Akadēmiskais centrs
Pamatojoties uz Latvijas teritorijā arheoloģiskajos izrakumos iegūto antropoloģisko materiālu, kas aptver laikposmu par pēdējiem deviņiem gadu tūkstošiem, G. Gerhards ir veicis nozīmīgus pētījumus par iedzīvotāju fizisko attīstību un izstrādājis metodiku cilvēka ķermeņa garuma rekonstrukcijai paleoantropoloģiskajā materiālā, kas var tikt izmantota, piemēram, arī tiesu medicīnā.
Paleopatoloģijā G. Gerhards pētījis ne tikai atsevišķu slimību vai traumu konstatācijas faktu, bet arī analizējis plašākā kontekstā to saistību ar konkrētās vietas iedzīvotāju dzīvesveidu, materiālo kultūru, ekonomiku, apkārtējo vidi, nodarbošanos, militāriem konfliktiem un medicīnisko palīdzību. Inovatīvu starpdisciplināru pieeju pētnieks realizējis Latvijas teritorijas dzelzs laikmeta un vikingu laikmeta izpētē, risinot jautājumus par iedzīvotāju dzīves kvalitāti, saslimstību, diētu, kā arī jautājumus saistībā ar dzimti, dzimumu, bioloģisko un sociālo statusu. Medicīnas vēsturē G. Gerhards veicis nozīmīgus pētījumus par infekcijas slimībām un epidēmijām Latvijas teritorijā viduslaikos un jaunajos laikos, sasaistot arheoloģiskajos izrakumos iegūtos datus ar rakstītajiem vēstures avotiem.
Nozīmīgs ir G. Gerharda ieguldījums bioarheoloģijas attīstībā un pētniecībā Latvijā, ieviešot jaunākos tehnoloģiskos risinājumus. Sadarbībā ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru un vairākām ārvalstu universitāšu pētniecības laboratorijām, viņš veicis pētījumus molekulārajā arheoloģijā, t. sk., dezoksiribonukleīnskābes (DNS) analīzi gan seno iedzīvotāju populācijās, gan infekcijas slimību izraisītāju, piemēram, tuberkulozes un mēra identifikācijā.
G. Gerhards ir vairāk nekā 150 zinātnisku publikāciju autors un līdzautors, sekmīgi vadījis vairākus fundamentālo un lietišķo pētījumu projektus Latvijā, līdzdarbojies valsts pētījumu programmu realizācijā, kā arī piedalījies starptautiskos pētījumos par Eiropas iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. G. Gerhards ir arī Latvijas Zinātnes padomes eksperts vēsturē un arheoloģijā un viņš piedalās jauno zinātnieku ataudzē, vadot bakalaura, maģistra un promocijas darbus Latvijas Universitātē.
Tradicionāli Paula Stradiņa balvas ieguvējs tiek paziņots 17. janvārī – prof. Paula Stradiņa (1896–1958) dzimšanas dienā. Laureāts saņems balvu un uzstāsies ar priekšlasījumu Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā 2024. gada 21. martā. Pasākuma programma tiks izziņota.
Paula Stradiņa balva ir dibināta 1983. gadā un tā tiek piešķirta par izciliem pētījumiem medicīnas vēsturē un praktiskajā medicīnā. Nominantu izvirzīšanā piedalās Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs, Latvijas Zinātņu akadēmija un Rīgas Stradiņa universitāte. Balvas autors ir tēlnieks Jānis Strupulis.
