Akadēmiskais centrsLatvijas vēstures institūts okupācijas varu laikā (1940–1991)
1940. gadā, Padomju Savienībai okupējot Latviju, Latvijas vēstures institūts tika reorganizēts, nomainot gan institūta vadību, gan darbiniekus. Par institūta direktora vietas pagaidu izpildītāju tika iecelts Izglītības ministra biedrs Kirheršteina valdībā Jānis Lieknis (1883–1941).
Izmantojot varas maiņu, nacistiskajam okupācijas režīmam aizstājot padomju okupācijas varu, 1941. gada 7. jūlijā neatkarīgās Latvijas Republikas perioda Latvijas vēstures institūta direktors A. Tentelis uzņēmās institūta vadību un iecēla vicedirektoru A. Švābi, ģenerālsekretāru M. Stepermani. 8. jūlijā sanāca institūta valde, kas lēma par darbiniekiem. Tomēr vācu okupācijas vara nolēma institūtu slēgt un augustā sākās tā likvidācija. LVI telpas (Skolas ielā 11), arhīvu, bibliotēku un inventāru nodeva citām iestādēm. Lielāko daļu darbinieku iekļāva 1942. gada martā-aprīlī nodibinātajā Vēstures krātuvē, kas formāli skaitījās Valsts arhīva struktūrvienība. Krātuves darbība – Latvijas vēstures avotu izdošana, pētījumu veikšana, vēsturisku izziņu un bibliogrāfisku palīgkartotēku sagatavošana nacistisko pārvaldes iestāžu vajadzībām. 1944. gada rudenī Vēstures krātuve beidza pastāvēt.
Administrācija un darbinieki. Vēstures krātuves direktors no 1942. līdz 1944. gadam – Arveds Švābe (1888–1959). Vēstures krātuves darbinieki: Alfrēds Altements (1902–1946), Uldis Ģērmanis (1915–1997), Marģers Stepermanis (1898–1968), Teodors Zeids (1912–1994), Jānis Tālivaldis Zemzaris (1902–1996) u. c.
Atrašanās vieta. Rīgā, Baložu ielā 30, netālu no Valsts arhīva Slokas ielā.
1945. gada 15. janvārī Latvijas Komunistiskās (boļševiku) Partijas Centrālā Komiteja apstiprināja Vēstures institūta darba atjaunošanu pie Latvijas Valsts universitātes (LVU). Direktors – Marģers Stepermanis.
1946. gada 20. jūnijā ar PSRS Ministru Padomes rīkojumu pieci institūti, to skaitā arī Vēstures institūts, nodoti LPSR Zinātņu akadēmijas (ZA) pārziņā. Tika izveidots LPSR ZA Vēstures un materiālās kultūras institūts, kopš 1959. gada – LPSR ZA Vēstures institūts.
Institūta vadība: 1946.–1963. gads – Kārlis Strazdiņš (1890–1964), 1963.–1970. gads – Aleksandrs Drīzulis (1920–2006); 1970.–1981. gads Valentīns Šteinbergs (1915–2011); 1981.–1988. gads – Vincents Karaļuns (1918–1988); 1988.–1990. gads direktora pienākumu izpildītājs, no 1990. gada direktors – Indulis Ronis (1943–2016).
