Akadēmiskais centrsPĀRVĒRTĒJOT BEZVALSTISKUMU: PRETOŠANĀS UN KOLABORĀCIJA LATVIJĀ OTRĀ PASAULES KARA LAIKĀ
Projekta identifikācijas nr.: lzp-2020/2-0212
Projekta izpildes termiņš: 2020. g. 1. decembris – 2021. g. 31. decemris
Projekta kopējais finansējums: 100 389 EUR
Projekta zinātniskais vadītājs: Dr. hist. Uldis Neiburgs
Latvijas Universitātes (LU) Latvijas vēstures institūtā noslēdzies Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts “Pārvērtējot bezvalstiskumu: Pretošanās un kolaborācija Latvijā Otrā pasaules kara laikā”.
Projekts norisinājās no 2020. gada 1. decembra līdz 2021. gada 31. decembrim un tika īstenots sadarbībā ar LU Vēstures un filozofijas fakultātes, LU Filozofijas un socioloģijas institūta, Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra, Latvijas Kara muzeja, Nacionālās pretošanās kustības muzeja, muzeja “Ebreji Latvijā”, Latgales Kultūrvēstures muzeja un citu institūciju pētniekiem.
Balstoties vēstures un socioloģijas zinātnes teorētiskajās un metodoloģiskajās atziņās, projektā pretošanās un kolaborācija tika izvērtēti kā divi konceptuāli savstarpēji saistīti, bet morāli atšķirīgi rīcības virzieni. Īpaša pētnieku uzmanība tika pievērsta Latvijas iedzīvotāju nonākšanai padomju un nacistu okupācijas varu mijiedarbības situācijās, t. sk. nacionālo partizānu un padomju militāro formējumu pretstāvei un tai sekojošai pašaizsardzības vienību izveidei un iesaistei nacistu noziegumos 1941. gada vasarā; ģenerāļa J. Kureļa militārās grupas izveidei un darbībai 1944. gada vasarā un rudenī Vidzemē un Kurzemē un pretošanās kustības plāniem, saistītiem ar Latvijas faktiskās suverenitātes atjaunošanu brīdī, kad Vācijas armija atstātu, bet PSRS karaspēks vēl nebūtu ieņēmis Latvijas teritoriju. Eiropas atšķirīgā vēsturiskā pieredze un konflikti starp dažādām ar to saistītām mūsdienu akadēmiskām, atmiņu un politiskām institūcijām tika izvērtēti, pievēršoties 2018. gadā Beļģijas pilsētā Zedelgemā atklātā starptautiskus saspīlējumus raisoša latviešu karagūstekņiem veltītā pieminekļa izsauktās rezonanses problemātikai.
Projekta ietvaros publicēti un/vai sagatavoti publicēšanai 5 oriģināli zinātniski raksti starptautiski citējamos un citos recenzējamos izdevumos, uzrakstīta zinātniskā monogrāfija un veikts promocijas pētījums vēsturē, kā arī nolasīti 9 referāti starptautiskās un vietējās zinātniskās konferencēs Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Vācijā. Projekta pētnieki 2021. gadā piedalījās LU LVI zinātniskajos lasījumos par pretošanās, kolaborācijas un holokausta tematiku; konferencē par aktuāliem nacionālās pretošanās kustības vēstures un atceres jautājumiem, kas tika rīkota sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju; LU LVI organizētajā diskusijā par latviešu karagūstekņu komemorācijas Zedelgemā un Eiropas sašķeltās vēsturiskās atmiņas problemātiku un vēl citās akadēmiskās un publiskās vēstures aktivitātēs Latvijā un ārzemēs.
Projekta laikā veiktā Latvijas Otrā pasaules kara vēstures pētniecība ir ļāvusi apzināt un pārinterpretēt virkni jaunu vēsturisku faktu attiecībā uz pretošanās un sadarbības saiknēm padomju un nacistu okupētajā Latvijā, tā nodrošinot arī konceptuālu un inovatīvu interpretējošu teorētisko ietvaru šīs tēmas izpētē. Projekta rezultāti sekmēs 20. gadsimta 40. gados notikušo politiskās, militārās un civilās pretošanās un kolaborācijas prakšu iekļaušanu sabiedriskās atmiņas veidošanā un nostiprināšanā mūsdienu demokrātisko vērtību sistēmā.
Projekta iecere
Projekta izpētes centrā ir pretošanās un kolaborācijas kā konceptuāli savstarpēji saistītu, bet morāli atšķirīgu stratēģiju mijiedarbības izpēte Latvijas Otrā pasaules kara vēsturē. Projekts, balstoties vēstures un socioloģijas zinātnes teorētiskajās un metodoloģiskajās atziņās, tiecas meklēt atbildes uz sekojošiem jautājumiem:
(1) Kādi bija galvenie motīvi un faktori, kas Otrā pasaules kara laikā iedrošināja vai atturēja Latvijas iedzīvotājus no militāras/politiskas pretošanās un kolaborācijas ar padomju un/vai nacistu okupācijas varām?
(2) Kāds bija pretošanās kustības dalībnieku un kolaborantu, kuri apzināti sadarbojās ar/pretojās padomju un/vai nacistu režīmam, politiskais, sociāldemogrāfiskais un psiholoģiskais raksturojums?
(3) Kā pretošanās un kolaborācija Otrā pasaules kara laikā reprezentēta Latvijas sociālajā atmiņā pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas 1990./1991. gadā?
Īpaša uzmanība tiek pievērsta nacionālo partizānu/pašaizsardzības vienību 1941. gada jūnijā-augustā un kureliešu kustības 1944. gada vasarā-rudenī darbības izvērtējumam pretošanās/kolaborācijas problemātikas kopējā kontekstā. Vienlaikus tiek veikta arī sistēmiska analīze, kā pretošanās un sadarbība atspoguļota biogrāfiskajos stāstījumos un politiskajos/kultūras diskursos, kuriem dažādos veidos ir bijusi noteikta loma gan mūsdienu vēstures pētniecībā, gan sociālajā atmiņā.
Kopumā projekts sniegs ieguldījumu Latvijas Otrā pasaules kara vēstures pētniecībā, nodrošinot konceptuālu un interpretējošu teorētisko ietvaru tēmas izpētē, kā arī jaunus vēsturiskos faktus attiecībā uz pretestības/sadarbības saiknēm okupētajā Latvijā (1940–1945). Projekta ietvaros līdzās zinātniskajām publikācijām, tostarp monogrāfijai un SCI rakstiem, un citām aktivitātēm, tiek veikts arī promocijas pētījums vēsturē, tā sekmējot Latvijas jauno zinātnieku kapacitāti.