Etnogrāfisko materiālu krātuve  


Adrese: Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas ēkā, Rūpniecības ielā 10., 114. telpā, Rīgā, LV-1010
Apmeklētāju pieņemšanas laiks: iepriekš piesakoties pa tālruņiem 26809527; 67033951 vai e-pastu

 

Krātuves vadītāja: Lilita Vanaga, Dr. hist. h. c.
tālr. 26809527, e-pasts: livanaga@gmail.com
Ilze Ulmane
krājuma glabātāja

Apraksts


LU Latvijas vēstures institūta Etnogrāfisko materiālu krātuvē (EMK) atrodas pašlaik plašākais rakstīto etnogrāfisko ziņu krājums par tradicionālo kultūru. Tā ir unikālu un daudzveidīgu kultūrvēsturisku materiālu kopa, ko veido Latvijas vēstures institūta zinātnieku etnogrāfiskajās ekspedīcijās kopš 1947.g. uzkrātie ekspedīciju materiāli - lauka pieraksti, grafiskie materiāli, fotonegatīvi, fotogrāfijas, dokumenti un dokumentu kopijas. EMK materiāli tiek izmantoti kā pirmavoti LVI, kā arī citu zinātnisko, kultūras un izglītības iestāžu darbinieku un studentu zinātnisko darbu sagatavošanai.

EMK glabājas (galvenokārt) materiāli par tautas tradicionālo materiālo kultūru un dzīvesveidu Latvijas laukos, piemēram - tautas celtniecību, mājas iedzīves priekšmetiem, darba rīkiem, lauku transporta līdzekļiem, audumiem, apģērbu, uzturu, dažādiem nodarbošanās veidiem - zemkopību, lopkopību, amatniecību, zveju utt. Atrodami materiāli, kas raksturo ģimenes un gadskārtu tradīcijas, tautas lietišķo mākslu un vēl daudzas citas jomas.

Ekspedīciju plašo ģeogrāfiju un norises laiku varat iepazīt Fondu sarakstā.

Datu meklēšanas ērtībām online elektroniskie rādītāji sistematizēti pēc kultūrvēsturiskajiem reģioniem: Vidzeme, Kurzeme, Zemgale (kopā ar kultūrvēsturisko Augšzemi/Sēliju), Latgale. Rādītāji palīdzēs Jums atrast, kurā konkrētā (bijušajā) apriņķī, rajonā, pagastā, mājā un par kādu tēmu ir vākti materiāli.

Ar detalizētāku informāciju un pašiem materiāliem aicinām iepazīties mūsu krātuvē uz vietas, atbilstoši LU aģentūras ''LU Latvijas Vēstures institūts'' Etnogrāfisko materiālu krātuves (EMK) izmantošanas noteikumiem. Laipni lūdzam interesējošos jautājumus sūtīt arī uz krātuves e-pastu: livanaga@gmail.com.


Etnogrāfisko materiālu krātuves fondu saraksts
("MS Word", 91 Kb)


VIDZEME - Etnogrāfisko materiālu krātuves fondu rādītājs, papildināts 2021
("MS Excel",  1,8 Mb)


KURZEME - Etnogrāfisko materiālu krātuves fondu rādītājs, papildināts 2021
("MS Excel",  748 Kb)


LATGALE - Etnogrāfisko materiālu krātuves fondu rādītājs, papildināts 2021

("MS Excel",  2,2 Mb)


ZEMGALE (t. sk. SĒLIJA)  - Etnogrāfisko materiālu krātuves fondu rādītājs, papildināts 2021
("MS Excel",  1,0 Kb)


Mājausto audumu paraugu saraksts
("MS Excel", 337 Kb, 24.11.2008.)


 No EMK fotonegatīvu kolekcijas: kultūras nami 1950. – 1960. gados

Paskaidrojumi un saīsinājumi


Atkarībā no ziņām, kādas jāatrod (piemēram, materiāli par kādu LR laika (līdz 1940.g.) apriņķa vai pagasta teritoriju, kādām noteiktām mājām, tēmu u.c.), pagaidām iesakām izmantot vienkāršākos meklēšanas paņēmienus Excel tabulā (Data -Filter - Auto Filter).

