LU Vēstures un filozofijas fakultātes pētnieka Mārča Kalniņa un LU Latvijas vēstures institūta zinātniskās asistentes Aijas Macānes vadībā arheologi un LU studenti sadarbībā ar Helsinku universitātes pētnieku Kerkko Nordkvistu (Kerkko Nordqvist) no 20. līdz 29. septembrim arheoloģiskās apzināšanas ekspedīcijas ietvaros Burtnieku ezera apkārtnē meklē jaunas liecības par senā ezera krastu apdzīvotību akmens laikmetā.
Burtnieku ezers un tā apkārtne akmens laikmeta mednieku, zvejnieku un vācēju sabiedrības izpētē un izpratnē uzskatāms par unikālu reģionu ne vien Latvijas un Baltijas, bet arī Ziemeļeiropas kontekstā. Senais Burtnieku ezers akmens laikmetā bijis pat trīsreiz plašāks, nekā tas ir mūsdienās un tā ziemeļu krasts stiepies līdz pat Rūjienai. Senā ezera krastos zināmie akmens laikmeta arheoloģiskie pieminekļi jau kopš 19. gs. beigām ir piesaistījuši pētnieku interesi, tādēļ arī pie ezera iegūts ievērojams skaits atradumu, kuri datējami ar akmens laikmetu. Līdz šim arheoloģiskie izrakumi veikti 13 akmens laikmeta apmetnēs, turklāt divās no tām atklāti arī vairāk nekā 330 unikāli apbedījumi, kas datējami ar mezolītu un neolītu.
2022. gada apzināšanā tiek turpināti 2020. gadā uzsāktie darbi, īpašu uzmanību pievēršot Briedes upes senajai deltai. Šīs izpētes mērķis ir atklāt jaunas liecības par seno cilvēku aktivitāti līdz šim nepētītajos ezera krastos un izprast to kādā veidā visas līdz šim zināmās akmens laikmeta senvietas un atradumu vietas ir savstarpēji saistītas.
Arheoloģiskās apzināšanas darbi tiek veikti Valsts Kultūrkapitāla fonda finansētā projekta Nr. 2022-1-KMA080 “Burtnieku ezera krastu arheoloģiskā apzināšana 2022” ietvaros.