Akadēmiskais centrs
Vēsturnieki dienasgrāmatas jau sen ir uztvēruši ar zināmām aizdomām to izteikti subjektīvā rakstura dēļ, kas kontrastē ar cita veida, it kā objektīvākiem, dokumentiem. Rezultātā dienasgrāmatu, precīzāk, to neliela skaita, turklāt nereti vienu to pašu, izmantošana bieži vien ir aprobežojusies ar ilustratīvu funkciju.
Tomēr pēdējos gados arvien vairāk vēsturnieku ir pievērsuši uzmanību dienasgrāmatām, tajās atklājot daudz materiālu. Īpaši tas attiecas uz 20. gadsimta karu un militāro okupāciju vēstures jeb divu parādību, kas izraisījušas dienasgrāmatu rakstīšanas eksploziju, izpēti.
Lielāka dienasgrāmatu nozīme ir veicinājusi jaunu pieeju attīstību, kas ne tikai subjektivitāti padara par izpētes objektu, nevis šķērsli, bet arī aplūko dienasgrāmatu plašākā kontekstā, nekā uzsverot tās autoru un viņa rakstības unikalitāti. Tādejādi tiek izzināts pats dienasgrāmatas rakstīšanas process, labāk izprotot sabiedrības pieredzi militārā okupācijā. Tāpat dienasgrāmatu datu kvantitatīva analīze ļauj militāru okupāciju raksturot, to aplūkojot caur kultūras, sociālo, faktu un emociju attīstības prizmu.
Lekcija notiks angļu valodā. Reģistrēties dalībai iespējams līdz 12. decembrim.
Papildu informācija par profesoru E. Debruini.
Publiskā lekcija norisinās Valsts pētījumu programmas projekta “Latvijas 20.–21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi” (projekta nr. VPP-IZM-Vēsture-2023/1-0003) starptautisku lekciju sērijas “Jaunas perspektīvas vēsturē” ietvaros.
 profesors Emanuels Debruine (Emmanuel Debruyne).){kind=link}