Lai atvieglotu orientēšanos 20. gadsimta otrās puses administratīvi teritoriālā dalījuma izmaiņās un vieglāk atrastu interesējošo vietu, ekspedīciju laikā fiksētajām mūsdienu robežām bieži vairs neatbilstošajām adresēm (piemēram, rajons, dažreiz - arī ciema padome, kolhozs u.c) pievienojam norādes uz LR laika apriņķi un pagastu. Piemēram, EMK 4.fonda 2384. un 2394.vienība sniedz statistiskas ziņas par iedzīvotājiem mūsdienās vairs neeksistējošā Gaujienas rajona Azandas ciema padomes teritorijā 1954.gadā. Šī teritorija Latvijas Republikas laikā atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā.

EMK fondu vienība ar atsevišķu numuru (skatīt: Nr.) apzīmē: dažāda apjoma aprakstu par noteiktu tēmu (apzīmējums - a), fotogrāfiju (f), plānu vai skici (p), zīmējumu (z), karti (k), auduma paraugu (o) - skatīt: Materiālu veids. Aicinām sūtīt savas atsauksmes un ierosinājumus par meklēšanas iespējām pašreiz izmēģinājuma versijā publicētajos fondu rādītājos!


Ko nozīmē EMK fondu daudzie numuri? 


Ieskatam: Daži piemēri no ekspedīciju materiāliem par fondu katalogā minētajām tēmām:

 

Tēma: CELTNIECĪBA

E2,722_Aknīstes raj. Gārsenes c. (bij.Ilūkstes apr. Gārsenes pag.), Zimbļu sādža.Medņi _Klētiņa._1952.g. ekspedīcija                    


Tēma: LOPKOPĪBA                       

E 20, 4125 _ Pirmā ganu diena. _Jēkabpils raj. Sēlpils. 1949.

 

Tēmas: AMATNIECĪBA / MĒBELES / ISTABAS IEKĀRTOJUMS

E 3,853 _ Cēsu raj. Raunas c., ‘’Eglītes’’. Galdnieks Jānis Priedītis, dzim.1885.g.,visas attēlā redzamās mēbeles izgatavojis 1920.-1930.gados. 1953.g. ekspedīcija

 

 Tēma: TEKSTILIJAS

  E 4, 2147 _ Gaujienas raj. Abrupes c. [bij. Cēsu apr. Jaunpiebalgas pag.] ‘’Mazrītiņi’’’.

Ap 100 gadus vecu Piebalgas brunču audums. 1954.g. ekspedīcija


    

   

Mājausto audumu paraugi

 

Tēma: UZTURS 

"Tēvs mans ēda ļoti vienkārši, tad vēl nebij tā ne ievārījumi, ne sviests tik daudz. Tēvs uz mums bērniem , rājās: "ko jūs izlepuši, uz biezpienu vēl zapti virsū!’’

Smalkus ēdienus, kā smalkmaizes un tml., gan nekāroju, bet man vajag reņģi un sviestmaizi, īstu rupjmaizi un piedzert pienu ar. Mans tēvs teica: "Cūka arī nebarojas no bīdeļmiltiem. No tiem saglumē tik māga."

Agrāk daudz zivis, tepat Salacā ķertas, ēdām vimbas, līdakas. Tagad zivis ļoti maz palikušas. Staiceles un Mazsalacas fabrikas bojā ūdeni. Liels aizsprosts pie Staiceles un pie dzirnavām, tur nav ierīkotas zivju trepes. Agrāk daudz reņģes, tagad mazāk, nedabū pirkt. Tagad gaļu ēdam vairāk kā reņģes."_ E 12, 2885_ Limbažu raj. Mērnieku p/n (bij. Valmieras apr. Ainažu pag.), Rungas_Ziņas sniedza _E. Bernhards,dz.1898.g. _1957.g. ekspedīcija

 "Visu nedēļu bija jāiet uz muižu. Pirmdienā kā aizgāja, sestdienā nāca mājā. Ēdiens bija jāņem līdzi visai nedēļai. Ko tad deva līdz? Divus kukuļus maizi (tā nedēļas norma), kubuls ar kartupeļu biezputru un muciņa ar skābpienu uz pleca. Tā stāstīja mans tēvs Ansis Bernhards, kad viņam 18 gadus vecam bijis jāiet uz muižu kalpot." _E12,2886_ Limbažu raj. Mērnieku p/n (bij. Valmieras apr. Ainažu pag.), Rungas_Ziņas sniedza _E. Bernhards,dz.1898.g. _1957.g. ekspedīcija

E 20, 7126 _Maizes cepšana_Jēkabpils raj. Sēlpils pag. 1949.g.

