezentācija pielikumā

ievietots 08.12.2018.
VPP projekta Nr. VPP-IZM-2018/1-0018 “Indivīda, sabiedrības un valsts mijiedarbība kopējā Latvijas vēstures procesā: vērtību konflikti un kopīgu vērtību veidošanās vēsturiskos lūzumu punktos” darba grupas "Etnisko grupu loma, vieta un pašizpratne Latvijā: 20. gs. diskurss" (vad. Vladislavs Volkovs)” sanāksme notiks 12. decembrī plkst. 15.00 LU FSI 322. telpā

ievietots 05.12.2018.
LU LVI vadošie pētnieki Ēriks Jēkabsons un Gunita Zariņa ievēlēti par LZA īstenajiem locekļiem
29. novembrī Latvijas Zinātņu akadēmijas Rudens pilnsapulcē notika akadēmijas jauno locekļu vēlēšanas. Starp jaunievēlētajiem akadēmiķiem ir arī vēsturnieks Dr.hist. Ēriks Jēkabsons un bioarheoloģe Dr.hist. Gunita Zariņa! Sīkāka informācija
Sveicam jaunos akadēmiķus!!!

ievietots 26.11.2018.
IN MEMORIAM. Ēvalds MUGURĒVIČS (06.04.1931.-23.11.2018.)

2018. gada novembra nogale nākusi ar sēru vēsti – 23. novembrī miris ilggadējais LU Latvijas vēstures institūta darbinieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, habilitētais vēstures zinātņu doktors, profesors, vadošais pētnieks, Valsts emeritētais zinātnieks, arheologs Ēvalds Mugurēvičs .
     Arheologa zinātnisko publikāciju skaits mērāms vairākos simtos, viņš ir sagatavojis vairāk nekā desmit monogrāfiskus izdevumus. Profesora Ē. Mugurēviča atstāto mantojumu veido dažādām vēstures tēmām un periodiem veltīti zinātniskie darbi, bet divas jomas viņam bija īpaši mīļas – viduslaiku arheoloģija un darbs ar viduslaiku rakstītajiem vēstures avotiem.
     Izcilais zinātnieks bija daudzu ārzemju biedrību, asociāciju un redkolēģiju loceklis. Viņa zinātniskais darbs novērtēts ar vairākiem apbalvojumiem: LPSR Valsts prēmija (1976, 1987), LKF Spīdolas balva (1993), AABS balva (1994), LZA un a/s “Grindeks” balva (2004); Baltijas asamblejas balva zinātnē (2005), LZA Lielā medaļa (2011), Bruņinieka krusts “Par nopelniem Lietuvas labā” (2013).
     Sit tibi terra levis!
     Atvadīšanās no Ē. Mugurēviča notiks 30. novembrī Barkavā. Izsakām visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem.


ievietots 21.11.2018.
23. novembrī Valmieras muzejā "Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi IV"
Šī gada 23. novembrī LU Latvijas vēstures institūts un Valmieras muzejs rīko pasākumu “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi”, kas adresēts topošajiem vēstures pētniekiem un humanitārās un mākslas zinātņu nozares studentiem, kuru starpdisciplinārie pētījumi ietver vēsturi. Pasākums iedibināts VPP Letonika ietvaros kā zināšanu pārnesi nodrošinoša aktivitāte, kas tuvina zinātniekus un studentus. Šogad lasījumiem pieteikts 21 referāts. Autori pārstāv Latvijas Universitāti, Daugavpils Universitāti, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, Latvijas Kultūras akadēmiju un Latvijas Mākslas akadēmiju. Lasījumiem pieteikto ziņojumu hronoloģiskais un tematiskais diapazons ir ļoti plašs: no paleolīta apmetnes izpētes rezultātiem līdz Latvijas Tautas frontes Augstākās Padomes frakcijas darbības 1991. gadā izvērtējumam. Ar referātu tēzēm var iepazīties LU Repozitorijā: https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/45388
Pasākuma ietvaros referenti pieslīpē savas prasmes uzstāties, argumentēt un aizstāvēt savu pētījumu rezultātus. Referāti, pārstrādāti zinātniskos rakstos, būs publicēti anonīmi recenzētā rakstu krājumā.
Programma

ievietots 02.10.2018.

VPP Letonikas ietvaros iznākusi Tatjanas Bergas monogrāfija
Valsts pētījumu programmas "Letonika" ietvaros klajā nākusi arheoloģes Tatjanas Bergas monogrāfija "Valmieras vecpilsētas arheoloģija". Grāmatas atvēršana notiks ceturtdien, 4. oktobrī Valmieras muzejā.

ievietots 24.09.2018.
LU Latvijas vēstures institūts un LU Bibliotēka Zinātnieku naktī: “Kerkoviusa nams: Latvijas Universitātes zinātnieku košā pils”
Piektdien, 28. septembrī, no plkst. 18.00 līdz 23.00 LU LVI un LUB starptautiskās akcijas "Zinātnieku nakts" ietvaros aicina piedalīties pasākumā "Kerkoviusa nams: Latvijas Universitātes zinātnieku košā pils", Kalpaka bulv. 4, Rīgā. Sīkāka informācija pielikumā.

ievietots 20.09.2018.
1. oktobrī LU LVI darbinieku PILNSAPULCE
2018. gada 1. oktobrī plkst.10.00 LU Humanitāro un sociālo zinātņu centra (Kalpaka bulv. 4) otrā stāva zālē notiks LU LVI darbinieku PILNSAPULCE.
Darba kārtībā:
1. LU LVI aktuālie jautājumi (G.Zemītis)
2. LVIŽ aktuālie jautājumi (G.Zemītis)
3. Dažādi

ievietots 11.09.2018.
Līdz 1. oktobrim iespēja pieteikties dalībai konferencē  "Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi"
2018. gada 23. novembrī Valmieras muzejā jau ceturto reizi notiks  "Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi", ko rīko LU Latvijas vēstures institūts sadarbībā ar Valmieras muzeju. Konferences tēžu krājums būs pieejams LU Repozitorijā. Pēc konferences tiks izdots anonīmi recenzēts rakstu krājums.
Sīkāka informācija 

ievietots 03.09.2018.
LU darbinieku kopsapulcē sumina Dr.biol. Māri Zundi un Dr.hist. Kārli Kangeri
2018. gada 31. augustā, LU darbinieku kopsapulcē LU rektora pateicības raksti tika pasniegti:
LU LVI vadošajam pētniekam Mārim Zundem (attēlā) par ieguldījumu dendrohronoloģijas virziena attīstībā
un
LU LVI pētniekam Kārlim Kangerim par ieguldījumu vēstures zinātnes attīstībā un sakarā ar dzīves jubileju.
Apsveicam!


ievietots 18.06.2018.
Darbu sāk Latvijas vēsturnieku II kongress
Šodien, 18. jūnijā IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresa ietvaros sāksies Latvijas vēsturnieku II kongress. Programma

ievietots 06.06.2018.
LU Latvijas vēstures institūts ielūdz uz krājuma "Arheoloģija un etnogrāfija" 30. laidiena atvēršanu š. g. 7. jūnijā plkst. 16.00  Kalpaka bulv. 4. LU Humanitāro un sociālo zinātņu pētījumu centra multifunkcionālajā zālē  1.stāvā, 108.telpā.
Programma

ievietots 12.05.2018.

Latvijas vēstures institūta apgāds ielūdz uz grāmatas atvēršanu
Š.g. 17. maijā plkst. 16.00 Rīgas Centrālās bibliotēkas 2. stāva telpās Brīvības ielā 49/53 (bijušās "Rīgas modes") notiks Andra Caune grāmatas "Rīga laikmetu griežos. 1901 - 1918" atvēršana. Laipni lūgti!

ievietots 12.04.2018.
Latvijas arheologu zinātniskā atskaites sesija par arheoloģiskajiem izrakumiem Latvijā 2016. un 2017. gadā
LU Latvijas vēstures institūts šī gada 20. aprīlī organizē tradicionālo zinātnisko atskaites sesiju par Latvijas arheologu un antropologu pētījumiem Latvijā. Divu pēdējo gadu nozīmīgākie atklājumi dažādu laikmetu arheoloģiskajos pieminekļos tiks prezentēti 9 referātos un vairākos ilustrētos posteros.
    Sadarbībā ar Vācijas arheologiem norisinājušies izrakumi Riņņukalna neolīta apmetnē. Referenti iepazīstinās ar datiem, kādus sniedza šīs apmetnes kultūrslānis par seno iedzīvotāju pārtiku. 
    Uzzināsim, ko arheoloģiskie izrakumi liecina par Dobeles Livonijas ordeņpils konventa ēkas pārbūvi Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā, kādas arheoloģiskās liecības iegūtas Ērģemes pilī un atsedzot Ludzas viduslaiku pils vārtu torni un galvenās pils pagalmu,  kā arī kādas jaunas atziņas rastas Grobiņas pilskalna un senpilsētas un Ludzas Ķīšukalna pilskalna izrakumos.  Tiks pavērta arī jauna lappuse senās Adzeles zemes vēsturē - 2017. gadā norisinājušies pirmie izrakumi Alūksnes Tempļa kalna pilskalnā.
    Neizpaliks arī izrakumos iegūtā antropoloģiskā materiāla paleopataloģiskās izpētes rezultātu prezentācija.
Zinātniskās atskaites sesija notiks LU Akadēmiskās bibliotēkas konferenču zālē, Rīgā, Rūpniecības ielā 10.
Antonija Vilcāne
LU Latvijas vēstures institūts
Sesijas programma


ievietots 06.04.2018.
Ēriks Jēkabsons kļuvis par Arveda Švābes balvas laureātu
5. aprīlī, LZA Pavasara pilnsapulcē LU LVI vadošais pētnieks Ēriks Jēkabsons saņēma LZA vārdbalvu. Arveda Švābes balva piešķirta par 2017. gadā publicēto monogrāfiju “Neatkarības kara stāsti: 1918-1920”. Apsveicam!

