Akadēmiskais centrs
Arheoloģijā ainava tiek pētīta kā kultūras, sociālās un vides dinamika, kas vienlaicīgi gan ietekmē cilvēka domāšanu, gan ir tā darbību rezultāts. No šādas perspektīvas raugoties, arī kapulauku ierīkošana ir cilvēka izvēles rezultāts attiecībā pret apkārtējo vidi, veidojot īpašu apbedīšanas ainavu. Ar to saistās daudz jautājumu. Kā apkārtējā vide ietekmēja kapulauku izvietojumu un attīstību? Kādu iespaidu kapulauki atstāja uz kultūrainavas attīstību? Zemgales īpatnība ir viduslaiku kapsētu ierīkošana seno kapulauku teritorijā. Kādi faktori – reliģiski, politiski vai vides – noteica šo izvēli? Par to tik diskutēts Dobeles Pilī.
Priekšlasījumi:
Elīna Guščika (LU LVI vecākā eksperte, mg. hist.) – Dzelzs laikmeta apbedīšanas ainava Zemgales teritorijā: nozīmīgākie jautājumi, pieejas un metodes izpētes vēsturē
Ildze Mīlgrāve (LU LVI eksperte, mg. hist.) – Jauns skatījums uz kultūrainavas attīstību dzelzs laikmetā: Tērvetes reģiona piemērs
Guntis Zemītis (LU LVI vadošais pētnieks, Dr. hist.) – Dzelzs laikmeta kapulauku un viduslaiku kapsētu mijiedarbība Zemgalē.
Diskusiju vada: Zemgales arheologs, vēsturnieks Andris Tomašūns.
Priekšlasījumi un diskusija par Zemgales teritorijas dzelzs laikmeta apbedīšanas ainavu notiek Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta “Apbedīšanas tradīcijas ainavā: Latvijas teritorija dzelzs laikmetā (1.–1200. g.)” (lzp-2021/1-0163, vad. G. Zemītis) ietvaros.
