Akadēmiskais centrs
Darbu institūtā I. Siliņa uzsāka 1971. gadā arheologa Jāņa Graudoņa vadītajā Ikšķiles arheoloģiskajā ekspedīcijā. Šīs ekspedīcijas ietvaros līdz 1975. gadam izrakumi tika veikti Ikškiles arheoloģiskajā kompleksā, kas ietvēra mūra baznīcas un pils, senās kapsētas, kā arī lībiešu ciema vietas izpēti. I. Siliņas darba pienākumos ietilpa izrakumos atklātā kultūrslāņa, dažādu objektu, konstrukciju fiksācija. I. Siliņa zīmējusi arī kapu un laukumu plānus Jaunāķēnu, Kakužēnu, Vīlētāju, Alojas Buktu, Liepeņu kapulaukos. No 1976.–2000. gadam I. Siliņa strādāja Turaidas arheoloģiskajā ekspedīcijā. Izrakumi Turaidas pilsdrupās bija vērienīgi, tie norisinājās no agra pavasara līdz vēlam rudenim, fiksācijas darbu apjoms bija milzīgs, vienlaikus I. Siliņa bija arī izrakumu vadītāja J. Graudoņa “labā roka”, t. i. ekspedīcijas vadītāja vietniece un savā ziņā arī ekspedīcijas dvēsele.
Talants I. Siliņai bija ielikts jau šūpulī, viņa dzimusi lietišķās mākslas meistara Augusta Siliņa ģimenē. Jau ar pirmajiem darbiem I. Siliņa apliecināja sevi kā ļoti spējīgu zīmētāju – viņai piemita izcila krāsu, priekšmetu formas un faktūras izjūta. Ikviens I. Siliņas grafiski un akvarelī zīmētais izrakumu laukuma krāsainais plāns ir kā mākslas darbs, kurā ar fotogrāfisku precizitāti fiksētas atsegtās konstrukcijas un kultūrslāņa nokrāsas. Savukārt, viņas melnbaltajos tušas zīmējumos nepārprotami attēlots senlietas materiāls, forma, faktūra, precīzs ornaments.
I. Siliņas melnbaltie grafiskie plāni, senlietu zīmējumi ilustrē J. Graudoņa rakstus, monogrāfijas un citus darbus (“Nocietinātās apmetnes Daugavas lejtecē” (1989), “Turaida un lībiešu pils” (1998), “Lielupes krastos pirms gadu simtiem. Arheoloģiskie pētījumi Jaunsvirlaukas pagastā” (2003), “Arheoloģijas terminu vārdnīca” (1994)). I. Siliņa veidojusi māksliniecisko noformējumu J. Graudoņa arheoloģiskās izpētes darbu apkopojumam ”Turaidas pils” (2003). Viņas zīmējumi izmantoti arheologu rakstos izdevumā “Arheoloģija un etnogrāfija”, kolektīvajā monogrāfijā “Latvijas senākā vēsture 9. g. t. pr. Kr. – 1200.g. (2001) u. c.
I. Siliņas otai pieder arī pēc Liepeņu kapulauka materiāliem akvarelī veidotās 11. gs. lībiešu tērpu rekonstrukcijas, Turaidas mūra pils un Turaidas muižas ēku un apkārtnes gleznojumi.
I. Siliņas prasmes tika izmantotas arheoloģisko izrakumu atskaites sesiju izstāžu noformējumā Rīgā, kā arī ikgadējo Turaidas izrakumu sezonas noslēguma izstāžu veidošanā.
I. Siliņu ar sirsnību joprojām atceras viņas līdzgaitnieki, viņa vienmēr bija izdomas bagāta gan uz labiem darbiem, gan uz bērnišķīgām blēņām un nerātnībām. Ne viens vien kolēģis jubilejas reizē saņēmis viņas mākslinieciski apdarināto apsveikuma rakstu. Viņai patika pārsteigt kolēģus ar oriģinālām dāvanām. Ar lielu uzņēmību un pacietību, piepalīdzot ekspedīcijas meitenēm, viņa izgatavoja milzīgu torti Cēsu ekspedīcijai 10 gadu jubilejā. Torte tika veidota mērogā kā viens no Cēsu pilī izpētītajiem izrakumu laukumiem, ar desmit dažādām kārtām, to rotāja “nobrukusī mūra siena” un “akmens lodes”. Tortei neiztrūka arī tajos laikos pie izrakumu laukumiem raksturīgais uzraksts “Pa izrakumu laukumiem staigāt aizliegts!”
Darbam I. Siliņu iedvesmoja unikālie arheoloģiskie atradumi, atelpu deva skaistā Gaujas senleja ar ievziediem pavasaros un lapu krāšņumu rudeņos, bet atgriežoties mājās – pastaigas gar jūras krastu. Brīvajos brīžos viņa šuva sev tērpus, viņa bija prasmīga šuvēja, neatņemama viņas tērpa sastāvdaļa bija pašas darinātie krāšņie adījumi.
Pēc Turaidas mūra pils arheoloģiskās izpētes noslēguma, I. Siliņa darbu turpināja Turaidas muzejrezervātā. Mākslinieces darba mūžs pāragri noslēdzās 2006. gada 6. aprīlī. Viņa apbedīta Turaidas kapsētā.
Ar savu nesavtīgo kalpošanu arheoloģijai, īpaši Turaidai, nesaņemot par to īpašu atzinību, māksliniece I. Siliņa ir pelnījusi, lai viņas vārds neizzustu no atmiņas.
I. Siliņas zīmējumi glabājas LU Latvijas vēstures institūta Arheoloģisko materiālu krātuvē un Turaidas muzejrezervāta krājumā. Tie joprojām tiek izmantoti kā pētniecībā, tā publikāciju ilustrēšanā. I. Siliņas veikums un atstātais mantojums – izcils paraugs ikvienam, kas darbojas arheoloģijā.
Materiālu sagatavoja Antonija Vilcāne un Silvija Tilko. Attēli no LU Latvijas vēstures institūta arheoloģisko materiālu krātuves, A. Vilcānes un S. Tilko personīgā arhīva.
