LATVIJAS 20.–21. GADSIMTA VĒSTURE: SOCIĀLĀ MORFOĢENĒZE, MANTOJUMS UN IZAICINĀJUMI
Projekta identifikācijas nr.: VPP-IZM-Vēsture-2023/1-0003
Projekta izpildes termiņš: 2023. g. 15. decembris – 2026. g. 14. decembris
Projekta kopējais finansējums: 1 674 000 EUR
Projekta finansētājs: Latvijas Zinātnes padome
Projekta zinātniskais vadītājs: Dr. hist. Uldis Neiburgs
Administratīvā vadītāja: Dr. philol. Ieva Garda-Rozenberga
Sadarbības partneri: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Daugavpils Universitāte, Liepājas universitāte
Projekta mērķis ir mazināt Latvijas vēstures pētniecības lauka fragmentāciju, sekmēt tā starptautisko redzamību, nostiprināt publiskajā diskursā jaunus kritērijus, kā interpretēt Latvijas 20. gadsimta vēsturi, rosināt jaunas konceptuālas idejas par Latvijas valstiskuma attīstību, kā arī sekmēt jaunas vēstures pētnieku paaudzes sagatavošanu. Lai sasniegtu šo mērķi, projekta pētniecības programma paredz:
- sociālās morfoģenēzes ietvarā kritiski izvērtēt Latvijas 20.–21. gadsimta historiogrāfiju;
- mikro un mnemovēstures kontekstā pārinterpretēt Latvijas 20. gadsimta vēstures nacionālo naratīvu;
- remediēt Latvijas vēsturi, pievēršot uzmanību iespējām, ko piedāvā digitālās humanitārās zinātnes;
- atjaunināt Latvijas vēstures zinātnes cilvēkresursus, sniedzot iespējas jaunajiem pētniekiem.
Projekta struktūru veido pētniecības, izglītības un ietekmes grupas:
- Latvijas nacionālās valsts morfoģenētiskie procesi 20. gadsimta 20. un 30. gados (vadītājs Dr. hist. Ēriks Jēkabsons);
- Morfoģenētiskie cikli Otrā pasaules kara un padomju-nacistu-padomju okupācijas laikā Latvijā 1940.–1950. gados (Dr. hist. Kaspars Zellis);
- Valsts un sabiedrības struktūra vēlīnā padomju periodā (1960.–1980. gadi) un padomju okupācijas režīma sabrukums Latvijā (Dr. hist. Daina Bleiere, Dr. hist. Irēna Saleniece);
- Latvijas nacionālās suverenitātes atjaunošanas izraisītās politiskās un sociālekonomiskās transformācijas un to ietekme uz mūsdienām (Dr. sc. comm. Mārtiņš Kaprāns);
- Latvijas 20. gs. vēstures reprezentācijas mūsdienu kultūrtelpā (Dr. philol. Zanda Gūtmane);
- Vēstures pētniecībai pieejamie digitālie resursi: lietojamība un ieteikumi tās uzlabošanai (Dr. philol. Sanita Reinsone);
- Vēstures izglītība un apmācība (Ph. D. Ginta Ieva Bikše);
- Zinātnes komunikācija un ietekme (Dr. hist. Ilze Boldāne-Zeļenkova).
Kopumā projektā darbosies vairāk nekā 30 LU Latvijas vēstures institūta, LU Vēstures un filozofijas fakultātes, LU Filozofijas un socioloģijas institūta, LU Sociālo zinātņu fakultātes, LU Literatūras, Folkloras un mākslas institūta, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas, Daugavpils Universitātes, Liepājas Universitātes un citu institūciju zinātnieki un studējošie. Līdztekus projektā iesaistīti arī Latvijas Kara muzeja un Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieki, kā arī CLARIN-LV un DARIAH-EU eksperti digitālajās humanitārajās zinātnēs.
Projekta galvenie rezultāti būs 7 zinātniskās monogrāfijas latviešu un angļu valodā, vismaz 30 zinātniski raksti starptautiski recenzētos žurnālos, 40 referāti starptautiskās zinātniskās konferencēs, kā arī aizstāvētas trīs vēstures doktora disertācijas. Vienlaikus projekta īstenošanas laikā tiks pilnveidoti esošie un attīstīti jauni vēstures un humanitāro zinātņu studiju kursi LU, DU, LiepU un LNAA, izstrādātas rekomendācijas rīcībpolitikas veidotājiem par vēstures mācību saturu vispārizglītojošajās skolās, par digitālās vēstures ekosistēmas pilnveidi, kā arī par vēstures zināšanu pielietojamību dezinformācijas risku mazināšanā un Latvijas starptautiskā tēla stiprināšanā. Lai nodrošinātu mērķētu komunikāciju par projekta sasniegumiem Latvijā un ārvalstīs, tiks organizēti pētniecības semināri Varšavas universitātē Polijā, Līneburgas universitātē Vācijā, Lietuvas vēstures institūtā Viļņā, Baltijas aizsardzības koledžā Tartu, Baltijas vasaras skola digitālo humanitāro zinātņu metožu izmantošanai vēstures pētniecībā Rīgā un citi zinātnes pasākumi.
Sadarbībā ar Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamentu, Latvijas sabiedrisko mediju ziņu portālu lsm.lv, Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrību un citām organizācijām tiks īstenota informēšanas un izpratnes par pētniecības lomu un devumu sabiedrībai stratēģija, kas ietvers daudzveidīgu pasākumu klāstu, sākot ar publiskām lekcijām līdz sabiedriskās zinātnes iniciatīvām.
© Projekta attēla dizains Ģirts Boronovskis
© Foto A. Grūbers and G. Dieziņš
2024. gada 8. maijā, Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienā, plkst. 9.00. Brīvības laukumā, Rīgā tika atklāta ceļojošā izstāde “1944 – kara lauzums Latvijas pilsētainavā”. Izstādes autori ir vēsturnieki – Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks, Dr. hist. Uldis Neiburgs un Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Jānis Tomaševskis. Grafisko dizainu veidojusi scenogrāfe Ineta Sipunova, izstādes projekta koordinatore ir muzeoloģe, domnīcas Creative Museum vadītāja Ineta Zelča Sīmansone.
2024. gadā izstādi var aplūkot:
Rīga: 8.05.–17.05. (Brīvības laukums);
Rēzekne: 18.05.–9.06. (pilskalna teritorija Dārzu ielā);
Gulbene: 10.06.–30.06. (pilsētas centrs);
Salaspils: 1.07.–21.07. (Salaspils memoriāls);
Jelgava: 22.07.–18.08. (Hercoga Jēkaba laukums);
Bauska: 19.08.–15.09. (Rātslaukums);
Valmiera: 16.09.–6.10. (pilsētas centrs).
Rīgā: 7.10.–27.10. (Latviešu strēlnieku laukums).
- Latvijas 20.–21. gs. vēsture
- Etnogrāfs, sabiedrība, māksla
- Lauksaimniecības aizsākumi un apkārtējā vide
- Vikingu laikmets Latvijā: starpdisciplināra izpēte
- Starp valsts iestāžu uzraudzību un neiejaukšanos
- Apbedīšanas tradīcijas ainavā
- Prasmju sinerģija un amatniecības konteksti
- Krāsvielas un krāsošana
- Maģija un māņticība
- Mezgli mālā
- Tradicionālā apģērba kontekstualizācija