Akadēmiskais centrs
Monogrāfijā “Latviešu virsnieki Krievijas impērijas armijā. 19. gadsimta otrā puse ‒ 1914. gads” aplūkota latviešu līdzdalība Krievijas armijā 19. gadsimta otrajā pusē – 1914. gadā, skatot to caur latviešu tautības un izcelsmes virsnieku prizmu. Darbā analizēti statistiskie rādītāji, to veidošanās cēloņi un apstākļi, iesaistīto cilvēku motivācija un darbība, kā arī nacionālā faktora loma.
Nacionālās atmodas fonā 19. gadsimta otrajā pusē samērā strauji pieauga latviešu tautas nacionālā pašapziņa un norisinājās sociālā noslāņošanās, veidojās turīgu lauku un pilsētu iedzīvotāju slānis, t. s. pilsonība pilsētās un samērā plaša inteliģence ‒ ārsti, mācītāji, skolotāji un pasniedzēji, ierēdņi, mērnieki, kuģu kapteiņi un stūrmaņi un daudzu citu profesiju un amatu pārstāvji. Līdz šim vēstures literatūrā vienīgi epizodiski un vispārīgi skarta nozīmīga inteliģences daļa – profesionālie karavīri jeb virsnieki, kas veido atsevišķu grupu un palīdz izprast sarežģītos procesus, kādos veidojās latviešu nācija un nobrieda tās gatavība savam valstiskumam. Arī eposa “Lāčplēsis” autors Andrejs Pumpurs piederēja pie šīs grupas, un tas ir labi zināms, tomēr faktiski tiek runāts vienīgi par viņu kā atsevišķu fenomenu.
Pētījuma trīs nodaļas ir veltītas atšķirīgiem laika posmiem ‒ hronoloģiskā robeža starp 1.‒2. un 3. nodaļu ir Krievijas‒Japānas karš un 1905.‒1907. gada revolūcija Krievijas impērijā, kas iezīmēja gan principiāli jauna laikaposma sākumu Krievijas un tās Baltijas guberņu vēsturē, gan saimnieciskajā un politiskajā ziņā lielākā uzplaukuma perioda sākumu Krievijā. Līdz ar šo notikumu izraisītajām pārmaiņām valstī ievērojami mainījās situācija bruņotajos spēkos, sākot ar militārās doktrīnas pamatiem un beidzot ar virsnieku korpusa sagatavošanas pamatprincipiem. 4. nodaļa aptver visu aplūkojamo periodu, tajā sniegts vispārīgs latviešu izcelsmes profesionālā virsnieka sociālais portrets, atspoguļojot viņa izcelsmi un dzīvesvietu, kārtas piederību, konfesiju, ģimenes stāvokli un sākotnējo izglītību. Pielikumos iekļautas detalizētākas ziņas par virsnieku izcelsmi, dienestu un likteni. Veiktie aprēķini par latviešu virsnieku sociālajiem rādītājiem ir reprezentatīvi un balstās uz datiem par apzinātajiem latviešu virsniekiem, kas neapšaubāmi ir lielākā latviešu virsnieku daļa.
Monogrāfijas galveno avotu bāzi veido līdz šim neizmantoti materiāli, iespēju robežās izpētīti Krievijas un Latvijas arhīvi – dienesta gaitu saraksti, karaspēka daļu un iestāžu virsnieku vecākuma saraksti, baznīcu grāmatas, iedzīvotāju revīzijas un tautas skaitīšanu materiāli, pasu kolekcijas, Krievijas Augstākā armijas virspavēlnieka pavēles armijai par paaugstināšanu, pārvietošanu, atvaļināšanu u. c., publicētie virsnieku saraksti, informācija guberņu un apgabalu adrešu un uzziņu kalendāros, periodikas, muzeju un bibliotēku avoti un citi materiāli. Autora datubāzē ir precizētas ziņas par 702 latviešu virsniekiem un daudzos gadījumos pagaidām nepārbaudāmas vai grūti pārbaudāmas ziņas par apmēram 120‒140 virsniekiem.
Monogrāfija sagatavota un izdota ar Valsts pētījumu programmas “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” projekta Nr. VPP-IZM-2018/1-0018 “Indivīda, sabiedrības un valsts mijiedarbība kopējā Latvijas vēstures procesā: vērtību konflikti un kopīgu vērtību veidošanās vēsturiskos lūzumu punktos” atbalstu. Monogrāfija sagatavota Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūtā.