Ē. Jēkabsons un LZA prezidents Ojārs Spārītis Foto J. Brencis


ievietots 01.04.2018.
2018. g. 11. aprīlī plkst. 11.00 Kalpaka bulvārī 4, 121. telpā notiks LU LVI Zinātniskās padomes sēde.
Darba kārtība:
1. Par vēlēšanām zinātniskā asistenta amatā LU Latvijas vēstures institūtā vēstures nozares Latvijas vēstures apakšnozarē;
2. Dažādi.
Pirms sēdes plkst. 10.00 notiks seminārs 1. st. bibliotēkas telpā, kurā uzstāsies akadēmiskā amata pretendenti.


ievietots 19.03.2018.
Š.g. 27. martā plkst. 10.00 LU Humanitāro un sociālo zinātņu pētījumu centra multifunkcionālajā zālē (1.st.) notiks LU LVI darbinieku pilnsapulce.
Darba kārtībā:
1. LU LVI pārstāvju kandidātu izvirzīšana LU Satversmes sapulcei (G.Zemītis)
2. Aktuālie jautājumi (G.Zemītis)
3. Dažādi

Š.g. 27. martā plkst. 12.00 Kalpaka bulv. 4, 121. telpā notiks LU LVI Zinātniskās padomes sēde.

ievietots 09.03.2018.

Kolēģe ELĪNA GUŠČIKA kļuvusi par balvas "Gada vēsturnieks Latvijā 2017" laureāti
Š.g. 8. martā Eiropas mājā Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība publiskoja aptaujas rezultātus un nosauca balvas "Gada vēsturnieks Latvijā 2017"  laureāta vārdu. Šoreiz uzvarētājas gods pienācās mūsu jaukajai kolēģei, arheoloģei, zinātniskajai asistentei Elīnai Guščikai. Apsveicam un lepojamies!
     Aptaujas un balvas “Gada vēsturnieks Latvijā” mērķis ir popularizēt vēsturi un pievērst sabiedrības uzmanību vēsturnieku devumam iepriekšējā gadā.
     Par balvas saņēmēju 2016. gadā tika izvēlēts asociētais profesors Jānis Taurēns, 2015. gadā profesors Harijs Tumans, 2014. gadā Dr.hist. Gustavs Strenga, 2013. gadā profesors Aivars Stranga, 2012. gadā profesors Ēriks Jēkabsons. Par gada vēsturnieku Latvijā 2011. gadā kļuva Dr. hist. Kaspars Zellis.


ievietots 01.03.2018.
Līdz 13. martam var pieteikties dalībai LU LVI izsludinātajā konkursā uz akadēmisko amatu vietām
LU Latvijas vēstures institūts izsludina konkursu uz vienu pētnieka amata vietu vēstures zinātnes nozarē etnoloģijas apakšnozarē un vienu zinātniskā asistenta amata vietu vēstures zinātnes nozarē Latvijas vēstures apakšnozarē. Pieteikšanās līdz 13. martam.
Papildu informācija un darba uzdevumi


ievietots 15.02.2018.
  
LU Latvijas vēstures institūts ielūdz uz vadošā pētnieka Ērika Jēkabsona grāmatas atvēršanu
Š.g. 22. februārī plkst. 15.30 LU Humanitāro un sociālo zinātņu pētījumu centra Konferenču zālē  Kalpaka bulv.4 notiks LU LVI vadošā pētnieka Ērika Jēkabsona grāmatas „Latvijas un Amerikas Savienoto Valstu attiecības 1918. - 1922. gadā" atvēršana.
Grāmata sagatavota ar Richarda Zariņa fonda un VPP Letonika atbalstu, izdota Latvijas vēstures institūta apgādā. Ielūgums


ievietots 15.02.2018.
   
LU prorektores Inas Druvietes Suminājuma raksts LU LVI vadošajai pētniecei Aijai Jansonei par izcilu veikumu pētniecībā 2017. gadā - monogrāfiju "Rucavnieku apģērbs cauri laikiem (19. gs. - 20. gs. sākums)". Apsveicam!!!

ievietots 08.02.2018.

2018. gada 16. februārī LU Humanitāro un sociālo pētījumu centra Konferenču zālē Kalpaka bulv 4 LU 76. starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros notiks LU LVI rīkotā Vēstures, arheoloģijas un etnogrāfijas sekcija. Programma


ievietots 05.02.2018.
 
Rakstu krājuma "Senā Rīga 9" atvēršanas pasākums
Š.g. 9. februārī plkst. 15.00 LU Humanitāro un sociālo zinātņu pētījumu centrā Rīgā, Kalpaka bulv. 4, 109. telpā notiks rakstu krājuma "Senā Rīga 9" atvēršanas pasākums. Rakstu krājums tapis ar VPP Letonika un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Izdevējs - Latvijas vēstures institūta apgāds.


ievietots 01.02.2018.
2018. gada 1. februārī plkst. 13.00 Kalpaka bulv.4 121. telpā notiks LU LVI Zinātniskās padomes sēde.
Darba kārtība:
1. Par vēlēšanām akadēmiskajos amatos un darba uzdevumu apstiprināšanu.
2. Dažādi.


ievietots 23.01.2018.
 
Rakstu krājumu "Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi" atvēršanas pasākums
Š.g. 30. janvārī plkst. 15.00 LU Humanitāro un sociālo zinātņu pētījumu centrā Rīgā, Kalpaka bulv. 4, 215. telpā notiks rakstu krājumu "Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi I" un "Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi II" atvēršanas pasākums. Rakstu krājumi tapuši ar VPP Letonika, LU Akadēmiskās attīstības projektu Nr.AAP2017/29d un AAP2017/30d un Valmieras muzeja atbalstu.
Tajos apkopoti raksti, kas tapuši no humanitāro zinātņu maģistrantu, doktorantu  un  doktora grāda pretendentu ziņojumiem LU Latvijas vēstures institūta un Valmieras muzeja rīkotajās konferencēs "Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi". Ar VPP Letonika atbalstu  kopš 2015. gada konferences norisinās Valmierā.

ievietots 08.01.2018.
In memoriam
Arheologs Dr. hist. Māris Atgāzis
(15.10. 1935. - 08.01. 2018.)


