|
|
 |
| ETNOLOĢIJAS NODAĻA | |||||
Materiāli par etnoloģiju:
|
|||||
|
|||||
Elektroniskās publikācijas par etnoloģijuEtnogrāfe, Dr. habil. hist., profesore Linda Dumpe. Biobibliogrāfija. Rīga: LU Latvijas vēstures institūts, 2015. (pieejams: http://www.lvi.lv/elektropubl_files/Izdevums_LDumpes_biobibliografija_170815.pdf) Pētījumi par nemateriālo kultūras mantojumu (Bulgārija - Latvija) / Studies of Intangible Cultural Heritage (Bulgaria - Latvia). [Rīga:] LU Latvijas vēstures institūts, 2013 - 179 lpp. (pieejams: http://www.lvi.lv/lv/elektropubl_files/Nematerialais_kulturas_mantojums_Intangible_Cultural_Heritage_2013.pdf) Apgādā "Zinātne" publicētās grāmatas par etnoloģijuGrāmatas var iegādāties apgāda "Zinātne" grāmatnīcā LZA augstceltnē Akadēmijas laukumā 1 un visās lielākajās Latvijas grāmatnīcās.  Jansone A. Austrumvidzemes rakstainie dūraiņi.- Zinātne, Rīga, 2014., 215 lpp. Šis ir 20. gs. otrās puses – 21. gs. sākuma Austrumvidzemes rakstaino dūraiņu (pirmavotu) krājums, kas rāda konkrētā laika un vietas adīšanas mākas attīstības līmeni. Austrumvidzemes materiāla izvēli noteica grāmatas autores savāktais materiāls etnogrāfu zinātniskajās ekspedīcijās (lauka pētījumos) Madonas rajona Ļaudonas un Mētrienas pagastā (2007. g.) un Krustpils novada Kūku un Variešu pagastā (2009. g.), kurās tika fiksēti 359 pāri adīto cimdu (dūraiņi, pirkstaiņi) un zeķu. No minētā vākuma izdevumā analizēti vairāk nekā 180 rakstainie dūraiņi, kas ļauj spriest par 20. gs. otrās puses un 21. gs. sākuma Austrumvidzemes adītāju radošās ieceres attīstības gaitu un rezultātiem. Grāmatas uzdevums ir: 1) saglabāt vēsturei (vēsturiskai atmiņai) 20. gs. otrās puses un 21. gs. sākuma Austrumvidzemē adīto rakstaino dūraiņu klāstu; 2) analizēt dūraiņu adīšanas tehnikas, rotājuma un krāsu zieda attīstību; 3) ieskicēt profesionālās lietišķās mākslas un tautas mākslas mijiedarbību šai nozarē, iezīmējot izmaiņu cēloņsakarības. SATURS Ievads.- 5. lpp. Dūraiņu rakstu attīstība.- 7. lpp. Dūraiņu adīšana.- 16. lpp. Dūraiņu valnis.- 18. lpp. Dūraiņu delnas raksti.- 25. lpp. Dūraiņu noraukums.- 31. lpp. Dūraiņu lietojums.- 31. lpp. Secinājumi.- 33. lpp. Atsauces.- 35. lpp. Saīsinājumi.- 36. lpp. Pielikums.- 37. lpp.  Jansone A. Rucavas rakstaino adījumu mantojums.– Rīga, Zinātne, 2011. - 200 lpp. (Grāmatā teksts latviešu un angļu valodā). Uz 21. gs. sākumu daudzās Rucavas mājās un vietējās nozīmes etnogrāfisko materiālu krātuvēs ir saglabājies ievērojams tradicionālo adījumu daudzums, kas ir sava laika liecinieki. Pētījums ir par Rucavā adīto cimdu un zeķu darināšanas, rotāšanas, pielietošanas attīstību 20. gadsimtā, sniedzot nelielu retrospektīvu ieskatu 19.gs. beigu materiālā un ieskicējot adījumu attīstības tendences 21.gs. sākumā. 2005.-2008. gados etnogrāfu zinātnisko ekspedīciju laikā Rucavas un Dunikas pagastos pētījuma autore fiksēja 67 pirkstaiņus, 85 dubultos cimdus, 39 dūraiņus un 30 adīto zeķu pāru un to daļas (vaļņi). No minētā vākuma izdevumā ievietoti 186 adījumu fotoattēli un 25 rakstu zīmējumi, kas līdz šim ir nepubliskots Rucavas adījumu materiāls, kas reālajā dzīvē atrodas Rucavā pašu īpašnieku vai darinātāju/adītāju lietošanā, bet aprakstu un fotoattēlu veidā glabājas LU Latvijas vēstures institūta Etnogrāfisko materiālu krātuvē. SATURS Ievads.