Akadēmiskais centrsStarp valsts iestāžu uzraudzību un neiejaukšanos: viendzimuma seksuālo subkultūru prakses Padomju Latvijā, 1954–1991
Projekta identifikācijas nr.: lzp-2021/1-0167
Projekta izpildes termiņš: 2022. gada 3. janvāris – 2024. gada 30. decembris
Projekta kopējais finansējums: 299 999,70 EUR
Projekta zinātniskais vadītājs: Dr. hist. Ineta Lipša
Projekta mērķis ir radīt jaunas zināšanas par seksualitātes un sociālās kontroles vēsturi, izpētes centrā nostādot viendzimuma seksuālās subkultūras un pētot prakses, ko pielietoja homoseksuāļi, reaģējot uz valsts iestāžu īstenoto uzraudzību padomju Latvijā pēc-staļinisma un vēlā padomju sociālisma periodā (1954–1991).
Pētījums balstīsies uz vairāku vēstures avotu grupu salīdzinošo izpēti:
- Latvijas Nacionālā arhīva dokumentiem – tautas tiesās iztiesāto krimināllietu spriedumiem un krimināllietām,
- autobiogrāfiskiem dokumentiem – homoseksuāļa dienasgrāmatu, kas rakstīta no 1927.–1996. gadam,
- mutvārdu vēstures avotiem – padziļinātām homoseksuāļu un viņu laikabiedru intervijām, kuras ierakstīs projekta komanda, pielietojot mutvārdu vēstures metodoloģiju.
Projekta uzdevumi:
- izpētīt, kā izpaudās mijiedarbība starp valsts iestāžu uzraudzības praksēm pār vīriešiem homoseksuāļiem un vīriešu viendzimuma seksuālajām subkultūrām;
- izpētīt sieviešu viendzimuma seksuālo subkultūru prakses,
- analizēt pētāmā perioda laikabiedru zināšanas un priekšstatus par valsts iestāžu uzraudzības praksēm un viendzimuma seksuālajām subkultūrām.
Izpētes rezultātā projekta pētnieki (re)konstruēs viendzimuma seksuālajām subkultūrām piederīgo iedzīvotāju pieredzes, kādas tās izveidojās padomju sociālās kontroles sistēmā. Pētījuma rezultātā tiks izveidota pirmā mutvārdu vēstures avotu kolekcija Latvijā ar fokusu uz homoseksuāļu pieredzēm. jaunās zināšanas veicinās homoseksuāļu pagātnes iekļaušanu Latvijas vēsturē un iekļaus Latvijas pieredzi seksualitātes vēstures starptautiskajā naratīvā.
Projekta grupā strādā Dr. hist. Ineta Lipša, Dr. hist. Kaspars Zellis, Dr. phil. Kārlis Vērdiņš, doktorante Elizabete Vizgunova-Vikmane un maģistrante Signe Šēnfelde.
Informācija sagatavota 30.01.2022.
2023. gada 30. jūnijā ir noslēdzies projekta darbības pirmais no diviem posmiem, kas ilga no 2022. gada janvāra līdz 2023. gada 30. jūnijam. Par izpētes rezultātiem projekta dalībnieki ir sagatavojuši 15 referātus un informējuši zinātniekus deviņos starptautiskajos semināros un konferencēs Lietuvā, Vācijā, ASV, Zviedrijā, Lielbritānijā, Latvijā un Austrijā. Vienu no tiem – starptautisko semināru “Researching, reworking and representing Soviet LGBT histories – Queer Between Surveillance and Non-Interference of State Authorities under Soviet System: The Practices and the Discourses”, kas notika 2023. gada 2. jūnijā Latvijas Universitātē, organizēja projekta komanda. Seminārā piedalījās sešpadsmit pētnieki, kas pēta dažādas kvīru vēstures problēmas Aukstā kara periodā tādās zinātniskajās institūcijās kā Edinburgas univiersitāte, Vīnes universitāte, Latvijas Mākslas akadēmija/LU LFMI, Sorbonas universitāte, Eiropas Humanitārā universitāte, Eiropas Universitātes institūts, Eiropas vēstures Leibnica institūts, Vitauta Dižā universitāte, Viļņas universitāte, Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmija, Taru universitāte, Tallinas universitāte un Latvijas universitāte. Rīgas semināra dalībnieki dalījās ar saviem jaunākajiem pētījumiem par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kvīru pagātnes aspektiem padomju okupācijā.
Ziņojumi konferencēs
- Lipša I. “Criminal Cases on Hooliganism: An Overlooked Source for Research of Male Same-sex Subcultures in the Latvian SSR”
- Vērdiņš K. ““Two Peters”: A Gay Couple in Soviet Latvia under Stalinism and the Thaw”
- Lipša I. “Criminal Cases on Hooliganism: How a Diary by a Homosexual Man Kaspars Aleksandrs Irbe (1906-1996) Reveals an Overlooked Source for Research of Male Same-Sex Subcultures in the Latvian SSR”
- Lipša I. “Kaspars Aleksandrs Irbe (1906–1996): The life of an ordinary homosexual in Soviet Latvia according to his diary”.