Jaunais gads atnesis sēru vēsti – 2018. gada 8. janvārī pārtrūcis arheologa, Dr.hist. Māra Atgāža mūžs.
    Māris Atgāzis dzimis 1935. gada 15. oktobrī Rīgā, skolotāju ģimenē. Bērnību pavadījis Alūksnes pusē – dzīvojis Ilzenē, arī Bejā, mācījies Alsviķu pamatskolā un Alūksnes vidusskolā. Māri interesēja ģeogrāfija un vēsture. Vēsture guva virsroku – laikā no 1954. līdz 1959. gadam viņš bija Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes students.
    Arheologu uzmanību piesaistīja jau M. Atgāža diplomdarbs “Latgaļu karavīra apbruņojums 9.–13. gs.” un, tieši pateicoties labajam noslēguma darba vērtējumam, viņš netika norīkots par skolotāju, bet drīkstēja turpināt darbu Vēstures institūtā, kur par laborantu fotolaboratorijā strādāja jau kopš 1958. gada vasaras. 1966. gadā Māris tika ievēlēts par jaunāko zinātnisko līdzstrādnieku, 1993. gadā – par asistentu, bet 2000. gadā – par pētnieku. 1998. gadā M. Atgāzis aizstāvēja promocijas darbu “Tuvcīņas ieroči senajā Latvijā 10.–13. gadsimtā”.  Aktīvas darba gaitas LU Latvijas vēstures institūtā M. Atgāzis beidza 2007. gadā. Viņa darba pamattēmas bija dzelzs laikmeta ieroči un senie zemgaļi. M. Atgāzis bija veicis pieminekļu apzināšanu Zemgalē, lieliski pārzināja tās arheoloģisko materiālu.
    Māris Atgāzis vadījis arheoloģiskos izrakumus apmēram 20 arheoloģiskajos pieminekļos Zemgalē (Tērvetes Klosterkalnā, Tērvetes sanatorijas dārzā un Sapņu, Mežotnes, Bāļu–Šķērstaiņu, Čunkānu–Dreņģeru, Ķūru un Ošu kapulaukā, Pokaiņos), Daugavas hidroelektrostaciju celtniecības zonā (Plāteru–Spietiņu kompleksā, Sēlpils priekšpilī, Jaunlīves apmetnē, Vecdolē), ziemeļaustrumu Latvijā (Asaru un Spieķu kapulaukā, Alūksnes pilī), publicējis ap 200 zinātnisku un populārzinātnisku rakstu, piedalījies  daudzās vietējās un starptautiskās konferencēs.
    Māris Atgāzis bija viens no izcilākajiem Latvijas dzelzs laikmeta speciālistiem. Viņa uzrakstītās nodaļas par šo tēmu publicētas izcilajos Latvijas arheologu kopdarbos „Latvijas PSR arheoloģija” (1974) un „Latvijas senākā vēsture” (2003). Viņa zināšanas par ieročiem, to formām un formu maiņu bija unikālas. Viņa augstās profesionālās zināšanas, savienojumā ar inteliģenci, takta izjūtu, sirsnību un vienkāršību, piesaistīja daudzus jaunos arheologus. Māris Atgāzis bija tas, kuram lūdza padomus, jo lūdzējs bija pārliecināts, ka viņu uzklausīs, un to, ka Māra datējumus vairs neapstrīdēs neviens. Māris Atgāzis ievadījis darba dzīvē daudzus tagad strādājošus arheologus – gan vadot viņu studiju un diplomdarbus, gan vienkārši palīdzot ar padomu. Ieinteresētība, vienkāršība, spēja uzklausīt – šīs īpašības lieliski palīdzēja lauka darbos, apzinot arheoloģijas pieminekļus.
    Būdams inteliģents, erudīts, pilnībā darbam nodevies zinātnieks, Māris Atgāzis bija vienaldzīgs pret personīgiem panākumiem. Akadēmiskā karjera viņu neinteresēja – galvenais bija iespēja darīt mīļoto darbu. Tādēļ pēc ilgas kolēģu pierunāšanas un toreizēja institūta direktora Andra Caunes uzstājības dēļ M. Atgāzis tikai 1998. gadā aizstāvēja promocijas darbu.
    Māri Atgāzi interesēja ne tikai arheoloģija. Teikt, ka viņu interesēja Latvijas vēsture, arī nebūtu gluži pareizi – viņu interesēja latviešu tautas liktenis. Jau padomju režīma apstākļos viņš interesējās par Otrā pasaules kara notikumiem, par latviešu leģionu. Viņš nebaidījās par to runāt arī ar mums, tolaik jaunajiem.
    Nav brīnums, ka 1988. gada oktobrī viņš kopā ar Andreju Vasku veica izrakumus Litenē, Latvijas armijas nometnes vietā, kur 1941. gadā tika nošauti Latvijas armijas virsnieki un karavīri.
    Māra Atgāža dzīves gājums ir aprāvies. Viņa leģenda tagad pievienojas citām, sen, vai ne tik sen aizgājušo arheologu leģendām. 

Guntis Zemītis, LU LVI direktors



ievietots 08.01.2018.
2018. gada 15. janvārī pl.12.00 LU Humanitāro un sociālo zinātņu pētījumu centrā Kalpaka bulv.4, 2. stāva konferenču zālē (215. telpa) notiks LU LVI DARBINIEKU PILNSAPULCE.

Darba kārtībā:
1. LU LVI aktuālie jautājumi 2018. gadā (G. Zemītis, G. Gerhards, I. Ločmelis)
2. Informācija par LU LVI arodbiedrības darbu 2017. gadā (S. Tilko)
3. Dažādi


20.12.2017.
2017. gadā ar jauniem datiem papildināti Arheoloģisko materiālu krātuves saraksti: pirmdokumentācijas saraksts (Pd), zīmēto plānu saraksts (Pl), arheoloģisko darbu pārskatu saraksts (VIAA).


13.12.2017.

Izstādes "Latvijas Vēstures Institūta Žurnālam - 80" atklāšana un diskusija
Gadu mijā pārdomas par laika plūdumu ir gandrīz neizbēgamas. Kāds pāris mirkļos pirms Jaunā gada atceras spilgtākos gada notikumus, cits velta vairāk laika, lai rūpīgi formulētu jaunas apņemšanās un apcerētu aizgājušā gada veiksmes un neizdošanās, bet varbūt gadu mijā ir jāiegrimst vēstures lapaspusēs...
    Aicinām uz virtuālās izstādes  "Latvijas Vēstures Institūta žurnālam - 80" atklāšanu un diskusiju par to kādi varētu būt žurnāla nākamie gadu desmiti.
    Kā būtu vai nebūtu jāmainās "Latvijas Vēstures Institūta Žurnālam"? Uz ko tam jātiecas? Būt Latvijas kultūras izpausmei? Būt Latvijas zinātnes izpausmei? Būt starptautiskajā akadēmiskajā tekstu vidē integrētam izdevumam?     Tādi ir svarīgie šodienas problēmjautājumi.
    Diskusijā piedalīsies vēsturnieki  Dr.hist. Kristīne Ante, Dr.hist., doc. Mārtiņš Mintaurs, Dr.hist. Gustavs Strenga un Dr.hist. Kaspars Zellis. Moderēs  Dr.hist. Ineta Lipša.
    Pasākums notiks 2017. gada 19. decembrī, plkst. 14.00, LU Bibliotēkā Kalpaka bulvārī.
Ielūgums


07.12.2017.
2017. gada 11. decembrī plkst. 10.00 LU LVI Kalpaka bulv.4, 108. telpā notiks institūta darbinieku - doktorantu un doktora grāda pretendentu -  atskaites seminārs.
Pasākuma programma


05.12.2017.

VPP  Letonika ietvaros izdota Dr. hist. Aijas Jansones grāmata “RUCAVNIEKU APĢĒRBS CAURI LAIKIEM”. Tās atvēršana notiks 2017. gada 8. decembrī plkst. 15.00 Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja izstāžu zālē Rīgā,  Bonaventuras ielā 10.
Ielūgums


22.11.2017.
2017. gadā ar jauniem datiem papildināti Etnogrāfisko materiālu krātuves elektroniskie fondu rādītāji. VPP Letonika


30.10.2017.

Letonikas VII kongresa sekcija "Sociālpolitiskās norises Latvijas kultūrtelpā" LU Latvijas vēstures institūtā 30. un 31. oktobrī
Kongresa programma


30.10.2017.
2017. gada 30. oktobrī plkst. 15.00 Kalpaka bulv. 4, 121. telpā notiks LU LVI Zinātniskās padomes sēde.
Darba kārtība:
1. Par institūta darbinieku 2017. gada individuālajām atskaitēm
2.. Dažādi.


12.10.2017.
III zinātniskā konference "Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi"
2017. gada 20. oktobrī Valmieras muzejā (Valmierā, Bruņinieku ielā 3) notiks III zinātniskā konference "Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi". VPP Letonika ietvaros konferenci rīko LU Latvijas vēstures institūts sadarbībā ar Valmieras muzeju. Programma pieejama šeit.


12.10.2017.
2017. gada 26. oktobrī Daugavpils Universitātē, Daugavpilī tiks atklāts nu jau septītais Letonikas kongress. Kongresa atklāšanas plenārsēdē, kas tiks veltīta Latgales kongresa 100. gadadienas atcerei, klausītāji ir aicināti iepazīties ar Latgali un latgalistiku humanitāro zinātņu skatījumā.
Savukārt, kongresa sekcijas norisināsies no 27. oktobra līdz 3. novembrim Rīgā un Liepājā, interesentus iepazīstinot ar valsts pētījumu programmas "Letonika" ietvaros īstenotajiem pētījumiem un atklājumiem.
Latvijas Zinātņu akadēmijā 3. novembrī norisināsies Letonikas VII kongresa noslēguma plenārsēde, kurā pārskata ziņojumus par paveikto sniegs valsts pētījuma programmas "Letonika" sešu projektu vadītāji.
Konferences programma


14.09.2017.
Līdz 1. oktobrim vēl var pieteikties "Jauno vēsturnieku zinātniskajiem lasījumiem"
2017. gada 20. oktobrī Valmieras muzejā notiks nu jau trešie  "Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi", ko VPP Letonika ietvaros rīko LU Latvijas vēstures institūts sadarbībā ar Valmieras muzeju. Pēc konferences tiks izdots anonīmi recenzēts rakstu krājums.
Aicinājums pieteikties uz lasījumiem


30.08.2017.
2017. gada 7. septembrī plkst. 10.00 LU Humanitāro un sociālo zinātņu pētījumu centrā, Kalpaka
bulv. 4, 3. stāva zālē (telpa nr. 327) notiks LU LVI darbinieku pilnsapulce.

Darba kārtībā:
1. Par LU darbinieku arodbiedrību (Rasma Mozere).
2. Par LU LVI arodbiedrības darbu (Silvija Tilko).
3. Par VPP Letonika (Guntis Zemītis).
4. Par LU LVI Bāzes un snieguma finansējuma projektu (Guntis Gerhards).
5. Dažādi.


