Akadēmiskais centrs
28. novembri konference norisinājās angļu valodā, uzstājoties 11 referentiem. Konferencē ievadlekciju angļu valodā par starpdisciplinārām pieejām vēstures pētniecībā ("Embracing Environmental, Social, and Cultural Perspectives in History Research: Landscapes of Latvian Roma Identities") jaunajiem vēsturniekiem sniedza Valsts pētījumu programmas projekta Latvijas 20. un 21. gadsimta vēsturē un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Dr. philol. Ieva Garda-Rozenberga.
29. novembrī konference norisinājās latviešu valodā paralēlās sesijās, kurās aplūkoti gan arheoloģijas, gan Valmieras un Vidzemes, gan dažādi 20. gs. vēstures jautājumi. Pievēršoties starpkaru periodam, referātu "Latvijas armijas karagūstekņu nopratināšanas protokoli kā vēstures avots: Vidzemes–Latgales gūstekņu nometnes (1919–1921) piemērs" lasīja Valsts pētījumu programmas projekta Latvijas 20. un 21. gadsimta vēsturē pētniece Daniela Rihtere. Turklāt atsevišķā projekta sesijā savus atklājumus sniedza pieci jaunie pētnieki: 1) Aigars Urtāns, tēma "Zināmais un nezināmais par ieroču lietošanu ebreju slepkavošanā Latvijas provincē (1941)"; 2) Paula Sekača, referāts "Atbrīvotāji un apspiedēji: nacistiskās Vācijas tēla spodrināšana un ienaidnieka meklējumi žurnālos “Laikmets” un “Latvju Mēnešraksts”"; 3) Haralds Bruņinieks, referāts "Jāzepa Friča nacionālo partizānu grupas cīņas metodes (1947)"; 4) Sergejs Kuzmins, tēma "Latvijas PSR strādnieka tēls presē (1946–1950)"; 5) Madara Pakalnīte, pētījums "Fotogrāfija vēstures naratīvā: Viesītes pilsētas piemērs 20. gs. 50. gadi".
Abu dienu laikā vairāki Valsts pētījumu programmas projekta Latvijas 20. un 21. gadsimta vēsturē eksperti (Dr. hist. Ilze Boldāne–Zeļenkova; Ph. D. Klāvs Zariņš; Dr. hist. Jānis Ķeruss; Dr. hist. Uldis Neiburgs; Dr. hist. Kaspars Zellis; Ginta Ieva Bikše), kā arī LU HZF Latvijas vēstures institūta un citu atmiņas institūciju speciālisti vadīja konferences sesijas un sniedza vērtīgus ieteikumus jaunajiem vēsturniekiem pētījumu izstrādei publikācijas veidā.
. Kopumā konferencē piedalījās 34 jaunie vēsturnieki no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Francijas.){kind=link}