- Vērdiņš K. “Queer Domestic Space in Soviet Latvia: Director Pēteris Lūcis as the Symbol of the Past”
- Lipša I. “Responding to surveillance of state authorities in Soviet Latvia: male same-sex practices through the diary of a homosexual Kaspars Aleksandrs Irbe (1906-1996)”
- Lipša I. “Criminal File on Hooliganism as an Insight into the Practices of Male Same-Sex Sexual Subculture: the 1966 Case of Sauna at Ziedoņdārzs (Spring-time Park) in Riga”
- Vērdiņš K. “Latvian Queers after the fall of the Iron curtain: between fictionality and documentality”
BASEES Conference 2023, organized by University of Glasgow and the British Association for Slavonic and East European Studies, 31 March-2 April, 2023 (Glasgow, UK)
- Vērdiņš K. “Ugly feelings of the Soviet Latvian underground queer poet”
International seminar “Researching, reworking and representing Soviet LGBT histories - Queer Between Surveillance and Non-Interference of State Authorities under Soviet System: The Practices and the Discourses”, organized by the project team at the University of Latvia, June 2, 2023 (Riga, Latvia)
- Lipša I. “Under Surveillance of State Authorities: Voluntary Sodomy Convictions and Queer Agency in Soviet Latvia, 1946–1991”
- Vērdiņš K. “Spaces of Queer Domesticity in Soviet Latvia”
- Vizgunova-Vikmane E. “Narratives of the Perception and Practice of Non-heterosexual Women’s Sexuality in Soviet Latvia, 1954–1991”
- Zellis K. “The Presence of Queer Sexuality in Memories of Latvian Non-Homosexuals on the Soviet Era”
- Lipša I. “Queer Agency Responding to Surveillance of State Authorities in Soviet Latvia, 1945-1991”
- Vizgunova-Vikmane E. “Non-normative Sexuality of Women in Soviet Latvia between 1954-1991: The Narratives”
15. novembrī Latvijas Universitātē notiks kolektīvās monogrāfijas “Klusumā. Kvīri, padomju vara un sabiedrība Latvijā, 1954–1991” atvēršana. Grāmatas atvēšana norisināsies Latvijas Universitātē, Kalpaka bulvārī 4, 2. stāva zālē “Sapere aude” plkst. 16.00. Pasākuma laikā būs iespēja satikt monogrāfijas redaktorus un autorus, un dzirdēt fragmentu priekšlasījumus. Ieeja brīva.
Kolektīvās monogrāfijas mērķis ir (re)konstruēt kvīru pieredzes, kādas tās izveidojās padomju sociālās kontroles sistēmā. Grāmata ir veltīta Baltajai Māsai (viņš arī Baroniete, viņš arī Jānis Grīnbergs (1912–1992)). Neskatoties uz varas īstenoto kvīru uzraudzību, ko nodrošināja pārsvarā partijas, iekšlietu, tieslietu, kā arī veselības aizsardzības institūciju darbinieki, Grīnbergs dzīvoja, to ignorējot. Par četru gadu kopdzīvi viendzimuma attiecībās padomju tautas tiesas tiesnesis 1960. gadā viņu sodīja ar ieslodzījumu cietumā. Tomēr Baroniete arī pēc atbrīvošanas dzīvoja pēc sava prāta, baudot attiecības un iekuļoties dažādos piedzīvojumos līdz mūža nogalei. Darba laikā – strādnieks, ārpus tā – azartisks tautas vīru kora dziedonis un aizrautīgs savējais kvīru satikšanās vietās. Cilvēks ar neapšaubāmu rīcībspēku.
Monogrāfija ir viens no vēsturnieku Inetas Lipšas un Kaspara Zeļļa, literatūrzinātnieku Kārļa Vērdiņa un Jāņa Ozoliņa un politikas pētnieces Elizabetes Elīnas Vizgunovas-Vikmanes darba rezultātiem Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas zinātniskajā projektā nr. lzp-2021/1-0167 “Starp valsts iestāžu uzraudzību un neiejaukšanos: viendzimuma seksuālo subkultūru prakses padomju Latvijā, 1954–1991”, kas īstenots Latvijas Universitātē, Latvijas vēstures institūtā no 2022. gada. Projekts beigsies 2024. gadā.
Divas apjomīgākās avotu grupas, uz kurām balstās pētījums, ir Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvā glabātie valsts institūciju dokumenti un projekta laikā radītie mutvārdu vēstures avoti – intervijas. Tās ļauj ielūkoties individuālās pieredzēs, atsegt atsevišķus notikumus, atklāt cilvēku attieksmes un sajūtas par to, kā padomju okupācijas laika politika ietekmēja viņu dzīvi. Šādu informāciju nav iespējams rekonstruēt no valsts pārvaldes institūciju dokumentiem. 2022.–2023. gadā projekta grupa ierakstīja 34 intervijas ar mērķi dokumentēt trīs sociālo grupu pārstāvju padomju laika pieredzi. Pētnieki intervēja vīriešus un sievietes, kuri izvēlējās savu dzīvi balstīt viendzimuma attiecībās, kā arī nehomoseksuāļus, kuri padomju laikā bijuši kvīru laikabiedri.