 

Tēma: TRADĪCIJAS / ĢIMENES IERAŽAS / KĀZAS

"Kāzas kolhoznieki vēl svin 3 dienas, kā agrāk. Uz reģistrēšanos un baznīcu braucieni nenotiek. Reģistrēties brauc "pazagšus”. Kad sareģistrējušies, tad rīko kāzas. Ēd, dzer, dzied un priecājas. Trešā  kāzu diena ir "atvadu diena”. Tad, pa vecam paradumam, vāra kāpostus, pret kuriem kāzinieki visādi cīnās: zog katlus, aizbāž skursteni un citādi ālējas." _E2, 290_ Neretas raj. ,Rites c. [bij. Jēkabpils apr. Rites pag.], Staļina v.n. l/a. Pierakstīja: J. Niedre 1952.g.

 

Tēmas: ĢIMENE / KOLHOZS

"I brigādes lopkope Sofija [….] dzīvo lopkopības fermu tuvumā kāda bijušā budža mājās. Citu ģimenes locekļu viņai nav, atskaitot 4 gadus veco Pēterīti. No rītiem Pēterītis guļ līdz 9 vai 10 viens pats istabā. Kad uzceļas, māte viņu paēdina un ņem līdzi visās darba gaitās: pie teļu kopšanas, lopkopības fermas sakņāju ravēšanas, pie govju slaukšanas un citiem fermas darbiem. Tādos gadījumos Pēterītis novietojas kaut kur klusā vietiņā un rotaļājas. Māte viņu atkal un atkal uzrauga, apsauc. Dienas vidū – turpat mātes darba vietā Pēterītis atpūšas – noguļ." E_2,272_Neretas raj., (Bij. Jēkabpils apr. Neretas pag.) L/a "Oktobra  30 gadi", I brigāde. J. Niedres vērojumi. 1952.g. 2. jūlijs

 

Tēma: RELIĢIJA

"Kolhoznieku vairums ir katoļi, kas vēl ievēro visus baznīcas notikumus un ritus. Ik svētdienu iet klausīties mesas, katoļu baznīcas svētku dienās darbā neiet. Sākumā kolhozā katoļu svinību svinētāju ietekme pat ir bijusi tik liela, ka valdē iekļuvis viens ticīgais, kas stipri vien traucējis darbu. Tagad tas no valdes locekļa pienākumiem atbrīvots. " _E 1, 171 _ Bauskas raj. Bārbeles c. [bij. Bauskas apr. Bārbeles pag.],l/a "Zieds". Pierakstīja: J. Niedre.1951.g.

 

Tēma: KOLHOZS

E 1, 32_ Bauskas rajons. Planītes ciema padome, [Bij. Bauskas apr. Īslīces pagasts], Ļeņina [v.n.] lauksaimniecības artelis. _1951.g. ekspedīcija

"Kolhoza darbus aizvien veic paši kolhoznieki, savlaicīgi un pēc plāna. Vienīgi pavasarī cukurbiešu kaplēšanas laikā un rudenī, ražas novākšanas laikā pieņem sezonas strādniekus, kuriem algu izmaksā skaidrā naudā un daļu izsniedz produktos.

