Akadēmiskais centrs
Grāmatā aplūkotajā laika nogrieznī var izdalīt būtiski atšķirīgus divus posmus Padomju Savienības attīstībā, kam bija vērā ņemama ietekme uz situāciju Latvijā: staļinisma posmu un padomju režīma ierobežoto liberalizāciju pēc Staļina nāves. Staļinisma posmā galvenais Latvijas sovetizācijas instruments bija politiskās un politiski motivētas masveida represijas. Represijas vai to draudus pielietoja ne tikai pret bruņoto un nebruņoto pretpadomju pagrīdi, bet kā vispārēju ekonomisko un sociālo pārmaiņu realizācijas instrumentu. Staļiniskā politiskā un ekonomiskā sistēma bija stingri centralizēta un Kremļa kontrolēta. Pēc Staļina nāves tika pārtraukta masveidīga politisko represiju izmantošana, bet turpinājās individuālas represijas kā sabiedrības kontroles instruments. Visas galvenās Staļina laikā iedibinātās politiskās un ekonomiskās institūcijas turpināja darboties. Lai gan tika mēģināts mīkstināt Maskavas un republiku attiecību koloniālo raksturu, tas notika nekonsekventi un Latvijā 1959. gadā izraisīja tīrīšanas Kompartijas, komjaunatnes un republikas pārvaldes institūciju vadībā.
Astoņu vēsturnieku kopdarbs balstās kā uz Latvijas un ārvalstu vēsturnieku paveikto laikā kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, tā arī uz pētījuma dalībnieku oriģinālajiem pētījumiem. Grāmatā ir sniegts plašs historiogrāfijas apskats, vispusīgi raksturota politisko, ekonomisko, sociālo un kultūras institūciju darbība un attīstība, padomju represīvo institūciju attīstība un to darbības, apspiežot sabiedrības pretošanos padomju okupācijai, Latvijas trimdas politiskie un diplomātiskie centieni nepieļaut Latvijas okupācijas un aneksijas starptautisku atzīšanu.
Informāciju sagatavoja LU Latvijas institūta pētniece Dr. hist. Daina Bleiere.
Tuvākajā laikā grāmata būs pieejama tirgošanā LU Akadēmiskajā apgādā.
2023. gada 4.martā plkst. 11.00 Ķīpsalas grāmatu tirgū notiks “20. gadsimta Latvijas vēstures” III un IV sējuma prezentācija.