- 6. lpp. Adījumu rakstu attīstība.- 10. lpp. Muzeju kolekcijas. 26. lpp. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja cimdu un zeķu kolekcija.- 26. lpp. Riharda Zariņa vākums (1909-1911) Krievijas Etnogrāfijas muzejā.- 30. lpp. Etnogrāfu zinātnisko ekspedīciju vākumi 2005.-2008. gadā. – 36. lpp. Dūraiņi un dubultie cimdi. – 38. lpp. Cimdu forma.- 40. lpp. Adījumu krāsa.- 44. lpp. Dūraiņu un dubulto cimdu raksti.- 48. lpp. Pirkstaiņi.- 56. lpp. Zeķes.- 66. lpp. Apdāvināšanās tradīcijas.- 76. lpp. Secinājumi.- 82. lpp. Saīsinājumi.- 86. lpp. Atsauces un piezīmes.- 86. lpp. Pielikums/attēli Dubultie cimdi.- 95. lpp. Dūraiņi.- 137. lpp. Pirkstaiņi.- 149. lpp. Zeķes.- 179. lpp.  Jansone A. TLMS „Auseklītis” - Carnikavas novada kultūrvēsturē.- Rīga, Zinātne, 2011.- 97 lpp. Carnikavas novada unikālā un krāšņā daba, jūras un Gaujas tuvums vienmēr rosinājis iedzīvotājus radošām aktivitātēm, te lepojas ar novada ļaudīm, kuru talants un darbs ir bagātinājis Latvijas tradicionālās kultūras mantojumu. Izdevums veltīts Carnikavas novada Tautas lietišķās mākslas studijas “Auseklītis” audēju un rokdarbnieču devumam novada kultūrvēstures veidošanā. Studija savos 46 darbības gados ir bijusi cieši saistīta ar latviešu tautas tradicionālo dzīvesziņu, Vidzemes kultūrvēsturisko apgabalu, laikmeta ietekmēm un vispārcilvēciskām vērtībām. Praktiski visus Carnikavas audēju un rokdarbnieču darbības virzienus no pašiem kolektīva pirmsākumiem, balstoties uz savām zināšanām, pieredzi un radošo potenciālu, noteica katra no “Auseklīša” vadītājām (Genija Drulle, Ārija Cekule un Zane Ulmane), bet, tā kā ģeogrāfiski Carnikava atrodas Vidzemē, tad arī darbos vairāk tiek akcentētas šim kultūrvēsturiskajam apgabalam raksturīgās tekstiliju darināšanas tradīcijas un krāsu salikums. SATURS Ievads. - 7. lpp. Lietišķās mākslas attīstība Latvijā un Carnikavas TLMS “Auseklītis” . – 9. lpp. TLMS “Auseklītis” vēstures griezumā .- 14. lpp. TLMS “Auseklītis” pēdējo 20 gadu darbība .- 36. lpp. TLMS “Auseklītis” izstāžu darbība .- 44. lpp. Veiksmīgākie TLMS “Auseklītis” dalībnieču pēdējo gadu jaunrades darbi .- 79. lpp. Nobeigums .- 82. lpp. TLMS “Auseklītis” dalībnieces 2010./2011. gada sezonā .- 83. lpp. The role of the Auseklītis Folk Applied Art Studio in the cultural history of Carnikava County. Summary .- 88. lpp.  Jansone A. Tautas tērpa krekli Vidzemē 19. gs. - Rīga: Zinātne, 1999. - 143 lpp., il., 2 lp. kr. il. Izdevums paredzēts rokdarbniecēm, kā arī plašam lasītāju lokam, kas interesējas par latviešu tautas mākslu, etnogrāfiju un kultūras vēsturi. Grāmatā dota 19. gs. un 20. gs. sākuma tautas tērpa krekla vēsturiskā attīstība, sīki izanalizētas Vidzemes kultūrvēsturiskā apgabala tradicionālā tautas tērpa kreklu piegriezuma konstrukcijas, rotājumu kompozīcija un to izpildījuma tehnikas, kā arī skaidrota kreklu sašūšanas tehnoloģija. Atsevišķā nodaļā sniegti 45 Vidzemes tradicionālo sieviešu un vīriešu rotāto linu kreklu sīki tehniskie zīmējumi un to darināšanas apraksti, lai ikviena rokdarbniece varētu sev pašūt etnogrāfiski pareizu izvēlētā apvidus kreklu. SATURS Ievads.