18.08.2017.
LU LVI sadarbībā ar Herdera institūtu Mārburgā (Vācija) un ar Baltijas-Vācijas Augstskolu biroja atbalstu gatavo rakstu krājumu „Baltijas mākslas un kultūrvēsturisko kolekciju vēsture un provenience 19. un 20. gadsimtā”. Baltijas-Vācijas Augstskolu biroja projektu finansiāli atbalsta Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienests (DAAD) no Vācijas Ārlietu ministrijas piešķirtajiem līdzekļiem).
Krājuma autori savos rakstos skar Latvijas, Igaunijas un Lietuvas kultūras vērtību krātuves vai atsevišķas kolekcijas, parādot tās vēsturisko notikumu un sabiedrisko procesu kontekstā. Tēmu kompleksi, kuriem pievēršas autori ir sekojoši: arhīvi un bibliotēkas; kultūrvēsturiskās kolekcijas muzejos; mākslas kolekciju likteņi 20. Gadsimtā; Kurzemes Provinces muzeja dibināšana Jelgavā pirms 200 gadiem.
Plānotais izdošanas laiks: 2018. gada 1. marts.


22.06.2017.
Zinātniskie lasījumi
Arheologam un vēsturniekam
LZA īstenajam loceklim, Dr. habil. hist. Andrim Caunem - 80
Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā
2017. gada 29. jūnijā, plkst. 12.00, Rīgā, Rūpniecības ielā 10
Programma


16.06.2017.
2017. gada 14. jūnijā plkst. 11.15 Kalpaka bulv. 4, 121. telpā notika LU LVI Zinātniskās padomes sēde
Darba kārtība:
1. Par vēlēšanām akadēmiskos amatos LU Latvijas vēstures institūtā
2. Dažādi.


25.05.2017.
2017. gada 1. jūnijā plkst. 10.00 LU Humanitāro un sociālo zinātņu pētījumu centra Konferenču zālē (Kalpaka bulv.4, 2.st.) notiks LU LVI darbinieku pilnsapulce.
Darba kārtībā:
1. Par LU LVI aktuālajiem jautājumiem (G.Zemītis, I.Ločmelis)
2. Par LU Bāzes un snieguma finansējuma projektu (G.Gerhards)
3. Par VPP Letonika (G.Zemītis)
4. Par komandējumu dokumentāciju (I.Liepiņa)
5. Dažādi


23.05.2017.
2017. gada  24. maijā plkst. 11.30  Kalpaka bulvārī 4, 121. telpā notiks LU LVI Zinātniskās padomes sēde
Darba kārtība:
1. Par vēlēšanām akadēmiskos amatos LU Latvijas vēstures institūtā
2. Par bāzes & snieguma finansējuma projektu 2017. gadā.
3. Par institūta darbinieku kopsapulci.
4. Dažādi.


03.05.2017.
LU Latvijas vēstures institūts izsludina konkursu uz vienu pētnieka un vienu zinātniskā asistenta amata vietu vēstures zinātnes nozarē Latvijas vēstures apakšnozarē. Pieteikšanās līdz 2017. gada 3. jūnijam.
Papildu informācija un darba uzdevumi.

25.04.2017.
2017. gada 26. aprīlī plkst. 10.00 Kalpaka bulvārī 4, 121. telpā notiks LU LVI Zinātniskās padomes sēde.
Darba kārtībā:
1. Par LU Latvijas vēstures institūta 2016. gada pārskatu.
2. Par vēlēšanām akadēmiskajos amatos un darba uzdevumu apstiprināšanu.
3. Dažādi.

21.04.2017.
Latvijas Kara muzejs, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte un Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts ielūdz uz starptautisku zinātnisku konferenci “Demokrātiskie procesi Austrumu un Centrālajā Eiropā 1917. gadā: politiskie, militārie, sociālie un kultūras aspekti” Rīgā, Latvijas Kara muzejā (Smilšu iela 20) 2017. gada 27.-28. aprīlī
Ielūgums
Programma



10.04.2017.
LU Latvijas vēstures institūts izsludina konkursu uz vienu pētnieka amata vietu vēstures zinātnes nozarē arheoloģijas apakšnozarē . Pieteikšanās līdz 2017. gada 10. maijam.
Papildu informācija un darba uzdevumi  


06.03.2017.
2017. gada 24. martā plkst. 10.00 Kalpaka bulv. 4  Latvijas Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu pētījumu centra konferenču zālē (215. telpā) notiks zinātniskās atskaites sesija par etnologu darbu 2016. gadā veltīta Ainas Alsupes piemiņai. Rīkotājs - LU Latvijas vēstures institūts.
Pasākuma programma


06.03.2017.

Arheoloģei Ilgai Zagorskai jauna grāmata
Grāmata -  "Senā Burtnieka noslēpumi. The Secrets of Ancient Lake Burtnieks". Rīga: Zinātne, 2017. 119 lpp. -  sagatavota LZP granta "Virzoties uz jaunu aizvēsturi: ilgtermiņa pārmaiņu izsekošana pēc dzīvesvietu un apbedījumu datiem" (276/2012) ietvaros.
     Darbs ir veltīts Burtnieku ezera krastā pirmo atkāto akmens laikmeta dzīvesvietu izpētes vēsturei (19. gs. vidus - 21. gs.). Tā atklāj kā, attīstoties tehnikai un jaunām izpētes metodēm, agrāk pētītie pieminekļi parādās jaunā skatījumā, sniedzot dziļāku un plašāku senās apdzīvotības ainu, un vēsta par  ilgo un sarežģīto izpētes gaitu, lieliskajiem atkājumiem un piemin cilvēkus, kas piedalījās grūtajā, bet aizraujošajā pētniecības procesā.
     Grāmata izdota ar Valsts Kulūrkapitāla fonda un Burtnieku novada domes finansiālu atbalstu.

01.03.2017.

Ar 2017. gada 1. martu LU Latvijas vēstures institūta sadarbībā ar APP Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru (vadošais partneris) Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) 1.1.1.1. pasākuma „Praktiskās ievirzes pētījumi” 1. kārtas ietvaros, uzsāk projekta „Apbedījuma vides mikrobioma nozīme biomolekulārajā arheoloģijā un senās tuberkulozes izpētes procesos” (Līg. Nr. 1.1.1.1/16/A/101) realizāciju.
Informācija par projektu LVI mājas lapā

27.02.2017.
LU Latvijas vēstures institūts izsludina konkursu uz divām pētnieka amata vietām vēstures zinātnes nozarē Latvijas vēstures apakšnozarē (18. un 19. gs. vēsture). Pieteikšanās līdz 2017. gada 10. martam. Papildu informācija un darba uzdevumi: http://www.lu.lv/par/vakances/akademiskie-amati/


21.02.2017.
 
Jaunā darba nedēļa atnākusi ar skumju ziņu -  19. februārī aizsaulē devies mūsu kolēģis, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, habilitētais vēstures zinātņu doktors, Valsts emeritētais zinātnieks Jānis Bērziņš (dz. 29.04.1941). Jānis Bērziņš daudz laika un enerģijas veltījis organizatoriskajam darbam - bijis LU Latvijas vēstures institūta direktors (2002-2006), Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas vadītājs (2001-2013).
1998. gadā Jānis Bērziņš saņēmis Arveda Švābes balvu, bet 2005. gadā par pētījumiem Rīgas strādniecības vēsturē 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā viņam piešķirta Rīgas balva. Par nopelniem valsts labā Jānis Bērziņš apbalvots ar IV pakāpes Atzinības krustu (2011).
Zinošs, labestīgs, godīgs. Tādu mēs Jāni Bērziņu paturēsim atmiņā. Izsaktām visdziļāko līdzjūtību Jāņa Bērziņa tuviniekiem.
Sit tibi terra levis!
Kolēģi
Izvadīšana sestdien 25. februārī, plkst. 14.00 Cesvainē (izbraukšana no Latvijas Zinātņu akadēmijas).


15.02.2017.
LU LVI rīko divas sekcijas LU 75. konferencē,
"Letonika, diaspora un starpkultūru komunikācija. Latvijas teritorija kā dažādu kultūrtelpu, reliģiju, politisko, sociālo un ekonomisko interešu saskarsmes zona no aizvēstures līdz mūsdienām"
2017. gada 20. februārī    Latvijas vēstures sekcija. Programma
2017. gada 21. februārī    Arheoloģijas un etnogrāfijas sekcija. Programma


03.02.2017.

Kolēģe Ilga Zagorska - LU Gada darbinieks!!! Apsveicam un lepojamies!
Saskaņā ar Noteikumiem par Latvijas Universitātes balvu LU balva par oriģināla pētījuma rezultātiem piešķirta LU Latvijas vēstures institūta vadošajai pētniecei Ilgai Zagorskai. Balva pasniegta LU darbinieku kopsapulcē LU Lielajā aulā š.g. 3. februārī. 
Foto: G. Zemītis


31.01.2017.
Iznācis izdevuma  "Arheoloģija un etnogrāfija" XXIX laidiens

Ar VPP Letonika un VKKF atbalstu ir iznācis zinātniskā izdevuma "Arheoloģija un etnogrāfija" XXIX laidiens. Krājumā iekļauti pieci  raksti, kas tapuši, izvēršot Letonikas VI kongresā sekcijā "Latvijas kultūrvēsturiskais mantojums - vide, etniskie un sociālpolitiskie procesi starpdisciplinārā diskursā" nolasītos referātus par arheoloģijas un etnogrāfijas tematiku, kā arī Lietuvas arheologu jaunākie pētījumi.   Izdevuma zinātniskie redaktori ir Andrejs Vasks un Antonija Vilcāne. Priekšvārdā atzīmēts: "Krājuma raksti atspoguļo daudzveidīgo Latvijas un Lietuvas arheoloģu un etnogrāfu pētījumu spektru, ievieš apritē līdz šim nepublicētu materiālu, papildinot zināšanas par Latvijas kultūras mantojumu un dažādiem senākās vēstures periodiem."
"Arheoloģijas un etnogrāfijas" jaunākais izdevums iegādājams apgāda "Zinātne" grāmatu kioskā Rīgā, Akadēmijas lauk.1 un grāmatnīcās citviet Latvijā.


