Dzimte, dzimums un statuss dzelzs laikmetā Latvijas teritorijā

Projekta identifikācijas nr.: lzp-2018/1-0395
Projekta izpildes termiņš: 2018. gada 31. augusts – 2021. gada 31. augusts
Projekta kopējais finansējums: EUR 300 000
Projekta zinātniskais vadītājs: Dr. hist. Guntis Gerhards (Latvijas Universitāte)
Sadarbības partneris: Dr. biol. Renāte Ranka (Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs)

Projekta mērķis ir pētīt apbedīšanas tradīcijas Latvijas dzelzs laikmetā (7.–12. gs.), ņemot vērā indivīda dzimti, dzimumu un statusu, izmantojot arheoloģiskās un bioarheoloģiskās izpētes metodes, kā arī stabilo izotopu un senās DNS analīzes. Tiks izmantots arheoloģisko izrakumu materiāls no teritoriāli dažādām apbedījumu vietām ar izpētei pieejamu antropoloģisko materiālu. Projektā tiks realizēta inovatīva pieeja apbedīšanas tradīciju izpētē, pielietojot molekulārās bioloģijas (DNS) un fizikāli ķīmiskās (izotopu) metodes. DNS dati tiks izmantoti indivīdu dzimuma un savstarpējās radniecības noteikšanā, savukārt izotopu analīzes sniegs informāciju par diētas (dzīves kvalitāti) atšķirībām starp dzimumiem un dažādām vecuma grupām. Projekta īstenošana būtiski papildinās informāciju un pārvērtēs pastāvošos priekšstatus par dzimti, dzimumu un indivīda statusu Latvijas vidējā un vēlā dzelzs laikmeta sabiedrībās, jo šāda veida starpdisciplinārs pētījums Latvijas arheoloģijā līdz šim nav veikts. Projekta pētījumu rezultāti tiks aprobēti starptautiskajās zinātniskajās konferencēs un publicēti zinātniskos žurnālos, t. sk. Open Access. Starptautiski atzītu izpētes metožu un mūsdienu tehnoloģiju pielietošana sekmēs arheoloģijas nozares attīstību Latvijā. 

Projekta rezultātus varēs izmantot ne tikai arheologi, bet arī citu zinātņu nozaru speciālisti Latvijā un arī ārpus tās. Tas palīdzēs izprast gan kopīgo, gan atšķirīgo Baltijas un Eiropas zemju pagātnē. 

Projekts ir atbilstošs 2018.–2021. gada apstiprinātajam Latvijas zinātnes prioritārajam virzienam "Latvijas valstiskums, valoda un vērtības, kultūra un māksla”, kas nosaka jaunu metožu un tehnoloģiju izmantošana Latvijas arheoloģiskā mantojuma izpētē. Eiropas konvencija "Par Arheoloģiskā mantojuma aizsardzību” (1992), ko ratificējusi arī Latvijas Republika (2003) nosaka, ka arheoloģiskais mantojums ir Eiropas kolektīvās atmiņas avots un ir kultūrvēsturiskā mantojuma sastāvdaļa un vērtība, kura izpēte palīdz izsekot cilvēces vēsturei.