Darbinieki: Vilnis Albiņš (1931–1973), Aina Alsupe (1926–2015), Emma Andersone (1900–1992), Zigrīda Apala, Jānis Apals (1930–2011), Māris Atgāzis (1935–2018), Marta Āboliņa (1898–1995), Jānis Babris (1911–2002), Lida Balevica (1933–2021), Viktorija Bebre, Tatjana Berga (1944–2020), Ināra Bērziņa, Jānis Bērziņš (1941–2017), Valdis Bērziņš, Anatolijs Bīrons (1929–2006), Daina Bleiere, Edgars Blūmfelds (1928–1998), Rita Brambe, Boļeslavs Brežgo (1887–1957), Andris Caune, Saulvedis Cimermanis, Elga Čivkule, Jolanta Daiga (1920–1984), Raisa Deņisova (1930–2019), Vasīlijs Dorošenko (1921–1992), Teodors Draudiņš (1890–1962), Linda Dumpe, Jānis Dzintars (1928–2007), Astra Golovčika, Ilga Grasmane, Jānis Graudonis (1913–2005), Rita Grāvere, Regīna Greitjāne (1936–2006), Aija Jansone, Lidija Jefremova (1929–2000), Velta Kalnača (1934–2015), Anete Karlsone, Mihails Kozins (1918–2008), Anna Krastiņa (1919–?), Andrejs Krastiņš, Jānis Krastiņš (1890–1983), Olga Krēgere, Mihails Kudrjavskis (1922–?), Valdis Kronis (1944–1998), Ingrida Leinasare (1929–2004), Mirdza Lendiņa, Dzidra Liepiņa (1926–2003), Ilze Biruta Loze, Roberts Malvess (1905–1982) Austra Mieriņa (1926–2012), Ēvalds Mugurēvičs (1931–2018), Jurijs Ņetjosins (1928-?), Ieva Ose, Dzidra Irēna Ozoliņa (1933-2019), Velta Pāvulāne, Vilnis Pāvulāns (1938-1994), Valda Pētersone, Jānis Ruberts (1930-1984), Vasilijs Savčenko (1923-2014), Mirdza Slava (1924–2001), Auseklis Spreslis (1928–1992), M. Stepermanis, Jānis Straubergs (1886–1952), Henrihs Strods (1925–2012), Ādolfs Stubavs (1913–1986), Melita Svarāne (1916–2011), Irēne Šneidere, E. Šnore, Ilga Tālberga (1943–2014), Silvija Tilko, Raisa Tīzenberga (1910–1958?), Rihards Treijs (1931–2013), Lilita Vanaga, Andrejs Vasks, Antonija Vilcāne, Tālivaldis Vilciņš (1922–1997), Banga Vilks (1927–2014), Dzintra Vīksna (1940–2006), Rudīte Vīksne, Aurora Ūdre (1930–2007), Francis Zagorskis (1929–1986), Ilga Zagorska, Anna Zariņa (1921–2015) Antoņina Zavarina (1928–2015), T. Zeids, Daina Zemzare (1911–1971), Māris Zunde, Jānis Zutis (1893–1962), Ēriks Žagars un citi.
Institūta uzdevumi – pētīt Latvijas vēstures, arheoloģijas, etnogrāfijas un filozofijas problēmas, balstoties uz marksistiski ļeņinisko metodoloģiju, atmaskojot “buržuāziski nacionālistiskās” un Baltijas vācu historiogrāfijas koncepcijas. Izpētes jomas – “Latvijas senākā vēsture, latviešu tautas agrārā un saimnieciskā vēsture, rūpniecības proletariāta veidošanās un strādnieku kustība, 1905. –1907. gada revolūcija, Latvijas darbaļaužu cīņa par padomju varu 1917.–1920. gadā, latviešu strēlnieku vēsture, 1940. gada sociālistiskā revolūcija Latvijā, Latvijas vēsture Lielā Tēvijas kara laikā, sociālistiskās celtniecības vēsture LPSR, historiogrāfijas jautājumi, LPSR iedzīvotāju ikdienas dzīves etnogrāfiskie aspekti”. (Bīrons, Anatolijs (red.) (1976). Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstures institūts. Rīga: Zinātne, 7. lpp) Svarīgākais uzdevums bija Latvijas PSR “akadēmiskās” vēstures sagatavošana.
Neraugoties uz ideoloģisko ietvaru, pētījumu rezultātā sasniegti atzīstami zinātniski rezultāti Latvijas arheoloģijā un etnogrāfijā, fiziskajā antropoloģijā, Rīgas vēstures izpētē, agrārvēsturē, latviešu strēlnieku gaitu izpētē. Pateicoties šim veikumam, mūsdienu Latvijas un pasaules zinātnieku rīcībā ir Arheoloģisko materiālu krātuvē, Bioarheoloģisko materiālu krātuvē un Etnogrāfisko materiālu krātuvē uzkrātais unikālais pirmavotu materiāls.
Institūta struktūra: nodaļu jeb sektoru nosaukumiem mainoties, veidota atbilstoši galvenajiem pētniecības virzieniem vēsture, arheoloģija, arī fiziskā antropoloģija un etnogrāfija. No 1963. gada institūta sastāvā arī filozofijas un socioloģijas sektors. 1981. gadā tas izdalījās kā patstāvīgs ZA Filozofijas un tiesību institūts.
Institūta adrese: Rīgā, Mazā Kalēja ielā 10/12, Turgeņeva 19 / Akadēmijas lauk.1.
Periodiskie uzdevumi: Arheoloģija un etnogrāfija (no 1957), Materiāli par arheologu un etnogrāfu …. gada ekspedīciju darba rezultātiem (no 1958, nosaukumi atšķiras).