27.01.2017.
2017. g. 30. janvārī plkst. 10.00 Kalpaka bulvārī 4, 121. telpā notiks LU LVI Zinātniskās padomes sēde.
Darba kārtība:
1. Par konkursa uz akadēmiskko amata vietu izsludināšanu un darba uzdevumu apstiprināšanu.
2. Par grāmatas "Vācbaltiete Marta Bīlenšteina un latviešu nemateriālais kultūras mantojums" izdošanu.
3. Par ieteikumu Nemateriālās kultūras mantojuma padomes sastāvam.
4. Dažādi.


02.01.2017.
2017. gada 9. janvārī plkst. 10.00 LU Humanitāro un sociālo zinātņu pētījumu centra Konferenču zālē (Kalpaka bulv. 4, 2.st.) notiks LU LVI darbinieku pilnsapulce.

Darba kārtībā:
1. Par LU LVI aktuālajiem jautājumiem (G. Zemītis, I. Ločmelis);
2. Par LU LVI Zinātniskās padomes darbu 2016. gadā (G. Gerhards);
3. Par VPP Letonika (G. Zemītis);
4. Par LU Bāzes un snieguma finansējuma projektu (G. Gerhards);
5. Dažādi jautājumi.


27.12.2016.
2016. gada 29. decembrī plkst. 10.00 Kalpaka bulvārī 4, 121. telpā notiks LU LVI Zinātniskās padomes sēde.

Darba kārtība:
1. Par LU 75. konferences LU LVI sekciju organizēšanu.
2. Par LU Latvijas vēstures institūta darbinieku publikācijām.
3. Dažādi.
3.1. Par bāzes un snieguma finansējuma projektu.
3.2. Informācija par LU LVI struktūras veidošanu.
3.3. Par institūta darbinieku pilnsapulces sasaukšanu.
3.4. Citi jautājumi.


14.12.2016.
2016. gada decembrī ar jauniem datiem papildināti Etnogrāfisko materiālu krātuves elektroniskie fondu rādītāji. VPP Letonika


09.12.2016.
2016. g. 16. decembrī LU Akadēmiskajā bibliotēkā (Rīgā, Rūpniecības ielā 10) notiks zinātniskie lasījumi "Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūtam - 80".
Lasījumu programma.

04.12.2016.

VPP Letonika ietvaros izdota kolēģu Dr.hist. Edvīna Evarta un Mg.hist. Jura Pavloviča grāmata "Ikdienas dzīve Latvijā nacistiskās Vācijas okupācijas laikā. 1941 - 1945."
Papildu informācija

02.12.2016.
2016. gada 5. decembrī plkst.12.00 notiks LU Latvijas vēstures institūta Zinātniskās padomes sēde.

Darba kārtība:
1. Par vēlēšanām  akadēmiskos amatos  LU Latvijas vēstures institūtā
- vadošais pētnieks arheoloģijas apakšnozrē 3 vietas;
- pētnieks, Latvijas vēstures apakšnozarē 1 vieta;
2. Par I. Zagorskas grāmatas "Senā Burtnieka noslēpumi (Akmens laikmeta pieminekļi Burtnieka ezera krastos)" izdošanu.
3. Dažādi.


22.11.2016.
2016. gada 30. novembrī plkst.12.00 notiks LU Latvijas vēstures institūta Zinātniskās padomes sēde.
Darba kārtībā:
1. Vēlēšanas akadēmiskajos amatos.
2. Dažādi.


24.10.2016.
LU Latvijas vēstures institūts izsludina konkursu uz deviņām akadēmisko amatu vietām:
1. Vadošais pētnieks. Vēstures zinātnes nozare. Arheoloģijas apakšnozare. (Viduslaiku arheoloģija).
2. Vadošais pētnieks. Vēstures zinātnes nozare. Arheoloģijas apakšnozare.  (Arheoloģiskās un vēsturiskās koksnes pētījumi).
3. Vadošais pētnieks. Vēstures zinātnes nozare. Arheoloģijas apakšnozare. (Akmens laikmeta arheoloģija).
4. Pētnieks (0,5 slodze). Vēstures zinātnes nozare. Latvijas vēstures apakšnozare. (18. un 19. gadsimta vēsture)
5. Zinātniskais asistents. Vēstures zinātnes nozare. Arheoloģijas apakšnozare.
6.Zinātniskais asistents. Vēstures zinātnes nozare. Vēstures palīgzinātņu apakšnozare.
7. Zinātniskais asistents. Vēstures zinātnes nozare. Arheoloģijas apakšnozare.
8. Zinātniskais asistents. Vēstures zinātnes nozare. Latvijas vēstures apakšnozare.
9. Zinātniskais asistents. Vēstures zinātnes nozare. Latvijas vēstures apakšnozare.
Pieteikšanās līdz 2016. gada 7. novembrim. Papildu informācija un darba uzdevumi: http://www.lu.lv/par/vakances/akademiskie-amati/



14.10.2016.
II zinātniskā konference "Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi". Starpdisciplināri pētījumi Latvijas vēsturē. Valmierā  2016. gada 3. novembrī.
2016. gada 3. novembrī Valmieras muzejā notiks jau otrā konference "Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi". VPP Letonika ietvaros konferenci rīko LU Latvijas vēstures institūts un Valmieras muzejs.
Programma


14.10.2016.
Starptautiskā konference "Krams un dzelzs vēstures gaitā: tehnoloģiju pārnese minerālo resursu izmantošanā senākos laikos / Flint and iron in the course of history: technology transfer in the processing of mineral resources in earlier times"
Konference tiek rīkota kā publisks pasākums TechTrans projekta ietvaros, tā notiks 2016. gada 25. oktobrī Latvijas Universitātes Mazajā aulā (Raiņa bulvārī 19).
Programma


10.10.2016.
Zinātniskie lasījumi veltīti 10. Viskrievijas arheoloģijas kongresa 120. gadadienai
Šogad aprit 120. gadi kopš 1896. gadā Rīgā notikušā 10. Viskrievijas arheoloģijas kongresa. Lai aktualizētu kongresa materiālu un 19. gs. zinātniskās domas izpēti, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts sadarbībā ar Latvijas Universitātes Akadēmisko bibliotēku organizē zinātniskos lasījumus un publikāciju formā atstātā kongresa mantojuma izstādi.
Zinātniskie lasījumi notiks š.g. 14. oktobrī LU Akadēmiskās bibliotēkas konferenču zālē, Rīgā, Rūpniecības ielā 10.
Programma



05.10.2016
2016. gada 11. oktobrī plkst. 10.00 LU Humanitāro un sociālo zinātņu pētījumu centra Konferenču zālē ( Kalpaka bulv.4 - 215 .telpā) notiks
LU Latvijas vēstures institūta darbinieku pilnsapulce

Darba kārtībā:
1. LU LVI aktuālie jautājumi (G. Zemītis);
2. LU LVI finanšu jautājumi (I. Ločmelis);
3. Par LU bāzes un snieguma finansējuma projekta virzību (G. Gerhards);
4. Par darbinieku individuālajām atskaitēm (G. Gerhards);
5. Dažādi.



05.10.2016

Iznācis vēsturniecei Melitai Svarānei (1916-2011) veltītais žurnāla "Latvijas Arhīvi" numurs.
Papildu informācija šeit



23.09.2016.
Šī gada 26. septembrī pl. 10.00 notiks LU LVI Zinātniskās padomes sēde
Darba kārtība:
1. Par konkursa uz akadēmisko amatu vietām izsludināšanu un darba uzdevumu apstiprināšanu.
2. Par "Arheoloģijas un Etnogrāfijas" redakcijas kolēģijas sastāvu.
3. Par "Arheoloģijas un Etnogrāfijas" 29. laidiena izdošanu.
4. Par LU Latvijas vēstures institūta darbinieku individuālo atskaišu  par  2016. gadu iesniegšanu.
5. Dažādi.


18.09.2016.

Iznācis LU LVI vadošās pētnieces Tatjanas Bergas sastādītais katalogs
“TURAIDAS PILĪ arheoloģiskajos izrakumos atrastās monētas 2., 11.-19. gadsimts”.
Vairāk lasiet šeit.


31.08.2016.
2016. gada 3. novembrī VPP Letonika ietvaros LU Latvijas vēstures institūts sadarbībā ar Valmieras muzeju rīko jau otro zinātnisko konferenci "Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi". Pieteikšanās līdz 2016. gada 1. oktobrim. Dalība konferencē bez maksas. Vairāk informācijas šeit: ielūgums, apraksts.


