Jauno laiku sākumā strauji dažādojās arheoloģisko avotu klāsts, kas arheologam prasa zināšanas tādās sfērās kā etnogrāfija, medicīnas, militārā, industrijas vēsturē un būvvēsturē.

LU 82. starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros 9. februārī Vēstures un filozofijas fakultāte organizēja sekciju “Vēsturisko laiku arheoloģija Latvijā: Pētniecības pieejas, metodes un jaunākie atklājumi”.

Konferencē ar referātu “17.–20. gs. arheoloģija: avoti, pētniecības metodes un izaicinājumi” piedalījās Latvijas vēstures institūta pētnieks Rūdolfs Brūzis. Referāts nolasīts LVI realizētā LU Bāzes finansējuma projekta “Latvijas teritorijas kā dažādu kultūrtelpu, reliģiju, politisko, sociālo un ekonomisko interešu saskarsmes zona no aizvēstures līdz mūsdienām” (ZD2015/AZ85) ietvaros.

Ziņojumā, balstoties uz paša 16 gadu garumā veiktajiem pētījumiem, R. Brūzis stāstīja par  jauno laiku arheoloģijas specifiku un tās mestajiem izaicinājumiem pētniekam.

Referāta prezentācija.

Dalīties