- 3. lpp. I nodaļa. Vidzemes tautas tērpa krekla vēsturiskā attīstība 19. gs. un 20. gs. sākumā.- 5. lpp. II nodaļa. Vidzemes kreklu piegriezumu varianti.- 10. lpp. III nodaļa. Kreklu sašūšanas tehnoloģija.- 16. lpp. IV nodaļa. Krekla rotāšana.- 19. lpp. V nodaļa. Rotājuma dūrieni.- 29. lpp. VI nodaļa. Dažādu Vidzemes novada tautas tērpa kreklu darināšana.- 37. lpp. Pielikums. Grāmatā publicēto Vidzemes pagastu kreklu saraksts.- 137. lpp. Avoti un literatūras norādes.- 138. lpp. 19 century shirts of the traditional folk costume in the Vidzeme region.- 141. lpp.  Jansone A. Dvieļu rotāšanas tradīcijas Latvijā. 19. gs. 2. puse – 20. gs. = Traditions of Adorning Towels in Latvia (2nd half of the 19th cent. – 20th cent.) - Rīga: Zinātne, 2001.- 131 lpp.. il. Grāmatā (latviešu un angļu valodās) aprakstīta rotāto (19.-20.gs.) dvieļu izšuvumu vēsture Latvijā. Liela uzmanība pievērsta dvieļu lietošanas tradīcijām, kas vēl joprojām ieņem nozīmīgu vietu mūsu tautas sadzīvē. Vēsturiskā secībā aplūkota arī rotāto dvieļu aušana un dvieļu galu apdare. Pielikumā 94 dvieļu fotogrāfijas no Latvijas vēstures institūta etnogrāfu zinātnisko ekspedīciju materiāliem. SATURS Ievads.- 5. lpp. Dvieļu darināšanas un lietošanas tradīcijas.- 7. lpp. Pūra dvieļi.-7. lpp. Bēru dvieļi.- 10. lpp. Dvieļu darināšana.- 11. lpp. Dvieļu galu apdare.- 18. lpp. Dvieļu izšuvumu motīvi un kompozīcija.- 23. lpp. Preface - 42 p. Traditions of Making and Using Towels - 44 p. Dowry Towels – 44 p. Coffin Towels – 47 p. The Process of Making Towels – 48 p. Trimming Towels Ends – 50 p. Motives and Compositions of Towels Embroideries – 54 p. Avoti un literatūras norādes. - 113. lpp. Sources and References - 113 p. Tekstā publicēto attēlu saraksti. - 117. lpp. Captions of Figures Published in the Text – 119 p. Attēlu saraksti pielikumā. - 121. lpp. Captions of Photoes Published in Supplementary Sheets – 125 p.  Jansone A. Rotātās telpu tekstilijas Latvijā. 19.gs. beigas – 20.gs. - Rīga: Zinātne, 2004. - 227 lpp., il. Grāmata (latviešu un angļu valodā) ir iecerēta kā izšuvumu un rokdarbu vēsture Latvijā 19. gs. beigas – 20. gs. Pētījuma pirmajā nodaļā ir rādīts rokdarbu tehniku paguves process Latvijā divu gadsimtu garumā. Tajā ir vispusīgi atspoguļota rakstraudžu izšūšana un organizētā izšuvēju apmācības gaita Latvijā. Otrā nodaļa ir veltīta rotātām telpu tekstilijām – telpu iekārtas audumiem (galdautiem, dvieļiem, grīdsegām, sienas segām, aizkariem). Trešā nodaļa ir par gultas drēbju audumiem (palagiem, dienas segām, spilvendrānām, dīvānspilveniem), to attīstības gaitu un daudzveidību Latvijā. SATURS Ievads.- 7. lpp. 1. nodaļa. Izšūšanas pamācības gaita Latvijā.- 12. lpp. Rakstraudžu izšūšana.