30.06.2016.

VPP Letonika ietvaros iznākusi LU LVI pētnieka, Dr.hist. Rūdolfa Brūža grāmata Tuvcīņas ieroči Latvijā 14.-16. gadsimtā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2016. 383 lpp. 


30.06.2016.
2016. gada 16. jūnijā LU LVI zinātniskā asistente Ieva Pīgozne aizstāvēja promocijas darbu "Krāsas un to nozīme baltu 3. - 13. gadsimta apģērbā mūsdienu Latvijas teritorijā"  un ieguva mākslas zinātņu doktora grādu - Dr. art. Darbs izstrādāts Latvijas Kultūras akadēmijā.
Apsveicam kolēģi!


09.06.2016.
Izstāde veltīta vēsturniecei Melitai Svarānei (1916-2011)

Godinot Dr. hist. Melitu Svarāni, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīvs (LVVA) un Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts (LU LVI) sagatavojis izstādi „Vēsturnieks arhīvā – Dr. hist. Melitai Svarānei 100”. To atklās 2016. gada 16. jūnijā plkst. 13:00, LVVA telpās Slokas ielā 16. Izstādes autores: Anita Čerpinska, LVVA Dokumentu popularizēšanas un pieejamības nodaļas galvenā arhīviste, LU LVI pētniece; Dagnija Svarāne, LU LVI zinātniskā asistente. Izstāde tapusi VPP Letonika ietvaros.
     Melita Svarāne dzimusi 1916. gada 12. jūnijā Skaistkalnes pagastā, 1934. gadā beigusi II Jelgavas valsts ģimnāziju. 1940. gadā viņa iestājās Latvijas Valsts Universitātē, ko ar izcilību absolvēja 1949. gadā, iegūstot vēsturnieka kvalifikāciju. 1956. gadā M. Svarāni pieņēma darbā Latvijas PSR ZA Vēstures institūtā Feodālisma vēstures nodaļā. 1966. gadā viņa aizstāvēja disertāciju par tēmu „Zemnieku stāvoklis Kurzemē un Vidzemē 19.gs. 30. un 50. gados”. M. Svarāne vairākus gadu desmitus arhīvā pētījusi arī Rīgas vēsturi 18. un 19. gadsimtā, tai skaitā tirdzniecības palīgamatus, Šteinhaueru, Muižeļu un Grindeļu dzimtas.


09.06.2016.
LU Latvijas vēstures institūta Bioarheoloģisko materiālu krātuve atsākusi darbību

LU Latvijas vēstures institūta Bioarheoloģisko materiālu krātuve ir atsākusi savu darbību Kalpaka bulv. 4 (pagrabstāvā). Krātuve pieņem apmeklētājus pirmdienās no plkst. 9.00 -17.00, iepriekš sazinoties ar krātuves vadītāju Gunitu Zariņu. Tālr. +371 26482893, e-pasts: zarina.gunita@gmail.com. Vairāk informācijas par LU LVI Bioarheoloģisko materiālu krātuvi skatīt šeit.: http://www.lvi.lv/lv/biokratuve.htm


09.06.2016.
LU Latvijas vēstures institūta direktora amatā apstiprināts Guntis Zemītis
2016. gada 30. maijā LU Senāts apstiprināja Gunti Zemīti LU Latvijas vēstures institūta direktora amatā. Pamats: LU LVI Zinātniskās Padomes 2016. gada 7. aprīļa sēdes lēmums. Senāta lēmumu skatīt šeit.


13.05.2016.


Latvijas vēstures institūta Arheoloģisko materiālu krātuve ir pārcēlusies uz jaunām telpām Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā – Rīgā, Rūpniecības ielā 10, 110. telpā.
Apmeklētājus pieņemam pirmdienās no pulksten 9.00-12.00 un no 13.00-17.00, iepriekš piesakoties pa tālruni 26525651.


* * *
13.05.2016.

LZP  fundamentālo un lietišķo (pētnieciskās sadarbības) pētījumu projekta nr. 653/2014 "Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas pieredze, mācības un starptautiskā nozīme (vēsturiskie, politiskie un tiesiskie aspekti)" apakšprojekta  "Latvijas Republikas diplomātiskā dienesta loma un Baltijas jautājums" ietvaros iznācis dokumentu krājums "Latvijas Republikas oficiālā nostāja Latvijas diplomātiskā dienesta dokumentos 1940.-1991. gadā". Sastādītājs, ievada un komentāru autors Ainārs Lerhis. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2015. 399 lpp.



* * *


18.04.2016.

2016. gada 28. aprīlī plkst. 9.30 Kalpaka bulv. 4  Latvijas Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu pētījumu centra konferenču zālē (215.telpā) notiks zinātniskā atskaites sesija "Arheologu un antropologu pētījumi Latvijā 2014. un 2015. gadā". Rīkotājs - LU Latvijas vēstures institūts. 

Sesijas programma.

* * *

18.04.2016.

2016. gada 21. aprīlī plkst. 13.00 Kalpaka bulv. 4  Latvijas Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu pētījumu centra konferenču zālē (215. telpā) notiks LU Latvijas vēstures institūta vadošās pētnieces Dr.hist. Aijas Jansones monogrāfijas “Apģērba attīstība Zemgalē 19. gadsimtā” atvēršana. Grāmata tapusi LZP pētnieciskās sadarbības projekta Nr. 660/2014 "Kultūru migrācija Latvijā" ietvaros. Izdevējs - Latvijas Nacionālais kultūras centrs. 

Ielūgums.



* * *
05.04.2016.

7. aprīlī plkst. 12.00 LU LVI Zinātniskās padomes sēde
Darba kārtībā:
1. LU Latvijas vēstures institūta direktora vēlēšanas.
2. Dažādi.


* * *

31.03.2016. 

2016. gada 6. aprīlī pl.14.00 LU Humanitāro un sociālo zinātņu centrā Kalpaka bulv. 4, 215. telpā notiks tematiska pēcpusdiena „Livonijas vēstures liecības mūra pilīs un hronikās. Latvijas ZA akadēmiķim, prof., Dr.habil.hist. Ēvaldam Mugurēvičam – 85”. Tās ietvaros līdzās vēsturnieku priekšlasījumiem notiks LU Bibliotēkas sagatavotās izstādes "Ēvaldam Mugurēvičam 85" un Latvijas vēstures institūta apgāda izdotās grāmatas "Dionīsija Fabrīcija Livonijas vēsture" atvēršana. 

Pasākuma programma

* * *


24.03.2016.

29. martā pl.10.00 notiks LU LVI Zinātniskās padomes sēde.
Darba kārtība:
1. Par Institūta bāzes un snieguma finansējuma pētniecības projektu 2016. - 2018. gadam.
2. Par Institūta 2016. gada bāzes un snieguma finansējuma pētniecības projekta sagatavošanu, realizāciju un uzraudzību.
3. Dažādi.

7. aprīlī pl.10.00 notiks LU LVI darbinieku pilnsapulce.
Darba kārtībā:
1. LU LVI Direktora atskaite par paveikto līdzšinējā ievēlēšanas termiņa laikā (2012-2016) un institūta tālākās attīstības redzējums;
2. Aktuālie jautājumi;
3. Dažādi.

* * *

13.03.2016.

23. martā pl.16.00 Jirgena tornī Arhitektu savienībā, Torņu ielā 11, Rīgā notiks krājuma - VDK komisijas raksti 1.sējums - atvēršana.

Ielūgums



15.03.2016.

Latvijas vēstures institūta apgādā izdota grāmata "Latvijas viduslaiku pilis, IX. Pētījumi par Vidzemes, Kurzemes un Zemgales pilīm. Sastādījusi Ieva Ose. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2016. 383 lpp.: il. (Latvian Medieval Castles IX). ISBN 978-9984-824-41-3.

Sīkāka informācija

* * *


13.03.2016.

2016. gada 18. martā pl.14.00 LU Akadēmiskajā bibliotēkā Rūpniecības ielā 10, Rīgā notiks LU Akadēmiskās bibliotēkas un LU Latvijas vēstures institūta kopīgi rīkotie zinātniskie lasījumi "Mūžam jaunais akmens laikmets. Arheoloģei, Latvijas ZA korespondētājloceklei, Dr. habil.hist., Valsts emeritētajai zinātniecei Ilzei Birutai Lozei 80" un jubilāres darbu izstāde. 

Pasākuma programma

Pasākuma videoieraksts



* * *

02.03.2016.


LZP sadarbības projekta Nr 660/2014: „Kultūru migrācija Latvijā” ietvaros  iznākusi LU LVI vadošās pētnieces Gunitas Zariņas monogrāfija "Ikšķiles 13.-15. gadsimta iedzīvotāji". Rīga: Zinātne, 2016. 136 lpp. ISBN 978-9934-549-08-3

(apraksts izdevniecības mājas lapā)


* * *

01.03.2016.

Izmaiņas LU LVI Administrācijas personālsastāvā
Saskaņā ar LU LVI Zinātniskās padomes lēmumu NR. Nr. 2016-3-1, sākot ar 2016. gada 1. martu, zinātniskās sekretāres pienākumus pilda Dr.hist. Ilze Boldāne-Zeļenkova
Kontakti:
Adrese: Kalpaka bulv. 4, Rīga LV 1050
Tālr.: + 371 67034511; + 371 26593299
E-pasts: ilze.boldane@gmail.com, boldane@lu.lv


* * *
01.03.2016.

