Akadēmiskais centrs
Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētnieku grupa no 12. līdz 16. septembrim veic arheoloģisko izpēti Kreiču akmens laikmeta apmetnē. Apmetne ir daļa no valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa Nr. 1524 Kreiču apmetne un senkapi (Zaļais kalniņš), kas atrodas Ludzas novada Isnaudas pagastā starp Kreičiem un Isnaudas upi.
Apmetne un pie tās esošie senkapi atklāti 1955. gadā, kad Kreiču kokaudzētavas strādnieki, ņemot granti jaunā ceļa būvei no Ludzas uz Kreičiem, neliela uzkalniņa nogāzē atklāja divu cilvēku skeletus. Arheologiem apskatot atraduma vietu ap grants bedri, tika konstatēts arī melns kultūrslānis, kas norādīja, ka šajā vietā ir bijusi sena apmetne. Kreiču apmetnē un senkapos no 1956. līdz 1959. gadam tika veikti arheoloģiskie izrakumi Lūcijas Vankinas un Franča Zagorska vadībā. Četru izrakumu sezonu laikā tika iegūtas liecības par apmetnes intensīvu apdzīvotību vēlajā akmens laikmetā – neolītā (5400.–1800. g. pr. Kr.), kā arī iegūti atradumi, kas datējami arī vidējo dzelzs laikmetu (4.–9. gs.). Pie apmetnes uzkalniņa nogāzē tika atklāti un izpētīti arī 22 neolīta apbedījumi.
2022. gada arheoloģiskās izpētes mērķis ir iegūt paraugus, lai ar radioaktīvā oglekļa datēšanas palīdzību precizētu apmetnes apdzīvotības laiku, kā arī, izmantojot iegūtos paraugus, veikt dažādas starpdisciplināras analīzes, kas saistītas ar senās vides un seno tehnoloģiju izpēti.
Arheoloģiskās izpētes darbi finansēti no LZP projekta Nr. LZP-2021/1-0119 “Prasmju sinerģija un amatniecības konteksti: integrēts pētījums par akmens laikmeta tehnoloģijām Austrumbaltijā”.