- 12. lpp. Balto darbu rakstraudži.- 13. lpp. Tillā izšūtie rakstraudži.- 14. lpp. Krāsaino motīvu rakstraudži.- 14. lpp. Klājdūrienu rakstraudži.- 17. lpp. Rakstu zīmēšana ar roku.- 18. lpp. Organizētā izšuvēju apmācība.- 21. lpp. Rokdarbu veikali.- 21. lpp. Rokdarbu izdevumi (literatūra).- 22. lpp. Speciālās skolas.- 26. lpp. Latviešu tautas lietišķās mākslas attīstība mūsdienās.- 32. lpp. 2. nodaļa. Telpu iekārtas audumi.- 56. lpp. Galdauti.- 56. lpp. Baltie galdauti.- 58. lpp. Rišeljē galdauti.- 59. lpp. Kumodes drānas.- 60. lpp. Tamborētās galdsegas.- 60. lpp. Adītās galdsegas.- 60. lpp. Uz rāmja veidoti galdauti.- 61. lpp. Krāsaini rotātie galdauti.- 61. lpp. Krāsaini rotātās sedziņas.- 61. lpp. Dvieļi.- 107. lpp. Dvieļu galu apdare un rotājums.- 107. lpp. Dvieļu izšuvuma motīvi un kompozīcija.- 108. lpp. Grīdsegas.- 137. lpp. Sienas segas.- 148. lpp. Aizkari.- 168. lpp. Logu aizkari.- 169. lpp. Durvju aizkari.- 170. lpp. Virtuves aizkari.- 170. lpp. 3.Nodaļa. Gultas drēbju audumi (Gultas klājumi).- 181. lpp. Palagi.- 181. lpp. Dienas segas.- 184. lpp. Spilveni. Guļamspilveni un dīvānspilveni.- 205. lpp. Noslēgums.- 226. lpp.  Jansone A. Dzīvā cimdu un zeķu adīšanas tradīcija Vārkavā. - Rīga: Zinātne, 2008. - 128 lpp., il. (Grāmatā teksts latviešu un angļu valodā). 20.-21.gs. latviešu tautas lietišķajā mākslā adīšana ir pats masveidīgākais rokdarbu žanrs. To lielā mērā nosaka samērā vienkāršā tehnika, viegli pieejamais materiāls un adījumu piemērotība mūsu klimatiskajiem apstākļiem. Vairāku gadsimtu laikā Latvijas teritorijā ir izveidojušās bagātas adījumu darināšanas, rotāšanas, valkāšanas un dāvināšanas tradīcijas, kas rod praktisku un mentālu pielietojumu vēl šodien. Daudzviet cimdus un zeķes darina kā dāvanu vai pateicību radiem un draugiem, ko dāvāt konkrētā dzīves gadījumā. 21. gs. etnogrāfiskajos vākumos fiksētais materiāls rāda galvenokārt jaunāko adījumu kultūras slāni, t.i., 20. gs. beigu un mūsdienu darinājumus. Vārkavā esot dzīvai tradīcijai „dalīt pūru” kāzās, pat vienās mājās izdevās fiksēt 40 pāru lielu cimdu pūru, ko dalīt kāzās vīra radiem. Albumā tiks publiskots viss šis sarūpētais pūrs. Vērības cienīga ir arī Vārkavas rakstaino zeķu adīšanas tradīcija. Albumā tiks analizēti cimdi un zeķes pēc to pielietojuma, izmantotā materiāla, izpildījuma tehnikām, rotājošā raksta un krāsu salikuma. SATURS Ievads. – 5. lpp. Vārkavas adījumi. - 12. lpp. Atsauces. - 43. lpp. Pūra cimdi. - 49. lpp. Dūraiņi.- 71. lpp. Sēriju cimdi.- 99. lpp. Pirkstaiņi.- 105. lpp. Zeķes.- 111. lpp.  Jansone A. Krustpils villaines. Kultūrvēsturisks pētījums par izšūtajām Krustpils tipa villainēm Austrumlatvijā (18.gs. beigas – 19. gs. pirmā puse). [Krustpils-type villaines. A cultural Historical research on embroidered Krustpils-type villaines in Eastern Latvia. (Late 18th – first half of the19th century).] - Rīga, Zinātne, 2012. -263 lpp. (Grāmatā teksts latviešu valodā ar angļu valodas kopsavilkumu). Līdz šim kultūras vēsturē nav mēģināts skaidrot apģērba attīstību Latvijas teritorijā, tostarp