Bioarheoloģisko materiālu krātuve

Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta Bioarheoloģisko materiālu krātuvē tiek uzkrāts arheoloģisko izrakumu antropoloģiskais, paleozooloģiskais un augšņu analīžu materiāls. Krātuves 133 kolekciju paleoantropoloģiskais materiāls pārstāv Latvijas iedzīvotājus 9 gadu tūkstošu garā laika posmā no akmens laikmeta līdz 18. gadsimtam ar 5600 indivīdiem. Senākie ir Zvejnieku I un II apmetnes iedzīvotāji (no 7. līdz 3. gadu tūkstotim pirms Kristus), kas pārstāvēti ar Ziemeļeiropā plašāko šī perioda kranioloģisko un osteoloģisko materiālu. Lai pētītu ar pāreju uz ražotājsaimniecību saistītās izmaiņas iedzīvotāju morfoloģijā, fiziskajā attīstībā un paleodemogrāfijā ļoti nozīmīgs Eiropas kontekstā ir arheoloģiski pilnīgi izpētītais bronzas laikmeta Ķivutkalna kapulauka antropoloģiskais materiāls. Latvijas I un II gadu tūkstoša iedzīvotāju dzīves apstākļus, sociālās diferenciācijas un urbanizācijas procesus iespējams pētīt pēc plaša antropoloģiskā materiāla.

Pielietojot dabaszinātņu metodes iespējams izsekot seno cilvēku ikdienas gaitām un mobilitātei, uztura paradumiem, izdzīvošanas un pārtikas sagādes stratēģijām, demogrāfijai, ģenētikai- savstarpējai radniecībai un izcelsmei, kā arī veselības stāvoklim- pārciestajām slimībām un gūtajām traumām.

Zooarheoloģiskais materiāls pārstāvēts ar 35 kolekcijām, augšņu analīžu un ogļu paraugu materiāls ar 3 kolekcijām.

Pateicoties sadarbībai ar ārzemju Universitātēm un dalībai starptautiskos projektos antropoloģiskā un zooarheoloģiskā materiāla izpētē ir iespējams pielietot jaunākās tehnoloģiskās iespējas-arheoloģiskās DNS analīzes, kaulu materiāla un zobu mikrogriezumu ķīmisko elementu stabilo izotopu analīzes, rentgenoskopiju. Latvijas Universitātes doktorantiem ir iespējams stažēties ārzemju laboratorijās.