Tā patlaban kolhoza dārzā un pagalmā (?) dzirdama jauka dziedāšana. Tur sapulcējušās lietuvietes, galvenokārt no Žeimes, kas ir apm. 12-15 km no kolhoza. Viņas gaida valdes ēkā ierodamies kolhoza priekšsēdētāju, lai varētu salīgt cukurbiešu retināšanas darbā [skat. attēlu]  . Apmaksa šeit ir laba un lietuvietes labprāt kādu nedēļu "pazūd" no saviem kolhoziem, lai piepelnītu kādu lieku grasi. Par 1 sieka vietas kaplēšanu un izretināšanu (pirmo reizi) maksā 50 rubļus un 1 kg cukura. 1 sieka vieta = 1238m2 , 8 sieka vietas =1 ha.

Lietuvietes ir lielas dziedātājas, atpūšoties un tāpat arī kaplējot, viņas dzied, galvenokārt "uz balsīm". Kaut arī viņas bieži  vien ir katra no sava ciemata un nav pazīstamas, ātri vien sadraudzējas un saskaņo savas balsis. Dziesmiņu noskaņa ir sērīga, dzied galvenokārt lietuviešu tautas dziesmas, arī krievu tautas dziesmas." (Ekspedīcijas dalībnieces A.Krastiņas vērojumi)

Cukurbiešu retinātājas. EMK, 32. filma, 10.kadrs

"L/a "Oktobra 30 gadi" puse spēcīgo cilvēku atrodas fermā pie lopiem, īpaši sievietes. Tas tālab, ka fermās darbi nav mehanizēti un sievietēm jāveic visi smagie darbi. Slaucējas ir 12 sievietes, pašas spēcīgākās, bet viņas nevar nostrādāt ilgāk kā 3 gadus. Mocās ar roku sāpēm, tās sapampst un tad jāiet kā invalīdam no darba prom.

Traktoristu l/a ir diezgan. Katru gadu apmāca pietiekamu skaitu jauniešu. Uz katra (no 3 kolhozam piedalītajiem) traktoriem strādā visās maiņās. Traktoristi vīrieši, bija sagatavotas 2 sievietes, bet neveiksmīgi. Ar jauniešiem atkal tas sliktums, ka tiem drīz jāiet kara klausībā. Pašlaik kā piekabinātāji 3 jaunieši no 16 gadiem." _E 2, 270 _Neretas rajons. (Bij. Jēkabpils apr. Neretas pag.) L/a "Oktobra  30 gadi" . Ziņas sniedza: J. Binats, 62 g.v.; zirgkopis. Pierakstīja: J. Niedre. 1952.g. 27. jūnijs




LU aģentūras ''LU Latvijas Vēstures institūts'' Etnogrāfisko materiālu krātuves (EMK) izmantošanas noteikumi


1. EMK apkalpo LU Latvijas vēstures institūta zinātniskos darbiniekus, kā arī Latvijas un ārvalstu fiziskas un juridiskas personas (turpmāk - lasītājus), kuru pētnieciskā darbība nav pretrunā ar Latvijas Republikas likumdošanu un ar likumu aizsargātajām valsts un pilsoņu interesēm.

2.Lai saņemtu atļauju darbam EMK, jāiesniedz LVI direktoram adresēts iesniegums (oficiāla vēstule), kurā norādīts lasītāja vārds, uzvārds, darba vieta, ieņemamais amats, zinātniskais grāds, pētījuma tēma un tās hronoloģiskās robežas, pētījuma mērķis.

3. Lasītājiem izsniedz EMK esošos pieprasītos materiālus atbilstoši pētījumu tēmām, ievērojot konkrēto materiālu specifiku (saistībā ar zinātniskā darba autortiesību nodrošinājumu, privātpersonu privātās dzīves datu aizsardzību); nodrošina materiālu kopēšanas iespējas.

4. Lasītājiem izsniedz tikai uzskaitītus, aprakstītus un sakārtotus dokumentus labā fiziskā stāvoklī. 5. Lasītāja pienākums ir atbildēt par savās publikācijās un zinātniskajos darbos sniegtās informācijas atbilstību izmantotajiem EMK materiāliem, norādīt izmantoto materiālu glabāšanas vietu un pilnu atsauci ( EMK nosaukums, fonda numurs un reģistrētās vienības numurs).

6. Lasītājam aizliegts:
7. EMK ir tiesības:




   © 2022  LU Latvijas vēstures institūts        Mājas lapas veidotāji