LZP finansētā projekta Nr. 276/2012 „Virzoties uz jaunu Latvijas aizvēsturi: ilgtermiņa pārmaiņu izsekošana pēc dzīvesvietu un apbedījumu datiem” ietvaros iznākusi LU Latvijas vēstures institūts vadošā pētnieka Andreja Vaska grāmata "No medniekiem un zvejniekiem līdz lopkopjiem un zemkopjiem." Rīga: Zinātne, 2015. 183 lpp.: il. – ISBN 978-9984-879-98-7U.

(apraksts izdevniecības mājas lapā)
* * *
29.02.2016.

2015. 04.-12. ar jauniem datiem papildināti Etnogrāfisko materiālu krātuves elektroniskie fondu rādītāji. VPP Letonika


* * *

LU LVI pētniekam, Dr. hist. Kārlim Kangerim un direktora vietniekam vispārīgos jautājumos Ivaram Ločmelim pieķirts LZA goda doktora grāds

(informācija LZA mājas lapā)

* * *

11.02.2016.

Izsludināta pieteikšanās LU Latvijas vēstures institūta direktora amatam. Vairāk informācijas:


* * *
 
12.01.2016.

Akmens laikmeta speciālistei Ilzei Lozei piešķirta Friča Brīvzemnieka balva

LZA Senāts piešķīris Friča Brīvzemnieka balvu LU Latvijas vēstures institūta ilggadējai darbiniecei un LZA korespondētājloceklei, akmens laikmeta speciālistei Dr. habil. hist. Ilzei Lozei par mūža ieguldījumu arheoloģijā un Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma izpētē. (informācija LZA mājas lapā).


* * *

01.01.2016.

LU Latvijas vēstures institūta reorganizācija

Saskaņā ar Latvijas Universitātes Senāta 26.10.2015. lēmumu Nr.235 "Par LU aģentūras "Latvijas vēstures institūts" reorganizāciju" ar 2016.gada 1.janvāri LU aģentūra "Latvijas Universitātes Latvijas vēstures instititūts" tiek reorganizēta par Latvijas Universitātes pamatstruktūrvienību "Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts".


* * *

03.12.2015.

LU Latvijas vēstures institūta direktors apmeklē Īriju

No 28. novembra līdz 1. decembrim Latvijas vēstures institūta direktors Guntis Zemītis uzturējās Īrijā. Vizīte bija saistīta ar zinātnisko kontaktu attīstību starp Latvijas un Īrijas akadēmiskajām struktūrām.


* * *


Seminārs 

“Latvijas arheoloģiskā mantojuma un vides starpdisciplinārā izpēte:
refleksijas par arheologa M. Atgāža ieguldījumu arheoloģiskā mantojuma
izpētē un jaunākajiem pētījumiem” projekta „Latvijas vēsture: kultūrvēsturiskā vide un sociālpolitiskās norises Baltijas jūras reģiona kontekstā” ietvaros
2015. gada 16.oktobrī
Organizē LU Latvijas vēstures institūts
Rīgā, Kalpaka bulv. 4, LU Bibliotēkas 1. stāva zālē

Semināra programma


* * *

Jauns izdevums: Etnogrāfe, Dr. habil. hist., profesore Linda Dumpe. Biobibliogrāfija. Rīga: LU Latvijas vēstures institūts, 2015. 

Pieejams šeit


Uzsākts projekts "Tehnoloģiju pārnese minerālo resursu izmantošanā senākos laikos"




Ar 2015. gada 1. jūliju LU aģentūra "LU Latvijas vēstures institūts" uzsāk Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansēto projekta "Tehnoloģiju pārnese minerālo resursu izmantošanā senākos laikos" realizāciju.

Informāciju par projektu skatīt programmas mājas lapā.

Informācija par projektu LVI mājas lapā


* * *

VNPC "Latviešu valodas, kultūrvēsturiskā mantojuma un radošo tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centra zinātnes infrastruktūras attīstība" projekta Nr. 2011/0039/2DP/2.1.1.3.1./11/IPIA/VIAA/009 ietvaros 2014. gada augustā - 2015. gada septembrī turpināts iepirkums darba vietu aprīkojuma un iekārtu iegādei.
Informatīvais materiāls par Latviešu valodas, kultūrvēsturiskā mantojuma un radošo tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centra zinātnes infrastruktūras attīstību

*  *  *



2015. g. 01.-03. ar jauniem datiem papildināti Etnogrāfisko materiālu krātuves elektroniskie fondu rādītāji. VPP Letonika


*  *  *


Zinātniska konference "Kultūru migrācija: ko atklājam jaunu?"
2014. gada 8. decembrī, ZA Augstceltnes Senāta zālē, 2. stāvā.
Konferences programma


*  *  *

Informatīvais paziņojums par iepirkumu "Brošūru izdošanas pakalpojumi"
Publicēšanas datums: 2014. gada 26. novembris 
Identifikācijas numurs: LULVI 2014/3/EST-LAT-RUS
Iepirkuma priekšmets: „Brošūru izdošanas pakalpojumi”
Piedāvājumi jāiesniedz līdz 2014. gada 8. decembrim
Iepirkuma kontaktpersona: Ivars Ločmelis (mob. tel.: +371 26957389, fakss: 67034510)
Iepirkuma nolikums
Iepirkuma komisijas lēmums
Noslēgtais līgums
*  *  *


Informatīvais paziņojums par iepirkumu "Grāmatu izdošanas pakalpojumi"
Publicēšanas datums: 2014. gada 26. novembris 
Identifikācijas numurs: LULVI 2014/4/EST-LAT-RUS
Iepirkuma priekšmets: „Grāmatu izdošanas pakalpojumi”
Piedāvājumi jāiesniedz līdz 2014. gada 8. decembrim
Iepirkuma kontaktpersona: Ivars Ločmelis (mob. tel.: +371 26957389, fakss: 67034510)
Iepirkuma nolikums
Iepirkuma komisijas lēmums
Noslēgtais līgums
*  *  *




Starptautiskā kultūras konference "Baltijas dzintars pāri laikam un robežām"
Latvijas Universitātes Lielajā aulā, Raiņa bulvārī 19
19.-21. septembrī
Konferences programma

Informatīvais paziņojums par iepirkumu
Publicēšanas datums: 2014. gada 4. septembris 
Identifikācijas numurs: LULVI2014/2 ERAF
Iepirkuma priekšmets: Arheoloģiskie pārbaudes darbi Alūksnes novada Alsviķu pagasta Asaru senkapu aizsardzības zonā
Iepirkuma kontaktpersona: Ivars Ločmelis (mob. tel.: +371 26957389, fakss: 67034510)
Iepirkuma nolikums
Iepirkuma komisijas lēmums
Noslēgtais līgums
*  *  *




16.06.2014. Valsts pētījumu programmas "Nacionālā identitāte" ietvaros sagatavota un izdota Inetas Lipšas grāmata "Seksualitāte un sociālā kontrole Latvijā, 1914-1939"
*  *  *

20. gadsimta vēstures nodaļā sagatavoti un LVI mājas lapā ievietoti dati par 1940. g. novembrī apcietinātajām personām (2. turpinājums)


*  *  *


19.05.2014. Sagatavots un LVI mājas lapā ievietots Arheoloģisko materiālu krātuvē esošās uzziņu literatūras krājuma saraksts.

*  *  *
2014. g. 01.-04. ar jauniem datiem papildināti Etnogrāfisko materiālu krātuves elektroniskie fondu rādītāji. Meklēšanas ērtībām online elektronisko rādītāju dati 2013. -2014. gadā  sistematizēti pēc kultūrvēsturiskajiem reģioniem: Vidzeme, Kurzeme, Zemgale (kopā ar kultūrvēsturisko Augšzemi/Sēliju, Latgale.