Krustpils tipa izšūto villaiņu rašanās, pastāvēšanas laiku un apstākļus, nav analizēta Eiropas mākslas stilu ietekme uz latviešu tautas mākslu. Lai rastu vismaz daļu atbilžu uz daudzajiem jautājumiem, pētījuma autore ir apzinājusi nosacīti visas līdz mūsdienām Latvijas muzeju kolekcijās saglabātās 19. gs. pirmās puses Krustpils tipa villaines, kā arī dažādos laikos un dažādā izzināšanas līmenī savāktos materiālus. Pētījuma hronoloģiskos ietvarus (18. gs. beigas – 19. gs. pirmā puse) noteica Latvijas muzeju kolekcijās u. c. avotos saglabātais materiāls. Grāmatas pielikumā ir ievietotas 42 autores apzinātās 18. gs. beigu – 19. gs. pirmās puses Krustpils tipa villaines. Tas ir sava veida līdz mūsdienām saglabāto Krustpils tipa izšūto villaiņu katalogs ar vēsturiskā materiāla fotoattēliem, precīzi izzīmētām kompozīcijām un tehniskiem aprakstiem. Saturs Ievads - 6 I. Avoti un literatūra - 8 Lietiskie pieminekļi - 8 Rakstītie avoti - 11 Ikonogrāfiskais materiāls -15 Privātpersonu vākumi - 21 Literatūra - 24 II. Laikmets un Krustpils tipa izšūto villaiņu ģeogrāfija - 38 III. Iespējamie Krustpils tipa villaiņu prototipi - 43 IV. Plecu segu forma Austrumlatvijā - 50 Garenās vilnas plecu segas - 51 Kvadrātveida vilnas plecu segas/lielie lakati - 53 Nātnās plecu segas - 58 Plecu brunči/sedzamie brunči - 59 V. Austrumlatvijas plecu segu nosaukumi - 61 VI. Krustpils tipa villaiņu satura analīze - 73 Plecu segu darināšana - 73 Pamata audums - 73 Rotājuma kompozīcija - 74 Izšuvuma ornaments - 78 Izšuvuma dūrieni - 83 Izšuvuma krāsas - 86 Plecu segu valkāšanas tradīcijas un lietojums - 90 Praktiskā un dekoratīvā funkcija - 90 Plecu segu uzglabāšana un tālāk izmantošana - 92 Secinājumi - 98 Saīsinājumi - 101 Krustpils-type villaines. A cultural historical research on embroidered Krustpils-type villaines in eastern Latvia (late 18th–first half of the 19th century). Summary - 102 Katalogs - 110 Krustpils tipa villaines ar celiem - 111 Krustpils tipa villaines bez celiem - 185  Jansone A. Atkal dzimtenē. Aleksandras Dzērvītes mūža devums latviešu lietiškās mākslas attīstībā trimdā. [Back Home Again. Aleksandra Dzērvīte and the development of Latvian Crafts in Exile.]- Rīga, Zinātne, 2013. -167 lpp. (Grāmatā teksts latviešu un angļu valodā). Izdevums veltīts māksliniecei, daiļamatniecei un pedagoģei Aleksandrai Dzērvītei, kas visu mūžu veltījusi latviešu tautas mākslas tradīciju apguvei, īpatnēji latviskā saglabāšanai un nodošanai nākamajām paaudzēm. Saturs: Ievads - 7 I Raduraksti (sagatavojusi R. Kalniņa) - 10 II A. Dzērvītes daiļrade - 28 III A. Dzērvītes publikācijas par lietišķo mākslu - 42 IV A. Dzērvīte un latviešu tautas tērps - 56 V Krustpils tipa villaines - 66 V.I. A. Dzērvītes zīmētās villaiņu skices - 76 VI A. Dzērvītes oriģinālo kompozīciju skices un piezīmes - 94 VII A. Dzērvītes rokdarbu katalogs - 100 VIII A. Dzērvītes manuskripts “Rokdarbu metodika” ..128 Nobeigums - 158 A. Dzērvītes nozīmīgāko publikāciju saraksts - 160 Saīsinājumi - 167  Aija Jansone, Dagnija Kupče. Piebalga ir, bija un būs. Piebaldzēnu ģērbšanās kultūra 19. gadsimtā Vēverīšas, Cēsis. 