Monogrāfiju veido sešas nodaļas. Pirmajā nodaļā Ineta Lipša ir apkopojusi un analizējusi zināšanas par homoseksualitātes vēsturi bijušās PSRS un Austrumu bloka valstīs, ciktāl tās palīdz izprast notikušo Latvijā padomju okupācijas laikā. Plašāko vēsturisko kontekstu veidoja Aukstais karš starp divām pasaules superlielvarām – ASV un PSRS –, kuru ideoloģiskā pretstāve uzturēja un virzīja homofobiju abu valstu iekšpolitikā.
Otrā nodaļa veltīta kvīru pakļaušanas un rīcībspēka (aģences) izpētei. Ineta Lipša pēta, kā valsts izveidoja un uzturēja homoseksuālo vīriešu uzraudzības mehānismu, ko nodrošināja valsts institūciju un kolektīvās organizācijas – iekšlietu un veselības aizsardzības, kā arī tautas brīvprātīgo kārtības sargu – sadarbība. Kvīri šeit atklājas gan kā upuri, gan kā aktīvi spēlētāji ar neapšaubāmu rīcībspēku, kas bija vērojams publiskajā telpā.
Trešajā nodaļā Kārlis Vērdiņš vēsta par homoseksuāļu subkultūras pārstāvju mājas dzīvi padomju laikā. Nodaļa stāsta gan par stabilām attiecībām kvīru mājsaimniecībā, par pamatu ņemot teātra režisora Pētera Lūča un tipogrāfijas darbinieka Pētera Kaktiņa mājsaimniecību, kas pastāvēja ap divdesmit gadu, gan par bezmāju kvīra fenomenu, ko reprezentē liecības par filozofijas studenta un pagrīdes dzejnieka Jāņa Silenieka dzīvi Rīgā 20. gadsimta 70. gados.
Analizējot paša rekonstruēto kino režisora Gunāra Pieša dienasgrāmatu, monogrāfijas ceturtajā nodaļā Jānis Ozoliņš pēta, kā dienasgrāmatas rakstīšana funkcionējusi homoseksuālas subjektivitātes konstruēšanā. Nodaļa stāsta, kā Gunārs Piesis izjutis valsts pārvaldes institūciju kontroli gan seksuālajā dzīvē, gan mākslinieciskās brīvības ziņā.
Piektā nodaļa veltīta sieviešu viendzimuma attiecību iezīmēšanai padomju periodā. Elizabete Elīna Vizgunova-Vikmane to ir balstījusi intervēto heteroseksuālo sieviešu novērojumu analīzē, izzinot tādus jautājumus kā: vai sievietes, kas izvēlējās viendzimuma attiecības, Rīgā izveidoja savas daļēji publiskās telpas? Ko laikabiedri zināja par neheteroseksuālu sieviešu pāriem? Kādu attieksmi sabiedrībā izraisīja neheteroseksuālās attiecības starp sievietēm?
Sestās nodaļas izpētes objekts ir kvīru un heteroseksuālās sabiedrības mijiedarbība padomju laikā. Kaspars Zellis, analizējot gan pašu kvīru, gan viņu laikabiedru (draugu, radinieku, darba kolēģu, paziņu) atmiņu telpas, ko viņš ir sapludinājis vienā (reāli nepastāvošā, jo tās ir nodalītas) atmiņu telpā, izskaidro, kādi padomju pagātnes nospiedumi par citādo seksualitāti ir saglabājušies šo sociālo grupu atmiņā. Viņš pēta, vai mūsdienās pastāv kopīga atmiņu telpa par citādo seksualitāti.
Pētījuma rezultātā radītās jaunās zināšanas par to, kuras valsts institūcijas un indivīdi, kas tajās strādāja vai ar tām sadarbojās, padomju laikā uzturēja un izplatīja homofobiskas idejas un prakses un kāda bija kvīru dzīve institucionālas homofobijas apstākļos, varētu mazināt aizspriedumus, kas pastāv mūsdienu sabiedrībā. Šīs zināšanas atklāj sarežģītos kvīru eksistences apstākļus padomju okupācijas periodā un varētu palīdzēt apzināties kvīru vēsturiskumu un vietu Latvijas vēstures stāstā.
Grāmatu izdevis Fridriha Eberta fonds (Friedrich-Ebert-Stiftung). Tās redaktori ir Ineta Lipša, Kārlis Vērdiņš un Kaspars Zellis. Literārā redaktore Sigita Kušnere. Tulkotāja Marianna Zvaigzne. Izdošanas vadītājs Toms Zariņš. Dizainers Aleksejs Muraško.