*  *  *

Konference
Latvijas Universitātes aģentūra "LU Latvijas vēstures institūts" sadarbībā ar Latvijas Universitāti no šā gada 14.-17. maijam organizē Trešo Baltijas bioarheologu konferenci. Ar referātiem par Baltijas jūras reģiona seno iedzīvotāju DNS pētījumiem, migrācijām, diētu, veselību un dzīves kvalitāti piedalīsies 60 zinātnieki no Latvijas, Somijas, Vācijas, Lietuvas, Igaunijas, Lielbritānijas, Amerikas Savienotajām Valstīm, Dānijas, Islandes, Zviedrijas un Baltkrievijas. Konference notiks Latvijas Universitātē, Raiņa bulvārī 19. 153. auditorijā.
Konferences programma
*  *  *

Konference
Atskaites sesija par arheologu pētījumiem Latvijā 2012. un 2013. gadā notiks 2014. gada 24. aprīlī  Rīgā, Latvijas Zinātņu akadēmijā, Akadēmijas lauk. 1, 3. stāva konferenču zālē.
Konferences programma

*  *  *




Projekts
Ar 2014. gada 2. janvāri LU Latvijas Vēstures institūts sadarbībā ar APP Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru Eiropas Sociālā fonda programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” 1.1.1.2. aktivitātes ietvaros „Cilvēkresursu piesaiste zinātnei” ietvaros, uzsāka projektu „Arheoloģiskajos izrakumos iegūtā Latvijas antropoloģiskā materiāla paleopataloģiskā un molekulāri ģenētiskā izpēte” (vienošanās nr.: 2013/0039/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/038).
Informācija par projektu LVI mājas lapā.
*  *  *

Aktuāla vēstule
Varbūt mazliet novēloti, tomēr savā un kolēģu vārdā vēlos apliecināt institūta direktoram un pētniekiem  cieņu un atbalstu. Muzeja darbs nav iedomājams bez sadarbības ar institūtu gan ikdienā, izmantojot institūta izdotos pētījumus par Latvijas vēsturi, gan organizējot zinātniskās konferences, gan piedaloties institūta organizētajās konferencēs. Nepārvērtējams ir institūta t.s. Cēsu arheoloģiskās ekspediīcijas ieguldījums Cēsu pils un pilsētas viduslaiku vēstures izpētē. Uz Cēsu arheoloģiskā materiāla bāzes tapuši  un turpinās zinātniskie pētījumi, kuri nupat šoruden  prezentēti starptautiskā konferencē Cēsu muzejā, kuras darbā aktīvu dalību ņēma arī institūta direktors Guntis Zemītis. Konferencē blakus Latvijas zinātniekiem,  referēja Anglijas, Polijas un Lietuvas zinātnieki. Nevar taču būt, ka šādiem un līdzīgiem institūta darba rezultātiem nav nekāda nozīme, izvērtējot tā darbu.
Izsaku cerību, ka Latvijas Vēstures institūtam izdosies saglabāt savu statusu. Novēlu veiksmi uzsāktajā cīņā par pastāvēšanu, lai izveidojušos situāciju pavērstu tieši par labu institūta turpmākajai darbībai.
Dace Tabūne
Cēsu Vēstures un Mākslas muzeja vadītāja
27.01.2014.
*  *  *

LU Latvijas vēstures institūts gatavojas pāriet uz jaunajām Valsts nozīmes pētniecības centra telpām Kalpaka bulvārī 4. Institūta darba telpas būs pagalma piebūves 1. stāvā, administrācija aizņems atsevišķus kabinetus 2. stāvā, bet pagrabā, pēc tā izžāvēšanas, glabāsies bioarheoloģiskās krātuves materiāli. Pašreiz notiek darbs pie zinātniski darbinieku darba vietu aprīkojuma specifikācijas sagatavošanas un mēbeļu iegādes.
Informatīvais materiāls par Latviešu valodas, kultūrvēsturiskā mantojuma un radošo tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centra zinātnes infrastruktūras attīstību
 





*  *  *
Elektroniska publikācija:
Pētījumi par nemateriālo kultūras mantojumu (Bulgārija - Latvija) / Studies of Intangible Cultural Heritage (Bulgaria - Latvia). [Rīga:] LU Latvijas vēstures institūts, 2013 - 179 lpp. (pieejams: http://www.lvi.lv/lv/elektropubl_files/Nematerialais_kulturas_mantojums_Intangible_Cultural_Heritage_2013.pdf)




Igaunijas - Latvijas - Krievijas projekts "Arheoloģija, pašvaldības un sabiedrība: sadarbība arheoloģiskā mantojuma saglabāšanā"


Ar 2012. gada 1. maiju LU aģentūra "LU Latvijas vēstures institūts" uzsāk Igaunijas - Latvijas - Krievijas Pārrobežu sadarbības programmā "Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros 2007 – 2013" projekta  ERLI-191 "Arheoloģija, pašvaldības un sabiedrība: sadarbība arheoloģiskā mantojuma saglabāšanā" realizāciju. Projektu plānots īstenot 32 mēnešos līdz 2014.gada beigām. Kopējais projekta budžets ir 1 714 515,66 EUR jeb 1204968,46 Ls. Programmas līdzfinansējums  88,7 %  jeb  1520 731,16 EUR  (1068775,94 Ls) un partneru līdzfinansējums 11.3% jeb 193 784, 50 EUR (136192,52 Ls). Projekta vadošais partneris ir Tartu Universitāte. Projektā iesaistīti 9 partneri no Latvijas, Igaunijas un Krievijas.
Projekta galvenais mērķis arheoloģiskā mantojuma apzināšana un saglabāšana, pārrobežu sadarbības veicināšana arheoloģisko pieminekļu aizsardzības jomā, sabiedrības izpratnes veicināšana par arheoloģijas mantojuma aizsardzības un saglabāšanas nepieciešamību.
Informāciju par pārrobežu sadarbības programmu skatīt programmas tīmekļa vietnē: http://www.estlatrus.eu  un  EuropeAid sadarbības oficiālajā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/europeaid/index_en.htm.

Informācija par projektu programmas tīmekļa vietnē.

Informācija par projektu LVI mājas lapā.

Informāciju sagatavoja Antonija Vilcāne


* * *


Atjaunotā Latvijas Vēstures Institūta Žurnāla trešo desmitgadi uzsākot


      Pirms divdesmit gadiem, 1991. gada decembrī iznāca atjaunotā Latvijas Vēstures Institūta Žurnāla pirmais numurs. Atjaunotajam žurnālam tika izveidota redakcijas padome un redkolēģija. Laikā no 1991. līdz 1997. gadam žurnāla galvenais redaktors bija Jānis Graudonis, no 1998. gada līdz 2006. gadam Andris Caune. Kopš 2007. gadā žurnālu vada pašreizējie redaktori – galvenais redaktors Guntis Zemītis un atbildīgā redaktore Ineta Lipša. Visus šos gadus, neskatoties uz ekonomiskajiem satricinājumiem, žurnāls ir iznācis četras reizes gadā.
      Divdesmit gadi nesuši būtiskas izmaiņas gan valsts, gan zinātnes dzīvē. Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, zinātne, tai skaitā arī humanitārās zinātnes, aizvien vairāk integrējas vienotā Eiropas zinātnes telpā. Ievadot „Latvijas Vēstures Institūta Žurnāla” pastāvēšanas jauno desmitgadi, esam izvirzījuši uzdevumu žurnālā publicēt zinātniskos rakstus, kuru mērķis ir paplašināt un padziļināt zināšanas par procesiem un notikumiem, kas no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām norisinājušies, kā arī ietekmējuši norises Latvijas un pārējo Baltijas valstu teritorijā, vai notikuši ārpus tās, bet ir saistīti ar Latvijas un Baltijas reģiona pagātni.
      Esam veikuši izmaiņas žurnāla redkolēģijā. Turpmāk vairs nepastāvēs žurnāla redakcijas padome, bet paplašināta redkolēģija, kurā ir iekļāvušies starptautiski pazīstami zinātnieki no ASV, Čehijas, Igaunijas, Krievijas, Lietuvas, Polijas, Somijas, Zviedrijas. Redkolēģijas locekļi no Latvijas pārstāv LU Latvijas vēstures institūtu, Latvijas Universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti, Daugavpils Universitāti un Biznesa augstskolu Turība.
      Esam veikuši izmaiņas arī zinātnisko rakstu noformēšanā (skat. Vadlīnijas rakstu noformēšanā). Lūdzam žurnāla potenciālos autorus ar tām iepazīties un ievērot!
      Izsakām pateicību visiem līdzšinējās redakcijas padomes un redkolēģijas locekļiem, kuri piedalījās žurnāla veidošanā!

Galvenais redaktors
Prof., Dr. hist. Guntis Zemītis
Atbildīgā redaktore
Dr. hist. Ineta Lipša

* * *


LU Latvijas vēstures institūta darbības stratēģija 2010.-2016. gadam (.pdf, 918 Kb)

 LU Latvijas vēstures institūta 2010. gada publiskais pārskats (.pdf, 684 Kb)

Kalpaka bulvāris 4,
Rīga LV-1050
tālr.: 67034868
fakss: 67034510
lvi@lza.lv


LVI ŽURNĀLS


GRĀMATAS

Latvijas vēstures institūts dibināts ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 1936. gada 14. janvāra likumu. Institūts pastāvējis zem dažādiem nosaukumiem visus līdzšinējos gadus. Ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 176 un Latvijas Universitātes Senāta lēmumu Nr. 174 institūts ar 2006. gada 1. aprīli pārveidots par Latvijas Universitātes aģentūru "Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts".

Institūta galvenie pētniecības virzieni: Latvijas senvēsture; Latvijas iedzīvotāju etniskā un kultūras vēsture aizvēsturē un viduslaikos; Baltijas valstu etniskā vēsture; 20. gadsimta Latvijas vēsture; Latvijas iedzīvotāju tradicionālais dzīvesveids, nodarbošanās un ieražas; kultūrvēsturiskie pētījumi par Rīgu; bioarheoloģija; paleodemogrāfija; dendrohronoloģija. Zinātniskais personāls uz 2006. gada 1. janvāri: 56, no tiem habilitētie doktori - četri; doktori - 26.



   © 2022  LU Latvijas vēstures institūts        Mājas lapas veidotāji        Mājas lapa pēdējoreiz atjaunota: 22.06.2022.