2014., 183 lpp. Lai papildinātu mūsu zināšanas par apģērba attīstību Piebalgā, respektējot iepriekšējo paaudžu pieredzes kopumu un klāt nākušos nepubliskotos avotus, Latvijas kultūras vēsturē šis ir pirmais starpdisciplinārais zinātniski praktiskais pētījums par piebaldzēnu ģērbšanās kultūru 19. gadsimtā. Pētījuma hronoloģiskie ietvari ir izmantoto avotu nosacīti, materiāls tiek skatīts kontekstā ar tā laika procesiem Eiropā, attīstības likumsakarības konstatētas uz savākto materiālu bāzes. Materiāla analīzei izmantotas tādas pētniecības metodes kā salīdzinoši vēsturiskā, retrospektīvā – rekonstrukcijas un etnogrāfisko ekspedīciju vākumi. Apģērbam attīstoties un pilnveidojoties, arī Piebalgā 19. gadsimtā ieviesās jauni materiāli, jaunas apģērba piegriezuma formas un rotāšanas paņēmieni, apritē ienāca jauni apģērba gabali, kas pilnīgi mainīja līdz tam novadā pastāvošo ģērbšanās kārtību. Pētījuma I nodaļā „Avoti un literatūra” analizēti lietiskie (muzejos saglabātie priekšmeti), rakstītie avoti (pierakstītās ziņas) un 18.–19. Gadsimta mijas Piebalgas apģērbu zīmējumi, kā arī speciālā literatūra; II nodaļā „Apģērba audumi” skatīta šauro un plato apģērba audumu darināšana un to daudzveidība;III nodaļā „Sieviešu apģērbs Piebalgā” materiāls sniegts pa konkrētā laika apģērba komplektiem un apģērba daļām, kas analizētas to attīstības secībā; IV nodaļā „Vīriešu apģērbs Piebalgā” rādīta vīriešu apģērba daļu daudzveidība, akcentu liekot uz piegriezuma attīstību. Grāmata ilustrēta ar oriģinālo zīmējumu reprodukcijām, mākslinieces Andas Nordenas veidotām skicēm, aušanas darbnīcas „Vēverīšas” un Vecpiebalgas audēju kopas atdarinātām Piebalgas tautas tērpu daļām (krekli, brunču audumi, jostas, galvassegas, cimdi, zeķes utt.) un apģērba kārtu rekonstrukcijām. Saturs Ievads - 7 I Avoti un literatūra - 11 Lietiskie avoti - 12 Rakstītie un vizuālie avoti - 14 Speciālā literatūra - 22 II Apģērba audumi - 33 Šaurie audumi - 38 Platie apģērba audumi - 40 Kreklaudumi - 40 Bikšu audekli - 41 Brunču audumi - 42 Priekšautu audekli - 49 Plecu segu audumi - 50 Mājausto lakatu audumi - 52 Mutautu audumi - 52 Virsdrēbju audumi - 53 Kažoki - 54 III Sieviešu apģērbs Piebalgā - 57 Pilnie apģērba komplekti - 59 Sieviešu krekli - 62 Brunči - 67 Plecu segas - 78 Sieviešu galvassegas - 85 Virsdrēbes - 96 Jakas un ņieburi - 96 Priekšauti - 97 Mutauti - 99 Kāju āvums - 100 19. gs. otrās puses kostīmi, kostīmkleitas un veļa - 103 Apakšbrunči - 106 Cimdi - 107 Piebalgas sieviešu 19. gs. otrās puses apģērba rekonstrukcijas - 111 IV Vīriešu apģērbs Piebalgā - 129 Krekls - 130 Vīriešu virsdrēbes - 132 Garie svārki - 133 Manteļi (mēteļi) - 137 Kažoki - 138 Pusgarie svārki - 140 Īsie svārki - 143 Vestes - 144 Kaklauti - 145 Bikses - 146 Roku un kāju āvumi - 149 Vīriešu galvassegas - 151 Piebalgas vīriešu 19. gs. apģērba rekonstrukcijas - 155 Kopsavilkums - 159 Piebalga is, was and will be. Summary - 163 Pielikums. Krekli - 169 |
|||||